Tuvāko divu nedēļu laikā japāņu kompānija Mitsubishi paziņos, kuru no
divām Baltijas valstu ostām izvēlējušies kā stratēģisko partneri kravu
piegādei uz savu Austrumeiropas rūpnīcu Kalugā, ziņo TV3 raidījums “Nekā
Personīga”.
Japāņi nolēmuši trīskāršot auto ražotnes apjomus Krievijā un līdz ar to, piegādājot izejmateriālus, ievērojami palielināt kravu plūsmu. Viņi meklē jaunu piegādes ceļu uz Krieviju vai nu caur Rīgu vai arī Tallinu. Ja konkurencē ar Igaunijas galvaspilsētu uzvarēs Rīgas brīvosta, tās konteinerkravu apjoms pieaugs vismaz par trešdaļu, varbūt pat uz pusi. Tomēr Latvijas ierēdņu neizdarības dēļ, kā arī Rīgas brīvostas darījumu un īpašnieku necaurspīdīgums, draud novest pie tā, ka kaimiņi igauņi būs atkal mums priekšā un saņems ievērojamo Mitsubishi pasūtījumu, raksta
NRA.lv.
Krievija ir viena no retajām valstī pasaulē, kur pasaules ekonomiskās krīzes laikā automašīnu tirdzniecība nevis samazinājās, bet tieši otrādi - pieauga. Arī automašīnu ražošanas apjomi netālu no Maskavas esošajā Kalugā līdz ar to palielinās. Šobrīd tur Austrumu tirgum savus auto kopā saliek Peugot un Citroen, kā arī Mitsubishi.
„Šogad plānojam auto ražošanu Kalugā palielināt trīs reizes. No 15 tūkstošiem jaunu auto līdz 45 tūkstošiem,” stāsta Mitsubishi Corporation menedžeris Hodaka Shimane.
Japāņi meklē arī jaunu un izdevīgu transporta koridoru. Pirms diviem gadiem apbraukājuši visas trīs Baltijas valstis – japāņi nolēma, ka izvēle tiks izdarīta starp Rīgu un Tallinu. Igauņi saprotot, ka tas ir ekonomiski nozīmīgs projekts, jo tiks vesti viens līdz divi konteinervilciena sastāvi dienā. Turklāt nākotnē uzvarētājvalstī varētu izveidot Mitsubishi ražotni jeb auto komplektācijas centru. Apzinoties pasūtījuma nozīmību, sākusies rosība diplomātiskajā, kā arī ministriju, pašvaldību un biznesa līmenī.
„Šādu lēmumu pieņem reizi 20, 30 gados. Ja tagad tas tiks pieņemts, tad tuvāko desmitu gadu laikā tas mainīts netiks,” skaidro Rīgas mēra vietnieks Andris Ameriks.
Igauņi japāņiem piedāvāja integrētu, kopēju Tallinas ostas un dzelzceļa projektu ar skaidri redzamiem tarifiem. Latvijas valdība pamodās pavisam nesen. Brīdī, kad japāņi jau taisījās paziņot savu gala lēmumu par labu igauņiem. Mūsējie ātri izteica savu piedāvājumu, mēģinot saglābt nokavēto.
„Valdības līmenī tika pieņemts lēmums, ka mēs mēģinām vēl šajā brīdī pārliecināt mūsu japāņu partnerus, ka Latvija ir spējīga piedāvāt integrētus risinājumus. Ne tikai šos loģistikas kanālus, kas vairāk interesē autobūves sadaļu Mitsubishi, bet liekot klāt ražošanas iespējas un arī līdzīgi kā igauņu gadījumā, darījumu ar emisijas kvotu pārdošanu,” skaidro Satiksmes ministra padomnieks Kaspars Briskens.
Kādēļ Latvija ar savu rīcību vilcinājusies ārlietu ministrija nekomentē. Vien norāda, ka sarunas notikušas arī agrāk. Daudz esot darījusi Latvijas vēstniecība Japānā, taču ārlietu ministrijas ieguldījumam pēc ekspertu domam būtu bijis jābūt daudz aktīvākam.
„Mums ir jārēķinās ar to, ka japāņu biznesa kultūrā ir slikts tonis par kaut ko ziņot pirms vēl nav pieņemts galīgie lēmumi. Tas nozīmē, ka jebkura publiska informācija var kaitēt pašam procesam,” stāsta Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Sīlis.
Pērnā gada nogalē, kad “Nekā Personīga” viesojās Mitsubishi, korporācijas pārstāvji atzina, ka Latvijas piedāvājums nupat saņemts, bet gala lēmums neesot pieņemts.
„Vēl tiek vērtēts, kurš piedāvājums izdevīgāks. Te ir daudz dažādu apstākļu. Skaidrs, ka detaļas tiks vestas no Japānas, bet visa komplektēšana notiks Krievijā,” stāstīja Hodaka Shimane, Mitsubishi Corporation menedžeris
Igauņi no Mitsubishi apmaiņā pret CO2 izmešu kvotām iemainīja 507 jaunās elektromašīnas. Oktobrī pirmās 50 mašīnas tika nogādātas Tallinā. Tās izmantos Igaunijas sociālie darbinieki. Auto pasūtījums var izrādīties izšķirošs kravu jautājumā, zinot cik Mitsubishi augsti novērtē savu jauno ekoloģisko produktu, pieprasījums pēc kura tagad pasaulē strauji pieaug.
Taču viens aspekts var būt izšķirošs - neoficiāli sarunās minēts Rīgas brīvostas darījumu un īpašnieku caurspīdīguma trūkums. Brīvostas priekšsēdētājs Leonīds Loginovs to noliedz.
„Ja rēķina, ka gadā pārkrauj 30-40 milijonus kravu. Ja kaut kas nav skaidrs, tad lai iet uz skolu mācīties. Ja nebūtu kārtība, tad kravas nevestu caur Rīgu,” tā Loginovs.
Loginovs uzskata, ka japāņu izvēli noteikts nevis izmešu kvotas vai ierēdņu rīcība, bet cena ko piedāvājusi Tallina. Brīvosta esot gatava Mitsubishi kravu apjomam dot atlaides, turklāt ģeogrāfiski caur Rīgu būtu īsāks ceļš.
„Es pat nezinu, ko mums darīt. Mums vajadzētu nēsāt viņus uz rokām? Ja būs lētāk, tad brauks caur Rīgu,” uzskata Leonīds Loginovs.
Savu lēmumu japāņi solījuši paziņot janvāra beigās, februāra sākumā.
Rādīt reklāmu
