Satversmes tiesā vakar atkal sāka skatīt lietu par tiesnešu atalgojuma aprēķināšanas principiem, nolemjot, ka kā liecinieks būtu uzaicināms arī kādreizējais tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs.
Vakar joprojām turpinājās diskusijas starp tiesnešu pārstāvi un Saeimas juristu. Formāli tās notika par tiesnešu neatkarību, ko nevarot nodrošināt ar iekļaušanu valsts vienotajā amatpersonu atalgojuma sistēmā – tiesnešu amata algas noteikšanas princips ir neatbilstošs un nesamērīgs tiesneša amatam un samaksas apmērs nav pietiekams, lai nodrošinātu neatkarīgas tiesas principa ievērošanu. Tomēr, klausoties pieteikuma iesniedzēju pārstāvja Jāņa Neimaņa argumentus, nepameta sajūta, ka tiesnešus vairāk uztrauc atalgojuma apjoms, jo vairākas reizes tika atgādināts gan par samazināto atalgojumu, gan par prēmijām un citiem finansiāliem labumiem.
Tiesneši un prokurori apstrīd normas, kas ievieš izmaiņas viņu atalgojuma sistēmā. Tās paredz, ka tiesneša mēnešalgas apmērs ir saistīts ar valsts tiešās pārvaldes iestādes augsti kvalificēta jurista mēnešalgas apmēru. Tāpat normas paredz prēmēšanas un piemaksu iespējas, kā arī ievieš vairākas izmaiņas tiesnešu un prokuroru sociālajās garantijās. Izmaiņas likumos esot pieņemtas sasteigti, neņemot vērā tiesu varas viedokli.
Pašlaik tiesnešu algas iekļautas vienotajā valsts amatpersonu atalgojuma sistēmā, aprēķinot tās pēc valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja maksimālās iespējamās mēnešalgas. Tā ir 1157 lati. Bija plānots, ka tiesnešu algas aprēķinās, vidējo algu valstī reizinot ar konkrētu koeficientu. Kopumā tiesnešu lielākajām algām nāktos valsts budžetā atrast 15 miljonus latu. Ja Latvijā tiktu pieņemts šāds likums, tad, reizinot ar koeficientu 4,5, ierindas tiesnesis mēnesī pelnītu 2048 latus, bet būtu arī tādi amati, kuros darba samaksa tuvotos 5000 latu. Jāpiebilst, ka Valsts prezidenta vidējā mēnešalga ir 2208 lati mēnesī, kā liecina informācija Valsts prezidenta mājaslapā.
J. Neimanim ST oponēja Saeimas Juridiskā biroja padomnieks Jānis Pleps, kurš norādīja, ka tieši piesaiste vidējai mēnešalgai valstī ir nestabila un varētu apdraudēt tiesu varas neatkarību. Šāds princips tiek izmantots, aprēķinot atalgojumu Saeimā, taču pilnībā netiek ievērots, jo kopš 2008. gada Saeimā atalgojums ir iesaldēts, atgādināja J. Pleps. Tiesneši uzskata, ka, atalgojumu piesaistot vidējai algai valstī, tas mainītos, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, bet, piesaistot valsts ierēdņu atalgojumam, tās var palikt nemainīgas ilgstoši.
Kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere
Neatkarīgajai ir izteikusies, ka var tikai apbrīnot tiesnešu cinismu. «Ceru, ka viņi attapsies un sapratīs,» piebilda D. Beitnere.
Rādīt reklāmu
