Skolotājiem jau pirms vairākiem gadiem tika piedāvāta iespēja pārkvalificēties, un, lai nepaliktu bez darba, viņiem tas būs jādara arī tagad. Tomēr mācību iestādes un pedagogi gaida no Izglītības un zinātnes ministrijas gan konkrētus priekšlikumus, gan iespējami precīzus aprēķinus, gan informāciju par gaidāmo reformu īstenošanas gaitu.
Izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim (Zatlera Reformu partija) pasprukušais teiciens, ka skolotāju skaitam jāsarūk par sešiem tūkstošiem, jo valsts nespēs uzturēt tik daudz pedagogu, gribot negribot radījis satraukumu. Pagaidām, kamēr par izglītības sistēmas reformām tiek spriests tikai vīziju līmenī, izglītības pārvalžu speciālisti un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzskata, ka valstij vajadzētu piedāvāt savu programmu skolotāju pārkvalifikācijai, raksta
NRA.lv.
Šonedēļ, tiekoties ar novadu izglītības pārvalžu darbiniekiem, R. Ķīlis informēja par vairākām iecerēm, tostarp arī par mazo skolu pārveidošanu par daudzfunkcionāliem centriem. Skolotāji sakās dzirdējuši par tādu ideju, bet ne vairāk. «Jā, skola kā komūnas centrs,» ieceri komentē LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško, «tur varētu īstenot pieaugušo izglītību un mūžizglītību. Pedagogi varētu pārkvalificēties un strādāt gan ar bērniem, gan ar pieaugušajiem. Mēs gribētu zināt, vai no valsts būs nauda atvēlēta, lai pārkvalificētu skolotājus un viņi varētu strādāt šādās skolās?»
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora vietnieks Ivars Balamovskis atgādina, ka savulaik pedagogi, kuriem bija mazāks stundu skaits, varēja pieteikties Eiropas finansētajās programmās un pārkvalificēties citu priekšmetu mācīšanai, lai operatīvi novērstu konkrētu mācību priekšmetu pedagogu trūkumu. Tas arī notika. Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieces Kristīnes Vāgneres teiktais, aizpērn laikrakstā Izglītība un Kultūra, Eiropas fondu piedāvātās iespējas izmantoja vairāk nekā 8000 pedagogu. I. Balamovskis uzskata, ka pašlaik, samazinoties skolēnu un, visticamāk, nākotnē arī skolotāju skaitam, IZM būtu jādomā par valsts programmu skolotāju pārkvalifikācijai.
Piemēram, 2005., 2006. gadā tika celta trauksme, ka skolās akūti trūkst eksakto priekšmetu skolotāju. Šobrīd Rīgas skolu vortālā eskola pieejamā informācija liecina, ka Rīgā un galvaspilsētai tuvējās skolās trūkst astoņu matemātikas un divu fizikas skolotāju. Acīmredzot pašlaik skolotāju pārkvalifikācijai vajadzētu notikt jau ar citiem mērķiem, jo, citējot K. Vāgneri, «pedagogi Liepājas pusē ir iecienījuši floristiku. Tas ir mīļi un jauki, ka cilvēki mācās skaisti noformēt ziedus un tādējādi vairo savu estētisko izpratni, bet vienlaikus tas ir jāsamēro ar reālajām iespējām atrast darbu un veidot uzņēmumus». Viņa uzskaitījusi, ka pārkvalifikācijā ļoti pieprasīta bijusi vēsturnieku, ģeogrāfu un sociālo zinību specialitāte.
Savukārt I. Mikiško rosina, ka varētu pārņemt Lietuvas un Igaunijas pieredzi, kur noteikts maksimālais skolēnu skaits klasē – 25 un 26. Latvijā šādas normas nav. Tādu ieviešot, varētu novērst pārpildīto klašu problēmu un mainīt slodzi pedagogiem.
Rādīt reklāmu
