29. marts, Piektdiena
Vārda dienas: Agija, Aldonis
Sākuma lapa » Intervijas » Diskusija: Ja nav skatītāju, nav medija
Diskusija: Ja nav skatītāju, nav medija
Autors: Viktors Avotiņš / NRA.lv / 2. februāris 2015, 16:22
Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētājs Ivars Belte un LTV informatīvi dokumentālo, ziņu un sporta raidījumu saturu redaktore Rita Ruduša.


– Ar ko jūs, Beltes kungs, pamatojat savu sacīto, ka LTV ir moderns medijs, kurš atspoguļo sabiedrības intereses. Pagaidām LTV, manuprāt, atspoguļo publisko meinstrīmu (izvairoties ar to konfrontēt), bet tas nez vai ir tas pats, kas sabiedrības intereses.

Ivars Belte (I. B.): – Īsti nezinu, kāds ir konkrētais šī citāta avots. Atceros, ka to minēju savā vīzijā par LTV attīstību, pretendējot uz savu pašreizējo amatu. Negribu komentēt jūsu viedokli, katram ir tiesības uz savējo. Taču es savā darbā pamatā ņemu vērā divas lietas – TNS datus, kas atklāj, vai par saturu ir interese, kā arī ieklausos nozares profesionāļos. Mēs tiekamies ar augstākā līmeņa nozares profesionāļiem un labprāt uzklausām viņu viedokli. Tostarp arī kritiku un konstruktīvus ieteikumus.

Rita Ruduša (R. R.): – Lai varētu jēgpilni atbildēt uz šo jautājumu, būtu jāzina, ko jūs saprotat ar publisko meinstrīmu. Ja tiek apšaubīts tas, ka LTV pilda vienu no savām funkcijām – būt par sargsuni –, tad tam es kategoriski nepiekrītu. Mēs analizējam lēmumu pieņemšanas procesus, likumdošanu, pētām amatpersonu rīcību gan ikdienas ziņu un informatīvajos raidījumos, gan divos spēcīgos pētnieciskajos formātos – Aizliegtais paņēmiens un De facto –, gan arī īpašos projektos, tādos kā Zolitūde māca un Legālā nāve.

– Pirms gada mēs ar jums, Rudušas kundze, runājām par to, ka 2014. gadā LTV plānos saturu saskaņā ar kvalitatīvi jauniem principiem. Rezumējot 2014. gadu kā pārmaiņu gadu, sakiet, cik lielā mērā tas, ko jūs gribējāt, ir izdevies?

R. R.: – Par aptuveni 30 procentiem pieaudzis oriģinālraidījumu apjoms. Viens no sabiedriskā medija unikālajiem pienesumiem nācijas kultūras veidošanā ir bērnu raidījumi, kas domāti tieši Latvijā dzīvojošajiem bērniem, nevis iepirkti no ārpuses. Šajā jomā

2014. gadā panākts daudz: ir attīstīti projekti, kas veicina izziņu – Gudrs, vēl gudrāks, Zili brīnumi, ēterā bijis atraktīvs vispusīgu bērna attīstību veicinošs projekts Dardarija, arī vizuāli krāšņā un saturiski blīvā Brīnumskapja skola.

2014. gads bija ārkārtīgi blīvs gads kultūrā, jo daudzi kultūras galvaspilsētas notikumi sasniedza sabiedrību tieši caur LTV. Piemēram, akcija Gaismas ceļš – grāmatu draugu ķēde. LTV producēja arī visaugstākās raudzes koncertu Born in Riga, kas tika pārraidīts 12 Eiropas valstīs un guva atzinību starptautiskos televīzijas forumos. Attīstījām arī regulāros raidījumus – citu vidū jaunu seju un identitāti ieguvis raidījums 100 g kultūras. Nacionālie dārgumi. LTV Ziņu dienesta darbā 2014. gads arī bija intensīvs – žurnālistu klātbūtne Ukrainā, Zolitūdes traģēdijas iemeslu izpēte, pētnieciskā sērija Legālā nāve par spaisu. Šis projekts guva lielu rezonansi un veicināja izmaiņas likumdošanā.

Panāktas milzu pārmaiņas krievu valodas saturā. Panākts arī lēciens iekšēji producēto dokumentālo filmu žanrā. Piemēram, tapusi Baltijas vēsturē pirmā trīs valstu kopražojuma dokumentālā filma Baltijas brīvības ceļš, pērn tapušas arī vairākas LTV dokumentālās filmas par Latvijas sporta varoņiem – Dukuru mezgls un citas. Visbeidzot, sadarbībā ar neatkarīgajiem producentiem izveidoti vairāki jauni un auditorijas novērtēti – to pierāda dati – informatīvi izklaidējoši formāti. Mēs esam kļuvuši arī par daudz pieaugušāku satura pasūtītāju, kurš no ārpuses pasūtītajos projektos piedalās ar līdzfinansējumu, ejot prom no prakses, kad sponsoru pilnībā finansēti raidījumi tika atnesti uz LTV un ievietoti ēterā. Ja līdzfinansējam, tātad uzņemamies lielāku atbildību par saturu.

– Vai «nišas raidījumu» aizvietošana bijusi principa lieta? To, ko jūs saucat par «integrējošo pieeju», es pagaidām uztveru kā postmodernu dažādu tēmu fragmentāciju, kurā itin bieži pazūd šo tēmu jēgas centri.

