Finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošie saņem aptuveni divas reizes lielāku algu nekā izglītības nozarē nodarbinātie un aptuveni trīs reizes lielāku atalgojumu nekā viesnīcu un restorāna biznesā iesaistītie.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada jūnijā finanšu un apdrošināšanas sabiedrībās strādājošo vidējā neto darba samaksa, tas ir, alga pēc nodokļu nomaksas, bijusi 630 latu, savukārt skolotāji, bērnudārzu audzinātājas vai citi izglītības nozarē strādājošie uz rokas saņēmuši vidēji 292 latus, bet viesnīcās un kafejnīcās strādājošie tikai 208 latus mēnesī. SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis pieļāva, ka tik krasa atalgojumu atšķirība starp nozarēm vērojama tāpēc, ka, piemēram, sabiedriskās ēdināšanas sektorā, iespējams, ir liels aplokšņu algu īpatsvars, savukārt bankās vispār tāda nav. Turklāt finanšu nozares uzņēmumos lielākā daļa darbinieku ir augsta līmeņa speciālisti un tādēļ arī vidējās algas ir augstākas, raksta
NRA.LV.
Lielāko algas samazinājumu šā gada februārī (zemākā reģistrētā darba samaksa Latvijā) salīdzinājumā ar 2008. gada decembri (augstākā reģistrētā darba samaksa Latvijā) piedzīvojusi izglītības nozare – vidējai algai samazinoties par 37,6 procentiem, liecina SEB bankas pētījums. Banku un apdrošināšanas sektorā vidējā atalgojuma samazinājums bijis 22 procentu apmērā. Izmitināšanas un ēdināšanas nozarē algu kritums bijis daudz mērenāks, aptuveni 7,3 procentu apjomā. Vidēji valstī šajā laikā – aptuveni 19 procentu apjomā.
Nelielu algu pieaugumu Latvijā SEB bankas eksperts prognozē nākamajā gadā. Igaunijā, kurā vidējā darba samaksa ir augstākā starp Baltijas valstīm, algu kāpums jau ir atsācies, turpretī Latvijā un Lietuvā vidējā alga šogad turpināja samazināties – attiecīgi par 6,3 un 5,4% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusi.
Rīga Rietumus sasniegšot ātrāk
Pat neskatoties uz iespējamo algu kāpumu nākotnē, diez vai tuvākā laikā Latvijā dzīves līmenis sasniegs attīstīto rietumvalstu dzīves līmeni. Saskaņā ar SEB bankas sniegtajiem datiem pirktspējas paritātes standarts uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir vismaz divas reizes zemāks nekā vidēji ES. Lietuvā un Igaunijā tas ir augstāks, lai arī nesasniedz ES vidējo līmeni.
To, kad Latvija varētu sasniegt rietumvalstu dzīves līmeni un vai vispār kādreiz sasniegs, D. Gašpuitis izvairījās prognozēt. Viņaprāt, Rīgas reģions, iespējams, jau visai drīz būs pietuvojies vidējam ES dzīves līmenim, taču laukos situācija ir savādāka. "Laukos augstu dzīves līmeni uzturēt ir ļoti grūti. Laukos dzīvojošajiem darbu nevar pievest klāt, investori tur neies, tāpēc ir jāmeklē jaunas iespējas," sacīja D. Gašpuitis.
Eiro ieviešana
D. Gašpuitis skaidroja, ka Latvijas ekonomikas atgūšanās process norit lēnāk nekā kaimiņiem Igaunijai un Lietuvai. Latvijā krīze bijusi dziļāka un ilgstošāka nekā kaimiņvalstīs. Latvijā IKP kritums bijis 21,4 procentu, Igaunijā – 17,2 procentu, bet Lietuvā – 12,4 procentu apmērā. Pēc SEB bankas aplēsēm, Latvijā vēl būs vērojams IKP kritums par aptuveni 1,5%. Savukārt trešajā ceturksnī ir sagaidāms jau pieaugums gada griezumā. "Neskatoties uz striktajiem budžeta konsolidācijas pasākumiem un tikko notikušajām Saeimas vēlēšanām, jau nākamajā gadā Latvijā IKP pieaugums ir sagaidāms 4% apmērā, bet 2012. gadā 5% pieaugums," optimistiski teica D. Gašpuitis.
Pēc viņa teiktā, diez vai Latvijā tuvākā laikā ir iespējama otra tik smaga un tik ilgstoša krīze kā nule kā pārdzīvotā.
D. Gašpuitis arī pieļāva, ka eiro Latvijā varētu tikt ieviests 2015. gadā, tas ir, gadu vēlāk, nekā plānots. Šajā laikā eiro plāno ieviest arī Lietuva un Polija. Neatkarīgā jau rakstīja, ka Igaunija eiro ieviesīs jau nākamgad. "Tas, kurā gadā tiks ieviests eiro Latvijā, ir atkarīgs no valdības lēmuma. Tomēr neapšaubāmi valstīm, kuras to izdarīs ātrāk, būs lielākas priekšrocības," sacīja D. Gašpuitis.
Arī Swedbank pieļauj, ka 2014. gadā paredzētā eiro ieviešana ir apdraudēta, jo iespējamās inflācijas dēļ var tikt apdraudēta Māstrihtas cenu stabilitātes kritērija izpilde, īpaši, ja eirozonā saglabājas zema inflācija, kā tas pašlaik tiek prognozēts.
Pēc Swedbank prognozēm, 2011. gadā un arī 2012. gadā Latvijā inflācija varētu sasniegt attiecīgi
1,5 un 2,5 procentus. Lai Latvija 2014. gadā varētu ieviest eiro, inflācijas līmenis nedrīkst vairāk nekā par 1,5 procentu punktiem pārsniegt triju labāko dalībvalstu vidējo rādītāju. "Ir ļoti rūpīgi jāvērtē arī fiskālās konsolidācijas pasākumu ieviešanas laiks un ietekme. Piemēram, ja tiks īstenota šobrīd apspriestā iespēja atcelt samazinātās PVN likmes, gada patēriņa cenu inflācija palielināsies par aptuveni vienu procentpunktu", teikts Swedbank ekonomikas apskatā.
Rādīt reklāmu
