Laikā, kad vakar Igaunijā sācies triju dienu vispārējais streiks, kurā lielākā daļa skolu un bērnudārzu esot slēgti, bet skolotāji pieprasa, lai viņiem tiktu palielināta alga, apmēram 500 Rīgas izglītības iestāžu darbinieku piedalījās Rīgas domes rīkotajā seminārā Pedagogu darba kvalitātes novērtēšana: sasniegumi un izaicinājumi.
Tāpēc semināra laikā Tallinas pašvaldības Izglītības departamenta pārstāve Signe Hohensē informēja, ka viņas dzimtenē sācies triju dienu vispārējais streiks, kura laikā ne tikai ir slēgti lielākā daļa skolu un bērnudārzu, bet skolotāji pieprasa, lai viņiem tiktu palielināta alga par 20% (no 600 līdz 700 eiro). S. Hohensē minēja, ka Igaunijā skolotāju kvalifikācijas izvērtēšanā un paaugstināšanā liela loma ir atzinības izteikšanai. Tallinas pašvaldība ik gadu rīko konkursus Tallinas gada skolotājs, Jaunais skolotājs, E skolotājs, Inovatīvais skolotājs, Labais skolotājs. Uzvarētājam balvā tiek ne tikai goda nosaukums, bet arī vienas mēnešalgas prēmija, raksta
NRA.lv.
Eiropas Sociālā fonda projekta Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos trīs aktivitātēs iesaistījās gandrīz 36 000 Latvijas pedagogu. Pirmajā aktivitātē atbalsts bija paredzēts to pedagogu pārkvalifikācijai, kuri zaudēja darbu skolu tīkla reorganizācijas dēļ. Šo piedāvājumu izmantoja arī 168 Rīgas pedagogi – dodot priekšroku uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju apgūšanai.
Otrās aktivitātes piedāvātās tālākizglītības iespējas izmantoja apmēram 2000 pedagogu. Vislielākā interese bijusi par speciālās izglītības programmas un mācību metodikas apguvi darbam ar sešus gadus veciem bērniem. Tomēr visvairāk pedagogu (84%) piedalījās trešajā aktivitātē: pedagogu profesionālās darbības novērtēšanas sistēmas ieviešanā.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretārs Mareks Gruškevics uzteica trešās aktivitātes dalībnieku drosmi rādīt skolas administrācijai un ekspertiem savu darba prasmi, ko vērtēja piecu kvalifikācijas pakāpju skalā. Visvairāk pedagogu saņēma trešo kvalifikācijas pakāpi, pēc tam seko otrā un pirmā, bet tikai pāris procenti ieguvuši visaugstāko – ceturto un piekto – līmeni. No pakāpes būs atkarīga pedagoga darba samaksa – jo augstāka tā būs, jo lielāka būs alga. M. Gruškevics norādīja, ka šo sistēmu sāks ieviest 2014. gada 1. jūnijā, bet projekta vadītāja Evija Papule piebilda, ka «īstās izmaiņas algu paaugstināšanā izjutīs tikai 2016. gada 1. septembrī».
Paši skolotāji gan kuluāros neslēpa, ka trešajā aktivitātē iesaistījušies galvenokārt naudas dēļ. Viņi arī šaubījās, vai jaunā sistēma tiešām objektīvi atspoguļos pedagogu darba kvalitāti. Turklāt dažkārt līmenis pat ticis iedāvināts, un bijuši gadījumi, kad, kā teica viena no ekspertēm, «tā vien prasījās ielikt par pedagoga darbu apaļu nulli».
Lietuvas izglītības sistēmas pārstāve Audrone Razmantiene, gluži kā viņas Igaunijas kolēģe, informēja, ka arī Lietuvas skolotāji esot streika nojausmās. Viņa visai skeptiski izteicās par skolotāju atestāciju, kas Lietuvā notiekot jau 15 gadu. Pašlaik gan Lietuvā tā esot brīvprātīga, taču tiekot spriests par tās obligātumu. Viņa uzskata, ka to nevajadzētu darīt, jo izvērtēšanas sistēma tomēr ir subjektīva. To arī parādot rezultāti: lai gan skolotāji kvalifikāciju paaugstinot, pakāpes augot un līdz ar to algas, taču skolēnu kopējais zināšanu līmenis Lietuvā krītoties, ko rādot visai viduvējie rezultāti starptautiskajos testos.
Rādīt reklāmu
