Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktores Baibas Paševicas disciplinārlietas izskatīšana pagarināta par mēnesi, jo vēl nav pabeigts finanšu audits aģentūrā. Uz izmeklēšanas laiku B. Paševica atstādināta no pienākumu veikšanas.
Disciplinārlietai, ko labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) par iespējamu iztrūkumu NVA algu fondā ierosināja pret B. Paševicu (attēlā) 11. janvārī, bija jānoslēdzas aizvadītās nedēļas nogalē. Ministre paskaidroja, ka disciplinārlieta ierosināta, jo šāgada NVA atalgojuma fonds bijis saplānots, pārsniedzot valsts budžetā maksimāli pieļaujamo atlīdzības apmēru. Pēc Labklājības ministrijas (LM) aprēķiniem, pārsniegtā summa veido 188 771 latu. I. Viņķele tikšanās laikā ar NVA filiāļu vadītājiem stāstīja, ka pagājušā gada beigās – jau tad, kad šāgada budžeta pieprasījums bija saskaņots – LM nonāca ziņas, ka ar darbiniekiem notikusi sapulce par atalgojuma jautājumu – atšķiras abu iestāžu interpretācija, ko šāds lēmums nozīmētu. NVA skaidro, ka tā būtu bijusi algu izlīdzināšana, bet LM norāda: algu samazināšana, raksta
NRA.lv.
«Mums nebija pārliecības, vai ar NVA pieejamo finansējumu būs iespējams nosegt algas visiem darbiniekiem tādā pašā līmenī,» atzina I. Viņķele, «pēc saņemtajiem paskaidrojumiem no direktores man neradās lielāka skaidrība un bija bažas, vai oktobrī neatklāsim, ka kase ir tukša, tāpēc nolēmu rīkoties pietiekami radikāli.» Izmeklēt lietas NVA tika nosūtīts gan finanšu, gan personāllietu audits.
LM Finanšu departamenta direktore Indra Kārkliņa, cenšoties NVA darbiniekiem izskaidrot radušos situāciju un to, ko atklājis audits, atzina, ka iemesli šādai situācijai un neskaidrība ar atalgojumu meklējama jau 2009. gadā, kad NVA tika veikta konsolidācija un algu fonds tika samazināts uz pusi. I. Kārkliņa minēja: lai iekļautos atalgojumam paredzētajos līdzekļos, no 2010. gada darbiniekiem tika noteikta nepilna darba slodze. «Tomēr tagad ir jautājums, vai tas bija pareizais risinājums?» jautā I. Kārkliņa. Tāpat 2011. gadā par trīs procentiem tika samazinātas algas pārvaldes darbiniekiem un bija jāņem piecas bezalgas atvaļinājuma dienas. «Visi šie lēmumi rada sniega bumbas efektu,» skaidroja finanšu speciāliste. «Sniega bumbai ir ietekme arī uz 2012. gadu – papildu finansējuma iespēju nav, algu saraksts lielāks, nekā ir nauda.» Tomēr I. Kārkliņa atzina: iztrūkuma nav.
LM speciālisti informēja, ka notiek sarunas ar NVA arodbiedrību par situāciju. «Mums ir divi svarīgi jautājumi: vispirms – kā NVA iekļausies esošajā finansējumā, ko mēs varētu tur darīt un kādas ir mūsu vēlmes, ko vajadzētu un cik tas maksātu,» uzrunājot darbiniekus, sacīja LM Administratīvā departamenta direktore Tamāra Osipova.
Samazināt algu NVA darbiniekiem nevar, jo tam nav juridiska pamata. Tāds bijis krīzes gados, kad valsts iestādēs realizēja plašus konsolidācijas pasākumus. Tomēr, ņemot vērā datus par NVA atalgojumam atvēlēto naudu šogad, krīzes situācija arvien turpinās. Ja 2008. gadā finansējums atalgojumam bija virs četriem miljoniem latu, 2009. gadā tas saruka līdz 2,8 miljoniem latu, bet 2010. un 2011. gadā līdz 2,2–2,5 miljoniem, tajā pašā laikā NVA darba slodze, ņemot vērā bezdarba pieaugumu, palielinājās vismaz trīskārtīgi. Arī 2012. gadā NVA atalgojumam ir ieplānoti 2,24 miljoni latu, kas ir par 0,6 procentiem mazāk nekā gadu iepriekš.
Rādīt reklāmu
