Tāpat ministru domas sakrita par EK piedāvātajiem regulu priekšlikumiem, secinot, ka lauksaimniekiem nesamērīgi palielināsies dažādas vides un klimata prasības, tajā pašā laikā samazinoties finansējumam. Finansējuma samazināšana laukiem nav atbalstāma. “Gan Vācijas ministre, gan es uzskatām, ka šādā situācijā atbalstu lauku attīstībai ir nepieciešams papildus finansēt arī no citiem Eiropas Savienības fondiem,” pēc tikšanās sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Vācijas pārtikas un lauksaimniecības ministre pauda izpratni par Latvijas prasību turpināt tiešmaksājumu konverģenci (izlīdzināšanu) dalībvalstu starpā, bet norādīja, ka ir jāvērtē darbaspēka un citu ražošanas izmaksu atšķirības. Bez tam viņa uzsvēra, ka Vācija ir pret tiešmaksājumu “griestu” ieviešanu lauksaimniekiem.

Pirmdien Luksemburgā notikušajā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (LZMP) sēdē EK dalībvalstīm izklāstīja savus jaunos regulu priekšlikumus par ES Kopējo zivsaimniecības politiku un KLP pēc 2020. gada. Saskaņā ar EK priekšlikumu par KLP tiešajiem maksājumiem Latvijai vidējais tiešmaksājumu apmērs pieaugs tikai par 2%, sasniedzot 77% no ES vidējā līmeņa, kam Latvija nepiekrīt.

“Ļoti zemais tiešmaksājumu līmenis kombinācijā ar samazinātu lauku attīstības finansējumu jau otro periodu pēc kārtas būs smags trieciens Latvijas lauksaimniecībai. Valstīm, kam ES atbalsts uz vienu hektāru kopā ir zem 90 procentiem no ES vidējā līmeņa, lauku attīstības finansējuma samazināšana nav pieļaujama,” uzsvēra zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Ministrs norādīja arī uz pozitīvo: “Latvija ir apmierināta, ka varēs turpināt vienoto platību maksājumu shēmu, saistīto atbalstu, kā arī mazo un jauno lauksaimnieku shēmu.”

Savukārt LZMP diskusijā par ES Kopējo zivsaimniecības politiku zemkopības ministrs Jānis Dūklavs savā runā par zvejas iespējām 2019. gadam uzsvēra, ka līdzšinējai labajai praksei par zivju krājumu pārvaldību Baltijas jūrā par pamatu ir jāņem BALTFISH (Baltijas jūras valstu zivsaimniecības ekspertu sadarbības forums) ietvaros sagatavotie priekšlikumi. Bez tam, lemjot par nozvejas kvotām, ir jāņem vērā sociāli ekonomiskā ietekme, ko radītu straujais zvejas iespēju samazinājums, kā arī zvejas iespēju svārstībām starp gadiem nevajadzētu pārsniegt 20% līmeni. Jautājumā par zvejas iespēju Svalbārā zemkopības ministrs aicināja EK steidzami īstenot nepieciešamās darbības, lai zveju varētu sākt nekavējoties, īpaši ņemot vērā apstākli, ka vienošanās LZMP par sniega krabju zvejas iespējām tika panākta jau 2016. gada beigās.

EK 1. jūnijā publicēja regulu priekšlikumus par KLP 2021.-2027. gadam, ietverot arī tiešmaksājumu un lauku attīstības politikas ES finansējuma sadalījumu dalībvalstu starpā. Saskaņā ar EK priekšlikumu nākamajā plānošanas periodā KLP lauku attīstībai dalībvalstīm paredzētais finansējums samazināsies par 15%, salīdzinot ar 2014.-2020. gadu. Atbalsta samazinājums ES lauku attīstībai laika posmā no 2021. līdz 2027. gadam par 15% nozīmē to, ka nākamajā plānošanas periodā Latvijai Lauku attīstības programmas pasākumu īstenošanai paredzētais ES finansējums būs par 147 miljoniem eiro mazāks nekā šajā plānošanas periodā.

Savukārt tiešmaksājumu kopējais samazinājums ES saskaņā ar EK priekšlikumu būs 3,9%. Tiešmaksājumu apjoms nesamazināsies dažām dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai. Latvijai EK paredz ļoti minimālu tiešmaksājumu pieaugumu līdz 202 eiro par hektāru 2026. gadā. Saskaņā ar pašreizējo EK piedāvājumu tiešmaksājumi Latvijas lauksaimniekiem pieaugs par vienu eiro gadā – EK nav ņēmusi vērā objektīvo nepieciešamību izlīdzināt tiešmaksājumus dalībvalstu starpā, lai ES lauksaimnieki beidzot varētu strādāt vienlīdzīgos konkurences apstākļos.