Tiklīdz būvē jaunu ēku un tā atrodas tuvu jau esošajām, iedzīvotāji,
visticamāk, būs neapmierināti un satraukti – vai māja nenoēnos viņu
dzīvokļus, vai pagalmā visiem pietiks vietas mašīnām un kur tās
novietot.
Būvnormatīvs LNB 21108 Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami nosaka dažādas prasības, bet vienlaikus pastāv arī atruna – projektējot dzīvojamo namu, jāievēro normatīvie akti, vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, kā arī pasūtītāja projektēšanas uzdevumā noteiktās prasības. Savukārt pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktās prasības visā Latvijā nav noteicošas, raksta
NRA.lv.
Nereti nezinātājam ir grūti saprast, ko viņam pirms būvniecības cenšas ieskaidrot. Piemēram, saka – jaunā celtniecība notiks saskaņā ar teritorijas izmantošanas nosacījumiem un arī stāvu skaits būs atbilstošs plānojumam. Piemēram, stāvu skaits būs pieci, bet tas, kas būs mansardā, neskaitās. Nereti tikai post factum redzams, ka stāvu skaits ir palielināts – uz mansarda rēķina.
Iepriekš minētais būvnormatīvs nosaka – stāvu skaitā ieskaita visus virszemes stāvus, kā arī cokola, mansarda un tehnisko stāvu, bet pagrabstāvu un bēniņus neieskaita. Stāvu skaitā ieskaita jumta stāvu, ja tajā ir iebūvētas dzīvojamās vai publiskās telpas. Jāpaskaidro, ka cokola stāvs ir ēkas puspagrabstāvs vai tā daļa, kas attiecībā pret zemes līmeni iedziļināts ne vairāk kā par pusi no stāva augstuma. Mansarda stāvs atrodas starp jumtu un augšējā stāva pārsegumu. Savukārt tehniskais stāvs ir vieta, kur novietotas inženieriekārtas un komunikācijas. Tas var būt izbūvēts ēkas augšējā daļā kā tehniskie bēniņi vai apakšējā daļā kā tehniskā pagrīde.
Kā jau minēts, minimālos attālumus starp dzīvojamiem namiem nosaka vietējās pašvaldības apbūves noteikumi saskaņā ar insolācijas (saules radītā apgaismojuma telpās) un apgaismojuma prasībām, psiholoģiskā komforta nodrošināšanai ievērojot šādus minimālos attālumus: starp ēku garenfasādēm – ne mazāk par 15 metriem divu un triju stāvu ēkām un ne mazāk par 20 metriem – četru stāvu un augstākām ēkām; starp ēku gala fasādēm, kurās ir dzīvojamo istabu logi, ne mazāk par 10 metriem; starp vienas ēkas garenfasādi un tai pretī izvietoto otras ēkas gala fasādi – ne mazāk par 10 metriem. Šos attālumus var neievērot, ja ēka ir plānota īpaši sarežģītos pilsētbūvniecības apstākļos (kultūrvēsturiska zona, pilsētas centra zona) un citos pašvaldības noteiktos gadījumos.
Dzīvojamo namu būvējot, ir jānodrošina dabiskais – saules – apgaismojums dienā laikposmā no 22. marta līdz 22. septembrim: vienistabas, divu un triju istabu dzīvokļos – ne mazāk kā vienā istabā; četru, piecu un sešu istabu dzīvokļos – ne mazāk kā divās istabās.
Dzīvojamos namos, kuros ir dzīvokļi, kam visas telpas atrodas saules pusē un tiek izgaismotas daudz ilgāk nekā divarpus stundu dienā, ir pieļaujams citu apbūvi veidot tā, ka nepārtrauktā insolācija tiek pārtraukta. Toties ir prasība šādos gadījumos par pusstundu pagarināt insolācijas ilgumu dienā – tātad saulei istabās jāiespīd nepārtraukti trīs stundas. Bet arī šos noteikumus var ignorēt, ja pašvaldība apbūves noteikumos ir noteikusi apbūves teritorijas, kurās ir īpaši sarežģīti pilsētbūvniecības apstākļi, vien nedrīkst esošos apstākļus pasliktināt. Ir pieļaujams projektēt jaunu apbūvi vai dzīvojamās apbūves rekonstrukciju, ievērojot jau izveidojušos insolāciju.
Rādīt reklāmu
