Maestro Raimondam Paulam ir vājas cerības atgūt «Latvijas Krājbankā» pazaudēto noguldījuma naudu, to Pauls pastāstījis intervijā «Latvijas Avīzei».
«Ir vājas cerības naudu atgūt. Es tik pārmetu krustu un skatīšos, kas notiks tālāk. Taču līdz šai dienai mani visvairāk uztrauc – un domāju, ka arī citus noguldītājus uztrauc, – nekaunība no finanšu ministra, arī citu vadītāju puses, ka cilvēkiem vajadzējis zināt, kurā bankā glabāt savus līdzekļus,» joprojām sašutis Pauls.
«Vai viņi saprot, ko vispār runā? Bankas dzīvo savu dzīvi, Krājbankai bijusi sava vēsture, vai noguldītāji spēj izsekot, kā un kurā brīdī mainās īpašnieki, vai viņi spēj apgāzt paša bankas prezidenta galvojumu, ka tur viss ir kārtībā? Atbildīgie par banku uzraudzību neatrod par vajadzīgu informēt par situāciju un pat mierina – nē, nē, nekas slikts nav. Tagad pārcilā, kurš ministrēs banku, un tik rēķina, kurš cik nopelnīs. Tas – no noguldītāju naudas. Ja jau manu naudu no bankas nozaguši, vai es zināmā mērā nevaru teikt, ka tas noticis ar valsts līdzdalību? Kam bija jāpieskata Krājbanka? Valsts iestādei – uzraudzības komisijai? Kam bija jāpārrauga, kurās un kādās rokās nonāks banka? Arī viņiem! Nu, šitādas lietiņas. Ko mums, aptīrītiem noguldītājiem darīt, kā izturēties?» jautā Pauls.
Maestro saka, ka vairs nezina, kam uzticēt savu naudu, raksta
Apollo.lv.
«Es vairs īsti nezinu, kam atdot. Varbūt labāk kādam bomzim uz ielas. Kā citādi – kāpēc man vairs kādam ticēt? Es esmu par sākumdeklarēšanos, par godīgumu – bet uz kādu godīgumu lai te cer? Man ir viena lieta, kas palīdz šai dzīvītē, – tas ir mans darbs uz skatuves, kur rodu sev kādu gandarījumu,» tā Pauls.
Rādīt reklāmu
