Par Korupcijas novēršanas un apkarošas biroja (KNAB) vadītāja vietnieces
Jutas Strīķes atbrīvošanas un atjaunošanas epopeju, bijušā priekšnieka
Normunda Vilnīša šokējošajām atklāsmēm, kā arī iespējām iekšējos KNAB
konfliktos tērēto enerģiju pavērst visapkārt virmojošajā korupcijas
apkarošanā, jo īpaši valsts un pašvaldību iepirkumos un cīņā ar partiju
melnajām kasēm, Neatkarīgās vairākkārt pārceltā intervija ar KNAB
priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku.
Neatkarīgā: – Vēl iepriekšējā premjera Valda Dombrovska izveidotā darba grupa izstrādāja un apstiprināja jaunu nolikumu, kurā precizēta KNAB priekšnieka vietnieka kompetence. Vai jaunais nolikums būtu ko mainījis konfliktā ar jūsu atbrīvoto vietnieci Jutu Strīķi?Jaroslavs Streļčenoks: – Nolikums bija spēkā arī iepriekš, ir tikai precizēti atsevišķi jautājumi; ja tas uzlabo darbu – labi, bet nedomāju, ka iepriekšējās nesaskaņas balstītas normatīvo aktu nepilnvērtībā. Ir amata apraksti, reglaments, KNAB likums, citi normatīvie akti, kas nosaka, kā katrai personai ir jādarbojas. Var katru dokumentu uzlabot, padarīt mūsdienīgāku, bet tas nenozīmē, ka pienākumus drīkst nepildīt.
– Šis nolikums ir galvenais darba grupas veikums KNAB iekšējo konfliktu izskaušanā? Izklausās pēc ķeksīša.– Mēs arī piedalījāmies darba grupā, es neteiktu, ka tas ir ķeksītis. Esam gandarīti, ka KNAB likuma pilnveidei izveidota arī darba grupa Valsts kancelejā, kur aktualizējām daudzus jautājumus, ko iekšienē bijām plānojuši, piemēram, par priekšnieka vietnieku un pārrauga pilnvaru apjomu, KNAB amatpersonu darba tiesiskajām attiecībām vai piederību valsts dienestam.
– Bet līdz ar Strīķes neatrašanos birojā šie konflikti ir nodzisuši vai gruzd joprojām? Nav vairs divas vai vairāk naidīgas nometnes?– Es neteiktu, ka divas naidīgas nometnes bija. Notikušais bija noteiktas personas mēģinājums kultivēt viedokli, ka biroja priekšnieks nespēj vadīt iestādi vai konfliktē ar lielāko daļu darbinieku. Es KNAB sāku strādāt 2003. gada augustā, man visi darbinieki ir pazīstami, varu ar katru atrast kopīgu valodu, izrunāt problēmas, tās risināt un arī prasīt darba rezultātus.
– Vai tiešām tikai Strīķe centās degradēt jūsu darbu? Iepriekš publiskajā telpā nonāca KNAB darbinieku iekšējā sarakste, no kuras varēja nojaust, ka birojā valda dīvaini iekšēji grupējumi, darbinieku šķirošana priekšnieka atbalstītājos un nīdējos. Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs paudis, ka šis nav jūsu un Strīķes konflikts, bet jums ir konflikts ar visu apkarošanas bloku.– Pilnībā nepiekrītu, ka man būtu konflikts ar visu korupcijas apkarošanas bloku – tam jāliek fakti galdā! Bet negribu tam pievērst lielāku uzmanību.
– Jūs neuzticējāties nevienam no Strīķes iepriekš ieņemtā KNAB vietnieka amata četriem pretendentiem, kas pieteicās konkursā? Tostarp Lienītei Šikorei, kuru pats iecēlāt par pienākumu izpildītāju, kuru iepriekš slavējāt, lai gan viņa bija viena no jūsu kritizētājām, kas vēstulē iepriekšējam premjeram sūdzējās, ka jūs nodarbojaties ar «mērķtiecīgu destruktīvu tirāniju».– Kandidātu vārdus birojs neatklāja, manuprāt, tas nebūtu korekti, tāpēc nekomentēšu konkrētus vārdus. Turklāt pērnā gada nogalē pieņemts lēmums par komunikācijas stratēģijas maiņu, koncentrēties nevis uz iekšējiem procesiem, bet runāt par darba rezultātiem, mērķiem, iniciatīvām, kas mazinās korupciju un padarīs mūsu darbu efektīvāku.