R. R.: – Ja ar «principu» jūs saprotat konsekvenci un skaidru kanālu pozicionējumu, tad atbilde ir – jā. Aiziešana no nišas raidījumiem LTV1 bija lēmums, kura mērķis bija panākt kanāla atbilstību sabiedriskās televīzijas galvenā (žargonvārdā – major) kanāla identitātei. Visos pieaugušos sabiedriskajos medijos ir viens galvenais kanāls, kurš orientēts uz visplašāko auditoriju. Specializēti kanāli – jaunieši, sports, kultūra un tamlīdzīgi – ir otrie un trešie, un ceturtie, bet pirmajam ir jāaptver maksimāli plašs skatītāju loks.

– Manuprāt, vārds «analītika» Latvijas medijos tiek pievilkts aiz matiem. Arī LTV to lieto, bet faktiski, tāpat kā citi, iztiek ar «apskatu saukšanu par analīzi, atsevišķu skandālu saukšanu par pētījumiem» (J. Domburs, Ir, 4.10.2013.). Analītiskai izstrādei žurnālistiem nedod ne pietiekamu laiku, ne resursus.

R. R.: – Apgalvojums «faktiski, tāpat kā citi, iztiek…» prasās pēc precizējuma. Kas ir «citi»? Kas ir «pietiekami resursi», un kurš tos nedod? Bet, ja runājam par pētniecības un analītikas satura politiku, tad, manuprāt, vispirmām kārtām medijam ir jādefinē pētniecība kā prioritāte. Jāapzinās, ka tas ir darbietilpīgs un dārgs process. Jānodrošina žurnālistiem tādi apstākļi, lai viņi var «rakt» – jābūt vadības atbalstam. Nemaz nerunājot par to, ka ir arī jāatrod tādi žurnālisti, kas to spēj un grib darīt, jo pētniecība ir specifisks uzdevums, kas prasa pacietību, uzstājību, un noteikti arī darbu, kas neietilpst astoņu stundu rāmjos. Mums ir pamats lepoties ar saviem pētniekiem gan iknedēļas formātos, gan ārpus tiem. Domāju, ka Zolitūdes traģēdijas gadadienai par godu tapusī dokumentālā filma Zolitūde. Kurš vainīgs? ir žurnālistiskās izcilības paraugs pētniecības žanrā.

– «Mums jāsaprot konteksti, jāveicina procesu izpratne, kritiskā domāšana, lietas jārāda tā, lai cilvēki saprot, kā tās uz viņiem attiecas…» (R. Ruduša). Tas varētu būt sabiedriskā medija uzdevums. Sevi vērtējot, cik tālu esat no tā, lai varētu teikt, ka ne atsevišķiem raidījumiem, bet LTV tas sanāk?

R. R.: – Šāds jautājums paver plašas iespējas nekonstruktīvam verbālajam pingpongam, jo empīriski izmērīt kritiskās domāšanas līmeni ir grūti. Turklāt kritiskās domāšanas veicināšana nav kritērijs, kas ir attiecināms uz pilnīgi katru raidījumu. Piemēram, raidījumam Supernova ir citi uzdevumi. Bet ir svarīgi, lai tajā saturā, kas vērsts uz domāšanu un plašāku kontekstu analīzi, mēs šo uzdevumu paturētu prātā. Mēs tātad nevaram mērīt kritisko domāšanu, bet varam mērīt analītiskumu un autoru kompetenci, un to arī darām. Varam veikt sabiedriskā labuma testu, ko arī darām. Tādējādi mēs gūstam priekšstatu par to, kā un cik labi mēs palīdzam skatītājam saskatīt kopsakarības un pieņemt informētus lēmumus.

– Tomēr man liekas, ka pagaidām jūsu galvenais kritērijs tie paši reitingi vien ir. Un es atkal pilnīgi piekrītu Jānim Domburam, ka «patiesi sabiedrisks kvalitatīvs medijs ir «maizes un izpriecu» alternatīva». Manuprāt, LTV alternatīva vēl nav ne tuvu. Kāpēc?

I. B.: – Šad tad, pat no ļoti augsta ranga mediju profesionāļiem, ir dzirdēts viedoklis, ka sabiedriskajiem medijiem jāspēj saražot super augstas kvalitātes un super augsta līmeņa saturu, jo, ja kāds to nesaprotot un nespējot tam izsekot, tad tā esot skatītāja, nevis medija problēma. Es uzskatu, ka skatītājs ir svarīgs, skatītāja balsojums par pārraidi ar pulti ir ļoti būtisks un palīdz mums attīstīties. Skatītājs nav muļķis. Taču reitings nav vienīgais mūsu lēmumu pieņemšanas kritērijs. Savukārt jautājums par reitingiem aizvien tiek izmantots pret LTV – vai nu mēs skrienam pēc reitingiem un tāpēc neesam labi, vai arī neesam uzvarējuši reitingu karā ar komerctelevīzijām, un atkal neesam labi. Kā jau es teicu – reitingi nav absolūts kritērijs, bet ir būtiski stāvokļa diagnostikai – tāpat kā izmērīt temperatūru.

R. R.: – Jā, reitings ir viens no rādītājiem. Bet sabiedriskajam medijam tas nav un nevar būt pašmērķis. Attīstot tādu produktu kā, piemēram, Eiropas kino vakari, mēs zinām, ka tam nebūs ļoti augsts reitings, bet mums kā sabiedriskajam medijam šāds saturs ir ļoti svarīgs. Taču ēterā būs arī Šlāgeraptauja, kas ir plašas auditorijas iecienīta.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Ivars Belte, Rita Ruduša

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats