«Pašlaik skolotāju minimālais atalgojums ir 245 lati mēnesī pirms nodokļu nomaksas. To mēs uzskatām par apkaunojošu darba novērtējumu, it sevišķi ņemot vērā, ka valstiski izglītību virza kā vienu no prioritātēm, kas varētu nodrošināt Latvijas ekonomisko augšupeju,» uzsver Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.
Pedagogi pieprasa, lai no 1. septembra par 10% tiktu palielināta skolotāju zemākās mēneša darba alga likme, tikpat lielu pieaugumu viņi vēlas, arī sākot no 2013. gada 1. janvāra.
«Nemitīgi sadārdzinās dažādas preces un pakalpojumi, bet pedagogu darba samaksa palikusi nemainīga kopš 2009. gada. Skolotāji saņem vieno no mazākajām algām valstī,» uzsver Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidente Dzintra Kohva. Latvijas Pedagogu domes valdes priekšsēdētājs Andrejs Mūrnieks teic: «2002. gadā starpība starp minimālo algu valstī un minimālo pedagogu darba samaksu bija 50%, šobrīd tie ir viena nieka 22%. Skolotāja alga straujiem tempiem tuvojas iztikas minimuma slieksnim. Ir pēdējais brīdis pārskatīt pedagogu darba samaksas jautājumu.»
Organizāciju pārstāvji norāda – lai kvalitatīvi veiktu visus pienākumus, pedagogiem vairs nepietiek ar astoņām darba stundām dienā. Nākas pārstrādāt vidēji 10 stundas nedēļā, 40 stundas mēnesī, par kurām neviens nemaksā. Vidējā vienas stundas cena pedagogam ir 2,98 lati, tātad valsts gadā skolotājam paliek parādā vairāk nekā 1000 latus.
Vakar visas trīs organizācijas ar savu nostāju iepazīstināja izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli. «Mēs informējām, ka atbalstām nepieciešamību izglītībā veikt reformas, esam gatavi strādāt, taču pedagogi grib, lai beidzot valstiski viņu darbs un ieguldījums tiktu novērtēts,» uzsver I. Mikiško. LIZDA aptaujas liecina, ka 94% pedagogu neizjūt savas profesijas valsts novērtējumu. I. Mikiško arī teic, ka viens no ministra ierosinājumiem bija paaugstināt algas uz skolotāju atlaišanas rēķina. «Par piedāvājumu mēs neesam gatavi diskutēt. Ir nepieciešama darba samaksas modeļa maiņa, jo pašreizējo Nauda seko skolēnam mēs neatbalstām. Līdz ar šā modeļa ieviešanu pastāv izteikta pedagogu darba algas likmes diferenciācija, ko iespaido demogrāfiskā situācija, tādējādi nepamatoti diskriminējot pedagoga profesiju. Par līdzvērtīgas kvalifikācijas darbu nenodrošina samērojamu atalgojumu, piemēram, vienā novadā pedagogu vidējā alga par likmi (21 apmaksāta stunda) ir 251 lats, bet citā novadā – 393 lati. Rosinām meklēt citas iespējas, un atkarībā no izvēlētā modeļa varētu vērtēt, kāds ir nepieciešamais pedagogu skaits, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību. Šobrīd neuzskatām, ka pedagogu būtu par daudz,» uzsver LIZDA priekšsēdētāja.
Lai arī izglītības ministrs pauž atbalstu pedagogu prasībai par darba algas paaugstinājumu, tomēr par konkrētiem skaitļiem runā izvairīgi, norādot, ka alga esot jāsasaista ar darba kvalitāti un citiem faktoriem. Visu iesaistīto pušu sarunas turpināsies arī nākamajos mēnešos. Pedagogu organizācijas ir pārliecinātas, ka viņu prasības tiks sadzirdētas. «Veikt reformas bez finansējuma palielināšanas ir praktiski neiespējami,» akcentē Dz. Kohva.
Rādīt reklāmu
