Intervija ar Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektoru Māri Kučinski:
par draudošajiem elektrības tarifiem, par veco un jauno vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, vēlēšanu gaidām un
Ķemeru sanatoriju.
– Šobrīd karstākais jautājums ir par elektrības tarifiem, kas katastrofāli uzaugs no 1. aprīļa. Tika izteikta arī doma, ka mazturīgajiem tikšot kompensēta kāda summa no lielajiem rēķiniem. Vai tas ir reāli? Un kas to kompensēs? Pašvaldības?
– Viedokļi par to ir dažādi. Lielajās pilsētās ir mazliet citādāk nekā mazajās. Bet katrā pilsētā ir savs dienests, kas uzskaita maznodrošinātos un kas zina viņu vajadzības, savukārt likumdevējs uzskata citādi, un tad beigās gribas teikt: izsvītrojam sociālo palīdzību no pašvaldības funkcijām! Ja visi ir tik gudri, lai valdība pati dala pabalstus visās pilsētās.
– Cik noprotams, elektrības pabalstu saņēmēju varētu būt vairāk nekā 100 000.
– Tas būtu tāds izmisuma solis, ar kuru gudrie lēmēji cenšas saglābt situāciju, bet neko jau vairs nevar saglābt, jo visa būtība ir divos lēmumos. Pirmais: vairākus gadus stāstot par Krievijas gāzes adatu, nepārprotami tika lobēta zaļā enerģija, kas izpaudās kā apšaubāma kvotu sadalīšana, kā rezultātā elektrība ir kļuvusi ļoti dārga. Krīzes gados valsts paņēma visu Latvenergo peļņu, bet, lai viss nesabruktu, ir taču jāinvestē. Plus vēl nāca gudrais ministrs Artis Kampars, kurš, laikam tālrādē ieraudzījis LMT reklāmu par starta tarifiem, ieviesa šo starta tarifu arī elektrības rēķinos. Starpība starp astoņiem un 10,4 santīmiem tikai uz vienu kilovatu bija maza, bet mājsaimniecības taču tērē daudz vairāk. Pirms nodarboties ar klaju populismu, jāpadomā, ka pēc tam tas viss kādam būs jāizstrebj un kādam tas arī sāpēs. Populisms ir ļoti kaitīgs. Lielākā problēma ir tā, ka maznodrošinātos izglābs, bet būs tūkstošiem un tūkstošiem cilvēku, kas neietilpst pašvaldību apzinātajā trūcīgo kategorijā, un tie ir pensionāri, kas slēdz ārā lampiņas, lai nepārkāptu kilovatstundu limitu. Arī ar brīvo tirgu šo situāciju nevar nomaskēt vai attaisnot...
– Nav mums nekāda brīvā tirgus.
– Protams, ka nav. Lielo pieaugumu līdz šim veidojusi pāreja no astoņiem uz 10,4 santīmiem, kā arī zaļā enerģija. Un no 1. aprīļa pieaugums būs tuvu pie 50%. Šobrīd valdībā un Saeimā visi ņemas kā pa skudru pūzni sakarā ar šo cenu kāpumu. Nesāpīgu risinājumu šajā situācijā nav iespējams iegūt. Negribētos, ka pašvaldībām par to uzveltu vainu.
– Pašvaldības nu galīgi nav vainīgas par šo ārprātīgo elektrības cenas celšanu.
– Bet kur tad dosies cilvēki? Uz pašvaldībām. Taču liekas naudas tām nav. Ja valsts iesaistīsies līdzfinansējumā, tad vēl kaut kā varēs tikt galā ar šo situāciju, atbalstot maznodrošinātos. Bet neviens nepasargās iedzīvotāju vidusslāni, kas ir ļoti liels. Bagātnieku Latvijā nav daudz – tie ir tikai 1,6%. Viss pārējais ir cilvēki ar vidējiem vai maziem ienākumiem.
Rādīt reklāmu
