Eiropas Savienības (ES) valstu ārlietu ministri rīt lems par ekonomiskajām sankcijām pret Baltkrieviju, kas varētu būtiski ietekmēt Latvijas ekonomiku, jo īpaši dzelzceļa pārvadājumus.
Pret sankcijām bez Latvijas vēl iebildusi tikai Slovēnija, tādējādi jautājums drīzāk ir nevis par to, vai tās tiks vai netiks paplašinātas, bet gan pret kuriem uzņēmumiem tās attiecinās.
«Diskusijas ir par ļoti precīzām un mērķētām sankcijām pret Baltkrieviju. Latvija konsekventi paudusi nostāju: ja ES piemēro sankcijas, tām jāatstāj ietekme uz tiem, kas veicina režīmu, kas neievēro cilvēktiesības, bet tām nevar būt neproporcionāla ietekme uz dalībvalstīm. ES padomē gaidāma karsta diskusija par to, kā sankcijas skars atsevišķus uzņēmumus un amatpersonas,» atklāj Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības ES vadītāja Ilze Juhansone.
Uz
Neatkarīgās jautājumu, kā var mazināt šo neproporcionālo ietekmi uz Latviju, vēstniece bilda, ka Latvija vai ES nevar kontrolēt Baltkrievijas reakciju, kas varētu sekot, bet var ietekmēt to kompāniju sarakstu, kuras iekļaut vai neiekļaut sankcijām pakļauto uzņēmumu sarakstā. Sarakstu ES veido, vērtējot uzņēmumu atbalstu Aleksandra Lukašenko režīmam. Balsošana notiks par sarakstu kopumā, nevis par atsevišķām kompānijām, atzīst I. Juhansone. «Protams, jebkuras ekonomiskās sankcijas atstāj ietekmi gan uz to režīmu, pret kuru tās tiek vērstas, gan uz valstīm, kas ir lēmušas par tām. Latvijas valdības vārdā esam strādājuši, lai konsekvences uz Latviju mazinātu, mēģinājuši pārliecināt, ka ekonomiskās sankcijas nav pareizākais veids, kā ietekmēt režīmu,» bilda I. Juhansone.
Latvijas valdība otrdien lēmusi būtiski neiebilst kopējam ES viedoklim par sankciju nepieciešamību, bet ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Zatlera Reformu partija) paudis nostāju, ka sankcijas nedrīkst ietekmēt Baltkrievijas iedzīvotāju dzīves līmeni un dalībvalstu ekonomiku. Īpaši tas skartu Latviju. Lai arī ministrs pēc valdības pielaidīgās pozīcijas pieņemšanas centies mīkstināt draudu apmēru, sakot, ka situāciju nevajag dramatizēt un ka tirdzniecība ar Baltkrieviju veido tikai 3% no Latvijas ārējās tirdzniecības apjoma, Latvijas Darba devēju konfederācija lēš, ka sankcijas pret Baltkrieviju Latvijai var radīt 480 miljonu eiro zaudējumus. Īpaši ciestu dzelzceļa transporta sektors – no kopējā pārvadājumu apjoma pa dzelzceļu 57% veido preču un 64,12% pakalpojumu tirdzniecība starp Latviju un Baltkrieviju. Latvijas un Baltkrievijas preču apgrozījums 2011. gadā pārsniedza 1,5 miljardus latu.
Jau ziņots, ka februāra beigās ES jau paplašināja sankcijas pret Minsku, tās vēršot vēl pret 21 Baltkrievijas policijas un tieslietu struktūru amatpersonu, kas ir atbildīga par varas iestāžu represijām pret opozīciju, kā arī atsauca uz konsultācijām savus vēstniekus Baltkrievijā.
Rādīt reklāmu
