Kamēr politiķi turpina spriest, cik lietderīga ir Eiropas Savienības termiņuzturēšanās atļauju piešķiršana trešo valstu pilsoņiem apmaiņā pret īpašuma iegādi, arī Latvijas mazpilsētas sāk manīt ienācēju klātbūtni.
Cēsnieku vidū pēdējos mēnešos plaši pārspriesta aktualitāte ir ķīniešu ienākšana viņu pilsētā. Pagaidām gan runa nav par masveida invāziju, kas atstātu nozīmīgu pozitīvu iespaidu uz pašvaldības budžetu, bet liktu satraukties par krasu nacionālā sastāva maiņu. Ķīnieši iegādājušies vien dažus īpašumus, taču pozitīvi, ka arī grasās tos apsaimniekot. Tātad viņiem ieguldījums Latvijas ekonomikā nav tikai formāls veids, kā tikt pie uzturēšanās atļaujas Eiropas Savienībā. Cēsu vicemērs Jānis Rozenbergs stāsta, ka pēc īpašumu iegādes vietējā būvvaldē jau vērsušies vairāki ķīnieši. Interesējušies par prasībām attiecībā uz ēku apsaimniekošanu un rekonstrukciju. Daži dzīvokļi nopirkti rekonstruētā ēkā pie Žagarkalna, vēl pāris īpašumu vecpilsētā, raksta
NRA.LV.
Jau māk pateikt labdienJ. Rozenbergs pieļauj, ka ķīniešu interesei tieši par Cēsīm varētu būt divi izskaidrojumi. Pirmkārt, augustā bija atbraukusi Ķīnas televīzija un vēl pirms tam žurnālisti no liela ziņu portāla. Tātad ziņas par tādas jaukas valsts un pilsētas eksistenci parādījās Ķīnas medijos. Varbūt tas iedvesmojis kādu Eiropas uzturēšanās atļaujas kārotāju. Otrs izskaidrojums ir racionālāks – viens ķīnietis veiksmīgi nopircis īpašumu Cēsīs un padevis šo ziņu tālāk radiem, draugiem un paziņām.
No būvvaldes J. Rozenbergs saņēmis tikai pozitīvas atsauksmes. Maz, ka investori vēlas uzturēt kārtībā nopirktos īpašumus, viņus arī interesējot vide, kurā ienākuši. Kad viena ģimene pie pilsētas arhitekta nākusi konsultēties otro reizi, mazā meitiņa jau pratusi pateikt labdien un paldies.
«Nebrīnīšos, ja šie ķīnieši pēc gadiem pieciem latviešu valodā runās labāk nekā dažs labs vietējais iedzīvotājs,» spriež vicemērs. Nekādus etniskus draudus latviskajām Cēsīm viņš nesaskata. Ja puse no 16 000 cēsnieku sāktu runāt citā valodā, tad patiešām būtu jāsāk satraukties. Taču no 10–15 procentiem iebraucēju nekas slikts nenotiktu, drīzāk otrādi – veikalos atgrieztos dzīvība, un arī pēc pašvaldības sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem būtu lielāks pieprasījums. «Situācijā, kad mums regulāri jāraud, ka pašu cilvēki aizbrauc projām, nav slikti, ka kāds arī viņu vietā atbrauc uz Latviju.»
Rezerves variants īrniekamPar fizisku pārvākšanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā gan ir runa retos gadījumos, jo primāri īpašums šeit tiek pirkts vien kā biļete uz termiņā neierobežotu atvaļinājumu Nicā. Taču no tā arī mūsu pašu cilvēki var būt ieguvēji, un ne tikai tie, kam šajos slinkajos nekustamā tirgus apstākļos izdodas notirgot īpašumu. Agneses ģimene dzīvokli jaunbūvētā daudzdzīvokļu mājā sāka īrēt krīzes sākuma periodā. Brīnišķīgā Rīgas rajonā – netālu no jūras. Tad nekustamā īpašuma burbulis plīsa, daļa dzīvokļu palika neizīrēti un nepārdoti, projekta attīstītājs nespēja norēķināties ar banku un pats nogāja pa burbuli. Banka tomēr ļāva dzīvokļus izpārdot, un Agneses ģimenei tas bija reāls drauds palikt uz ielas. Tādas naudas, lai izpirktu dzīvokli, nebija. Vīrs pēc briesmīga satiksmes negadījuma nevar strādāt. Meita maziņa. Ja neskaita pabalstus, Agnese – vienīgā pelnītāja. Kredītu ņemt būtu neprāts. Tomēr viņa atrada risinājumu, proti, pati atrada pircēju un tādu, kas piekrita dzīvokli viņai uzreiz atkal izīrēt. Tā esot kāda jauka ģimene no Sanktpēterburgas. Uz Latviju tā nebraucot, droši vien atvaļinājumu pavada Eiropas siltajā galā.
Iegūti 259 miljoniŠobrīd Agneses mājā aptuveni pusi dzīvokļu īrē un izīrē Latvijas iedzīvotāji, bet otra puse pieder ārzemniekiem – pārsvarā Krievijas un Ukrainas pilsoņiem. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistiku šo valstu pilsoņi arī ir aktīvākie nekustamo īpašumu pircēji apmaiņai pret ES uzturēšanās atļaujām. Ķīna savukārt šajā topā ir pirmā no tālajām un eksotiskajām valstīm.
Jāatgādina, Imigrācijas likums noteic, ka atļauju piecus gadus uzturēties Latvijas un tātad arī pārējā ES teritorijā trešo valstu pilsoņi iegūst, ja iegādājas īpašumu Latvijā vai investē naudu bankās vai kapitālsabiedrībās. Īpašumu pirkšana tomēr ir pārliecinoši populārākais līdzeklis Eiropas durvju atdarīšanai. 100 000 latu Rīgas reģionā un lielās pilsētās vai 50 000 latu laukos, – un ceļš brīvs.
Kopējā Latvijas ekonomikā investētā summa, kopš tā sauktās investoru programmas darbības sākuma 2010. gada jūlijā tuvojas 259 miljoniem latu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vēsta, ka līdz vakardienai termiņuzturēšanās atļaujas saņēmuši 4084 cilvēki. Visā Latvijas teritorijā iegādāti 1428 īpašumi.
Rādīt reklāmu
