Intervija ar LR aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS): par to, vai
NATO steigsies mums palīgā, par 21. gadsimta Ribentropa – Molotova
paktu, par obligāto karadienestu un sadarbību ar Drošības policiju.
– Krievijas – Ukrainas konflikts ir radījis dažādu runu un pieņēmumu gūzmu. Tā, piemēram, ir dzirdēta hipotēze, ka Baltijas valstis jau ir «pārdotas» un Latvijai iešot pāri frontes līnija, turklāt divas reizes, veidojot «īslaicīgu okupāciju». Kā komentēsiet šādu iespējamību?– Kā ministram man ir grūti kaut ko tādu komentēt. Es šādus viedokļus vērtētu kā pārspīlējumus un spekulācijas. Taču nenoliedzami Ukrainas notikumi ir ieviesuši mūsu prātos bažas, jo Krievija ar militāru agresiju Krimā ir apliecinājusi vēlmi pārskatīt robežas Eiropas kartē. Tas nav pieņemami ne Eiropas Savienībai, ne NATO, jo Krievija, ignorējot starptautiskās normas, ir pilnībā sagrāvusi līdzšinējo drošības sistēmu Eiropas kontinentā, kas bija izveidojusies pēc aukstā kara. Krievijas rīcība faktiski apstiprina jaunu doktrīnu par «krievu pasaules» veidošanu, turklāt Krievija gatava to darīt ar militāru spēku, kas nozīmē draudus Eiropas mieram. Situācija Ukrainā apliecināja, ka Latvijas pievienošanās NATO ir svarīgākais ārpolitiskais lēmums Latvijas atjaunotās valsts vēsturē. ES, protams, ir būtiska loma, tomēr, no Latvijas aizsardzības un drošības viedokļa, mūsu dalība varenākajā militārajā aliansē pasaulē ir izšķiroša. Jāapzinās, ka mums līdzās atrodas liela valsts – gan ekonomiskajā, gan militārajā ziņā. Krievijas rīcība Ukrainā rāda: ja Krievija savu militāro varenību izmanto, lai pārzīmētu karti, kaimiņvalsts draudi nākotnē var pieaugt, savukārt tās vadītāju lēmumi var būtiski ietekmēt visu Eiropu. NATO ir paudusi stingru viedokli, ka līguma 5. pants darbojas un darbosies: ja pret Baltijas valstīm tiks izvērsta kāda militāra agresija, NATO steigsies palīgā.
– Vai tiešām tā notiks? Kas jums liek tā domāt?– Ja NATO valstis nereaģēs uz iespējamo situācijas eskalāciju Baltijas valstīs, tad var teikt, ka NATO vairs neeksistē. Šī militārā alianse aprīlī svinēs 65 gadus kopš tās dibināšanas, un tas nebūtu iespējams, ka NATO vairs neeksistē. Šādu situāciju NATO nekad nepieļaus, tas būtu NATO sabrukums.
– 2010. gadā NATO pieņēma stratēģiju, nosaucot četrus galvenos draudus, pret kuriem jācīnās, un tie ir: globālais terorisms, kiberaizsardzība, energoresursu drošība un klimata globālās izmaiņas. Bet tas nozīmē, ka NATO militārajos plānos neietilpst aizsardzība pret karaspēka uzbrukumu konkrētā teritorijā. Kā tad būs ar to 5. pantu?– Mazliet nepareizi skaidrota šī stratēģija.
NATO, nospraužot jauno izaicinājumu mērķus, nekad nav aizmirsusi par militārajiem jautājumiem. Kā jau teicu, neviens nevarēja iedomāties, ka viena valsts mūsdienās iedrošināsies okupēt svešu teritoriju, tāpēc 2010. gadā priekšplānā izvirzījās jūsu minētie mērķi. 2014. gada februāris ir ieviesis neatgriezeniskas korekcijas. Šobrīd NATO primārais uzdevums ir realizēt kolektīvo drošību. Mums jābūt gataviem atvairīt jebkuru militāru agresiju, kas diemžēl eksistē mūsdienu Eiropā, konkrēti – Krievijas personā.
– Nezin kāpēc ir sajūta, ka starp Krieviju un ASV notikusi tirgošanās, ticis noslēgts 21. gadsimta Ribentropa – Molotova pakts, kura rezultātā Ukraina ir sadalīta.– Par to šobrīd pāragri spriest. Pērn notika Krievijas militārās mācības Zapad 2013, un Latvija, kā arī pārējās ES valstis, ir izdarījušas secinājumus, ka šo mācību scenāriji tiek izspēlēti kā iespējamie agresijas akti pret kādu no Eiropas valstīm. Praksē to redzējām ar Ukrainu. Tāpēc NATO pārskata savus operacionālos plānus. Personīgi tiekoties ar NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieri ģenerāli Hansu Lotāru Domrozi, viņš mani pārliecināja, ka patlaban notiek minēto Krievijas mācību izvērtēšana. Lai arī ES joprojām uzskata, ka nav izsmelti diplomātiskie līdzekļi Ukrainas saspīlējuma risināšanai, lielā mērā pakāpeniski pār Eiropu nolaižas dzelzs priekškars.
– Ja Ukraina jau būtu iestājusies NATO un Krievija veiktu agresiju, sāktos karš?– Domāju, ka nē, jo, ja Ukraina būtu NATO, Krievija nemēģinātu izspēlēt Krimas scenāriju. Līdz šim bija spēku līdzsvars. Krievija izteikti nevēlas, lai Ukraina pēc notikumiem Kijevā veiktu izvēli par labu Eiropas Savienībai un NATO. Krievijas interesēs ir ilgstoši uzturēt neatrisinātu situāciju Ukrainā, tādēļ Ukrainai ir ļoti ierobežotas iespējas iestāties NATO vai ES, jo ir neatrisināti robežu jautājumi. Neviens neuzņems Ukrainu NATO vai ES, kamēr Ukrainas teritorijā atrodas agresorvalsts – Krievijas – karaspēks.
– Vai Latvijā varētu izveidoties pastāvīgas NATO bāzes?– Kad sākās Ukrainas krīze, viens no pirmajiem jautājumiem, ko aktualizēja Latvija, bija – kā nodrošināt lielāku NATO spēku klātbūtni Baltijas reģionā. Steidzamības kārtā tika pieņemti daudzi lēmumi, un vienu no tiem sajutām uzreiz: cita pēc citas NATO dalībvalstis nosūtīja papildu iznīcinātājus gaisa telpas patrulēšanai. Līdz 1. maijam gaisa telpu patrulēs ASV, pēc tam – Polija. Arī Lielbritānija, Francija, Vācija, Dānija un Portugāle ir izteikušas gatavību nosūtīt papildu iznīcinātājus. NATO valstu ārlietu ministri kopīgi vienojušies, ka NATO militārā pavēlniecība izstrādās plānus, lai veiktu papildu praktiskus pasākumus NATO un Austrumeiropas partneru sadarbības stiprināšanai. NATO dalībvalstis ir apliecinājušas, ka tiks palielināta NATO spēku līdzdalība militārajās mācībās, kas notiek Baltijas reģionā. Tātad šeit būs skaitliski lielāks militārais kontingents ar atbilstošu militāro tehniku. Patlaban notiek viedokļu saskaņošana par to, kā rotācijas kārtībā Baltijas valstīs varētu dislocēties NATO bruņoto spēku kontingents. Tas nozīmē, ka Baltijas valstīs noteiktu laika periodu uzturēsies konkrēta bruņoto spēku elementa kontingents. Tie var būt simti, iespējams, pat tūkstoši karavīru. Viņi šeit veiks savas ikdienas apmācības un, iespējams, iesaistīsies apmācībās kopā ar konkrētās valsts bruņotajiem spēkiem. Es gribu uzsvērt: jebkura Latvijas armijas bāze arī ir NATO bāze. Vienlaikus, kad Latvijas iedzīvotāji runā par NATO bāzēm, viņi domā amerikāņu kareivjus. Mēs patiešām esam ieinteresēti, lai Latvijā NATO bāzes būtu tādā izpratnē, kā to vēlas iedzīvotāji – lai te pastāvīgi atrastos ASV, Vācijas vai kādas citas NATO valsts bruņotie spēki. Bet šādu bāzu izvietošana ir NATO valstu kopīgs lēmums.
– Baltijas valstis ir saistītas ar Krieviju ne tikai vēsturiski, bet arī ģeogrāfiski.– Protams. ASV plānoja samazināt sava kontingenta klātbūtni Eiropā, taču Ukrainas notikumi liek šo lēmumu nopietni pārvērtēt. Ja Latvijā atradīsies NATO spēki, iedzīvotāju pārliecība, ka 5. panta izpilde tiks nodrošināta, jūtami pieaugs, jo cilvēki lielākoties tic tam, ko redz. Tomēr es gribu kārtējo reizi apliecināt, NATO īstenais spēks un varenība ir tajā, ka neviens pasaulē nav uzdrošinājies pārbaudīt, vai Ziemeļatlantijas līguma 5. pants darbojas un cik efektīvi tas darbojas. Mums ir pamats justies drošībā.
Rādīt reklāmu
