Saeima šonedēļ triecientempos ķersies klāt ilgi apspriestajam un lielās
mocībās dzimušajam nolikto atslēgu principam, lai nepieļautu šīs normas
stāšanos spēkā jau no 1. marta obligātas prasības statusā, bet gan
ieviestu to tikai kā vienu no alternatīvām hipotekārās kreditēšanas
jomā.
Saeimas Budžeta komisija grasās nodot komisijām vairāku likumprojektu paketi, kas vērsta uz nolikto atslēgu principa ieviešanu un banku attiecību sakārtošanu ar kredītņēmējiem.
Mēģinās pieņemt steidzamības kārtā
Ceturtdien Saeima sāks darbu pie vairākiem likumprojektiem, kurus plānots pieņemt jau līdz 1. martam.
Ekonomiskās krīzes mācība daudziem nekustamā īpašuma pircējiem Latvijā ir bijusi pārāk skarba – trekno gadu iedvesmoti, cilvēki pārāk vieglprātīgi ņēma kredītus, savukārt bankas divdesmit un trīsdesmit gadu ilgas saistības dāļāja tikpat viegli kā īstermiņa simtlatu aizdevumus. Tā rezultātā tūkstošiem kredītņēmēju, paliekot bez darba, bija spiesti gan atdot savus īpašumus, par kuriem nespēja maksāt kredītus, gan vēl palika parādā bankām desmitiem un simtiem tūkstošus.
Noliedz lobiju
Lai gan jau noslīkušajiem kredītņēmējiem valsts nekad nav solījusi kaut kā īpaši palīdzēt, tomēr, novēršot līdzīgas situācijas nākotnē, Saeima pērn lēma obligātā kārtā ieviest nolikto atslēgu principu, lai kredīta ņēmējs turpmāk riskētu tikai un vienīgi ar kredītā paņemto dzīvokli. Novitātei būtu bijis jāstājas spēkā jau šā gada 1. martā, un kredītņēmēju apvienības šo ilgi gaidīto soli sauca par vēsturisku pagriezienu.
Tomēr skaļākie no visiem bļāvējiem kārtējo reizi izrādījās komercbankas, kuru politiskais lobijs jau gadiem tiek pārmests gan Latvijas Saeimai, gan valdībai. Latvijas Komercbanku asociācija ar Mārtiņu Bičevski vadībā biedēja, ka jaunās normas ieviešana ar obligātas prasības spēku pilnībā apstādinās kreditēšanu valstī, kā arī drastiski palielinās pirmās iemaksas īpatsvaru.
Vai, grasoties mīkstināt nolikto atslēgu principu, likumdevēji kārtējo reizi ir padevušies banku spiedienam? Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis apgalvo, ka tā nav. «Sabiedrībai patīk kaldināt sazvērestības shēmas, taču objektīvs ir fakts, ka valsts nedrīkstētu ar piespiedu metodēm iejaukties banku darbībā. Tad mums jārīkojas kā boļševikiem un jānacionalizē visas komerciestādes. Ir jāsaprot, ka bankas nekad nepaliks zaudētājos un uz katru likumdošanas izmaiņu atradīs veidus, kā neradīt sev zaudējumus,» saka politiķis. «Jā, mēs grasāmies mīkstināt nolikto atslēgu principu, nosakot to kā vienu no alternatīvām. Taču saskaņā ar plānotajām likumdošanas izmaiņām ikviens kredīta ņēmējs pats varēs izvēlēties – maksāt lētāk un riskēt vairāk vai tomēr sakrāt lielu pirmo iemaksu, maksāt lielākus procentus, toties atbildēt tikai ar šo konkrēto īpašumu.»
Arī M. Bičevskis kompromisa variantu dēvē par labu, atzīstot: «Ieviešot nolikto atslēgu principu, hipotekārā kredīta ņēmējam jābūt izvēles iespējai. Tas ir galvenais.»
Palīdzēs arī vecajiem parādniekiem
«Es melotu, ja teiktu, ka bankām ir maza ietekme pār politiskajiem procesiem valstī. Taču šī nav tā reize. Komercbanku asociācija ir skaidri iezīmējusi problēmas, kas rastos, ja nolikto atslēgu princips tiktu ieviests obligātā kārtā. Kreditēšana jau tagad ir praktiski apstājusies, un tas savukārt bremzē ekonomisko attīstību. No tā neviens nevar būt ieguvējs, un Latvijas Banka to ļoti skaidri apliecina,» stāsta Budžeta komisijas vadītājs. Turklāt kā pierādījumu tam, ka likumdevēji šoreiz domās ne tikai par banku peļņu, bet arī par kredīta ņēmējiem, K. Šadurskis ar īpašu gandarījumu piemin normu, kas atvieglos dzīvi ne vien potenciālajiem kredītņēmējiem, bet arī problēmās jau nonākušiem cilvēkiem. «Es jums nestāstīšu, ko tas mums ir maksājis,» grūto vienošanās ceļu raksturo K. Šadurskis. «Taču šobrīd likumprojektā ir iekļauta norma, kas atvieglos saistību izbeigšanu jau parāda jūgā slīgstošajiem kredīta ņēmējiem. Ja cilvēks dažādu apstākļu dēļ nevēlēsies iet smago un piņķerīgo maksātnespējas procedūras ceļu, tad viņam būs alternatīva, kā gada līdz trīs gadu laikā tomēr nokārtot savas saistības ar banku [skat. pievienoto tabulu – aut.],» situāciju raksturo K. Šadurskis.
Plānotās likumdošanas izmaiņas, lai palīdzētu parāda jūgā jau slīgstošajiem kredītņēmējiem
Ja kredītņēmēja nenokārtotās saistības nepārsniedz 30 000 eiro, tad viena gada laikā viņam bankai būs jāmaksā 1/3 no saviem ienākumiem (bet ne mazāk kā 1/3 no valstī noteiktās minimālās algas), un saistības tiks uzskatītas par nokārtotām.
Ja kredītņēmēja nenokārtotās saistības ir 30 000–150 000 eiro, tad divu gadu laikā viņam bankai būs jāmaksā 1/3 no saviem ienākumiem (bet ne mazāk kā 1/3 no valstī noteiktās minimālās algas), un saistības tiks uzskatītas par nokārtotām.
Ja kredītņēmēja nenokārtotās saistības ir virs 150 000 eiro, tad trīs gadu laikā viņam bankai būs jāmaksā 1/3 no saviem ienākumiem (bet ne mazāk kā 1/3 no valstī noteiktās minimālās algas), un saistības tiks uzskatītas par nokārtotām.
Rādīt reklāmu
