Cik nepieciešama šāda padome, kā tā darbotos un kā vērtēt paredzēto valsts finansējumu tās sekretariātam, Neatkarīgās diskusija ar Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītāju Aigu Grišāni, Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) izpilddirektoru Guntaru Līci un Neatkarīgās komentētāju, Latvijas Žurnālistu savienības (LŽS) vadītāju Juri Paideru.

Neatkarīgā: - Kāpēc vajadzīga šāda viena apvienota organizācija, kurai valdība piešķīrusi 53 254 eiro ik gadu?

Guntis Līcis: - Valdība nav piešķīrusi līdzekļus šai padomei.

- Sekretariātam - kā paredzēts, ik gadu, sākot no 2018. gada.

G.L.: - Tas ir kas cits, tie nav līdzekļi padomei un tās izveidei! Labi, ka valsts par to interesējas, atbalsta, bet padome būs pašregulējoša, pašorganizējoša struktūra.

- Bet nevar teikt, ka valsts iesaiste nav nekāda, jo ir šis finansējums, kura izlietošanu reglamentēs KM, ir tās paspārnē tapušās pamatnostādnes.

A.G.: - Par nepieciešamību mediju vidē vienoties zem vienota ētikas kodeksa, līdzīgi kā tas ir citās pasaules un Eiropas valstīs, tiek runāts jau ļoti sen. Latvija ir unikāla ar to, ka mums šobrīd nav vienotas ētikas izpratnes.

- Izpratnes vai organizācijas?

A.G.: - Gan, gan, jo nav publisko diskusiju, nozares vienošanās par mediju nozarē sāpīgām lietām, nav platformas, kur diskutēt. Profesore Inta Brikše bija viena no idejas virzītājām par kopīgiem mediju ētikas kritērijiem un mehānismiem to ievērošanas uzraudzībai. Ideja tika iestrādāta Mediju politikas pamatnostādnēs, kuras tapa ilgās diskusijās ar akadēmiķiem, medijiem, politiķiem. Kā viens no pasākumiem minēta mediju nozares pašorganizēšanās un vienota ētikas kodeksa izstrāde, kur valsts iesaistītos ar sēklas finansējumu, redzot, ka nozare joprojām nav atguvusies pēc 2008. gada krīzes. Arī Baltijas mediju veselības pētījumā redzam, ka, salīdzinot ar Igauniju, kas ir mazāka valsts, mūsu mediju reklāmas tirgus ir mazāks. Medijiem trūkst naudas, primāri viņi to gatavi drīzāk ieguldīt saturā, savas platformas uzlabošanā, nevis kādai kopīgai iniciatīvai. Tāpēc valsts nāk pretī nozarei, bet KM nav procesa virzītājs.

- Ir dažādi Latvijas un starptautiski dokumenti, ētikas standarti, pamatprincipi, likumi - kas mums liek radīt savu? Ir kādas specifiskas Latvijas mediju ētikas problēmas?

G.L.: - Nesen Neatkarīgajā bija divi raksti par šo tēmu. Ja J. Paidera rakstā, vismaz faktoloģiski, piekrītu 90% viņa paustajam, tad Viktora Avotiņa rakstā mani izbrīna nekompetence un runāšana par nozarē svarīgu tēmu absolūti nepareizā griezienā, kā arī atziņa par to, ka viņš faktus iegūst neētiski.

- Tas ir viedoklis. Vai Ētikas padome arī vērtēs, kurš ir pareizs viedoklis, kurš ne?

G.L.: - Mēs te nerunājam par viedokli, bet par faktiem, piemēram, to, ka vara gribot uzurpēt mediju ētiku.

- Varai gribot «nacionalizēt mediju ētiku».

G.L.: - Jā. Bet veidots jau tiek pašregulējošs mehānisms, kam ar valsti ir tik vien saistības kā tās informētība un atbalsts mūsu centieniem, iedodot sēklas naudu birojam. Viss pārējais - gan statūti, gan ētikas kodekss, kas vēl tikai top, bet jau tiek apspriests kā nereāls un nevajadzīgs vēl pirms tapšanas, ir pašas nozares ziņā. Piekrītu, ka jau darbojas daudzi ētikas kodeksi, bet neviens nav teicis, ka tiem jāpārstāj darboties! Viss vēl ir tikai diskusiju līmenī, bet jau spekulācijas ap to, kā tas būs, kā valsts uzurpēs, uzraudzīs, turklāt nevis kā pieņēmumi, bet jau kā nenovēršamība! Runa ir par pašregulāciju. Bet šobrīd presē izskanējušie viedokļi mani vedina domāt, ka kaut kas mūsu medijos tomēr nav kārtībā.

- Padome vērtēs arī viedokļus? Piemēram, jūsu piesauktais kolēģa Avotiņa raksts, jūsuprāt, būtu izskatīšanas vērts Ētikas padomē?

G.L.: - Tas nav viedoklis!

- Tas ir viedoklis rubrikā Viedokļi.

G.L.: - Viedoklim ir jābalstās faktos! Te nav pareiza faktoloģija un ir sagrozīta būtība. Kur valsts to dara?

Bet to, ko vērtēs, neņemos pašlaik spriest, jo nav vēl ietvara, pēc kura vadīties. Piekrītu, ka nevajag simt lapās ierakstīt visus kritērijus, gadījumus, bet ir jābūt starptautiski pieņemtām, te apstiprinātām normām, kurām visi pievienojamies. 

Pilnu interviju lasiet šīsdienas NRA.