Latvijas dzērienu industrijas pārstāvji aicina Vides ministriju nekavējoties iesniegt salīdzinošos aprēķinus par Latvijā darbojošos konteineru (šķiroto atkritumu vākšanu) sistēmu un plānoto depozīta sistēmu dzērienu iepakojumam, lai varētu turpināt attīstīt ekonomiski izdevīgāko risinājumu valstij.
Jau šobrīd vairāki neatkarīgu ekspertu veiktie pētījumi norāda uz plānotās sistēmas nepilnībām, kas nesniegtu cerēto rezultātu, bet tā vietā būtu papildu izmaksu slogs iedzīvotājiem.
„Pirms aptuveni diviem gadiem premjers Valdis Dombrovskis Vides ministrijai uzdeva veikt salīdzinošus aprēķinus viss izdevīgākajai atkritumu apsaimniekošanas sistēmai nākotnē, kuros tiktu salīdzināts šķirotās atkritumu vākšanas sistēmas un plānotās depozīta sistēmas ekonomiskais izdevīgums. Līdz pat šim brīdim no Vides ministrijas neesam saņēmuši nekādus aprēķinus, bet, neskatoties uz to jau 7.februārī valdība plāno pieņemt lēmumu par depozīta sistēmas ieviešanu un noteikt ieviešanas laiku”, sašutumu pauž Alus darītāju iepakojumu savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš.
Šobrīd pieejams ekonomiskais aprēķins, ko dzērienu ražotāji uzdevumā veikusi starptautiskā auditorkompānija PriceWaterhouseCoopers. Pētījumā salīdzināta depozīta sistēmas vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam (PET & skārdenes) darbības ietekme uz patērētāju un nozari kopumā un pašreiz pastāvošo konteineru jeb šķirotās atkritumu vākšanas sistēmu.
Pētījums apliecina Latvijas dzērienu ražotāju vairakkārt paustās bažas, ka, ieviešot Latvijā depozīta sistēmu vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam (PET & skārdenes), industrijai tiks uzlikts papildus izmaksu slogs vairāk nekā 9 miljonu latu apjomā ik gadu, neskaitot papildus sākotnējās investīcijas sistēmas izveidē vēl deviņu miljonu latu apjomā. Tāpēc industrija rosina turpināt attīstīt un pilnveidot Latvijā šķiroto atkritumu sistēmu, kurā līdz šim jau ieguldīti gandrīz simts miljonu latu.
Arī antropologa Roberta Ķīļa (Zatlera reformu partija) un sociologa Ginta Klāsona 2010.gadā veiktais pētījums „Plastmasas pudeļu savākšana – Latvijas iedzīvotāju attieksme un rīcība” apliecināja, ka puse iedzīvotāju nav gatava nodot PET pudeles tam paredzētos speciālos savākšanas punktos.
Samaksājot augstāku cenu par dzērienu jeb tā saukto depozītmaksu, iedzīvotāji uzskata, ka tādējādi jau būtu norēķinājušies par tukšās taras savākšanu un nevēlas veikt papildu aktivitātes, piemēram, nest nodot pudeles tam paredzētās vietās – atzina 49 % aptaujāto, 16 % nebija viedokļa, bet 35 % tam nepiekrita. „Ieviešot PET pudeļu depozīta sistēmu, visdrīzāk tas būtu īslaicīgs risinājums, pie tam ar būtiskiem negatīviem „blakusefektiem”, iepriekš viedokli pauda pētījuma autori.
Tomēr Vides ministrija stūrgalvīgi turpina virzīte depozīta sistēmas ieviešanas jautājumu, rosinot jau šobrīd likumdošanā noteikt termiņu – 2015.gadu – kad sistēma ieviešama.
„Uzskatām, ka nav pieļaujama jebkāda konkrēta dzērienu depozīta sistēmas ieviešanas datuma iestrādāšana likumdošanā pirms Vides ministrija nav sniegusi ekonomisko pamatojumu. Tā vietā, lai gadiem lauztu šķēpus par depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, daudz efektīvāk būtu kopīgi meklēt citus risinājumus, kā sasniegt mūsu vienoto mērķi – tīru un zaļu Latviju”, norāda Latvijas alus darītāju asociācijas valdes priekšsēdētājā Ināra Šure.
Jau vēstīts, ka dzērienu industrija jau ilgstoši mēģinājusi pārliecināt, ka depozīta sistēmas ieviešana vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam ir neadekvāti dārga un ekonomiski nepamatota.
Rādīt reklāmu
