Neatkarīgā: - LBP apvienojušies 25 lielākie būvuzņēmēji. Līdztekus eksistē arī vairākas citas nevalstiskās organizācijas. Cik sašķelta ir nozare? 

- Būvniecības nozare ir ļoti liela, attiecīgi ir daudzas nevalstiskās organizācijas, piemēram, Būvinženieru savienība, Ceļu būvētāju biedrība, biedrības inženierbūvēm, konsultantiem u.c. Pirms gada sākot vadīt šo partnerību, viens no uzstādījumiem bija konsolidēt nozares viedokli. Vienmēr būs jautājumi, kurus lietderīgāk risināt atsevišķi, bet par nozarei kopīgām lietām spējam vienoties - spilgts piemērs tam bija memorands, ko pērn parakstīja 11 nozares organizācijas ar valdību. 

- To gan nevar teikt par likumprojektu par būvnieku solidāro atbildību. Vai Būvnieku asociācija domāta ar «paputējušo nevalstisko organizāciju», kuras viedokli Finanšu ministrija uzskatot par autoritatīvu, kā tas minēts specializētajā nozares izdevumā Latvijas Būvniecība? 

- Šajā jautājumā nozares viedoklis ir ļoti konsolidēts, jo būvniecības padome, kurā darbojas padsmit nevalstiskās organizācijas, kas kopīgi formulē viedokli valdībai, bija vienisprātis, ka valdības piedāvātais regulējums ir nepareizs un jāaizstāj ar mūsu piedāvāto vai citu alternatīvu. Savukārt Būvnieku asociācija rīkojās ļoti pārsteidzoši. Pretēji tai, nezinu nevienu būvnieku, ne apakšuzņēmēju, ne ģenerāluzņēmēju līmenī, kas uzskatītu, ka pieņemtais regulējums ir adekvāts un saprātīgs un kaut ko risina. Domāju, tā ir komunikācijas kļūda, iespējams, asociācija arī šādi grib sev papildus pievērst uzmanību, nevis pēc būtības atbalsta valdības priekšlikumu. 

- Aizvadītais gads būvniecībai nebija tas labākais, gan produkcijas, gan pasūtījumu apmēri būtiski kritušies (par 20%). Kādas blaknes nozarei radījusi saspringtā situācija? 

- Šādas svārstības - kritumi un pēc tam gaidāmais pieaugums - ir ļoti kaitīgas nozarei visos aspektos. Biznesa vide ir neprognozējama, visvairāk cieš darbinieki - visiem nav darba, ko piedāvāt. Ja uzņēmēji nevar 3-5 gadu perspektīvā plānot biznesu, viņi ir ļoti piesardzīgi investīcijās savā uzņēmumā, darbinieku izglītībā, kvalifikācijas celšanā. Sekas neparādās tikai statistikā par apjomu kritumu. Tajā pašā laikā Skandināvijas tirgus ļoti strauji aug, zviedru uzņēmēji, asociācijas aicina Latvijas uzņēmumus un darbiniekus braukt strādāt uz Zviedriju. Latvija nav izolēts tirgus, mūs ietekmē ne tikai tas, ko sastrādājam Eiropas fondu savlaicīgas nepalaišanas dēļ, bet arī notiekošais pārējos tirgos. 

Jādomā, kas notiks brīdī, kad atvērsies ES programmas un būs liels apjomu pieaugums - cik efektīvi, kvalitatīvi spēsim apgūt finansējuma pieaugumu? Tirgus svārstības neļauj stabili plānot uzņēmuma attīstību, tādējādi nozares kvalitāte un produktivitāte neaug pietiekami ātri, jo visupirms jādomā par izdzīvošanu. 

- Būvnieki aizbrauc, jo Latvijā trūkst darba, vienlaikus netrūkst viesstrādnieku no Ukrainas vai citām valstīm. 

- Tas ir neizbēgami. Ja ir nepieciešams strauji rast darbiniekus un ir tik milzīgs ēnu ekonomikas īpatsvars, ja publiskajos iepirkumos ir zemākās cenas princips, tad uzņēmēji meklē risinājumus, kā projektus īstenot. Nozares raustīšana, kas ir bijusi pēdējos gadus, ir slikta, jo stabilitāte ilgtermiņā visos aspektos ir visiem izdevīga - darbiniekiem, sabiedrībai, kas patērē būvniecības nozares radīto produktu. 

- Runājot par ēnu ekonomiku, vienmēr tiek piesaukta būvniecība, kurā šis līmenis tiek lēsts līdz pat 50%, pēc LBP pasūtītā pētījuma - 40% (vidēji Eiropā ap 18%), un 36,6% algas tiek maksāts aploksnēs. Tam, ka tieši būvniecībā ir augstākais ēnu ekonomikas apmērs, ir kādi vēsturiski, politiski, birokrātiski vai citi iemesli?