Par sarežģītajām Rīgas domes un valdības aktualitātēm, par Sprūdža
demisiju, par bedrēm ielās un citām aktualitātēm šī Neatkarīgās
intervija ar Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Andri Ameriku.
– Kā vērtējat vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža paziņojumu par demisiju?
– Es domāju, ka tā viņam ir cilvēciska traģēdija. Nezinu, vai viņš pats nolēma aiziet, vai viņu palūdza, to lai viņš pats skaidro, bet, ja runājam par viņa darbošanās saturisko pusi, tad mēs Rīgas pašvaldībā to nejutām. Vienīgais, ko viņš darīja – meklēja blusas mūsu kažokā.
Ir taču tik ļoti būtiski, vai notiek sadarbība ar ministrijām kādu projektu realizācijā, taču nereti sadarbības nav nekādas. Te gan jāteic, ka ne tikai ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, bet arī, piemēram, ar Kultūras ministriju, kad ministre bija Sarmīte Ēlerte. Esam priecīgi un lepni, ka ir atjaunota Ziemeļblāzmas kultūras pils, nupat nesen tika nosvinēta šīs izcilās ēkas 100 gadu jubileja. Būtu gluži loģiski, ka šāda objekta renovācijā piedalītos arī valsts. Taču tad, kad lūdzām naudu Ēlertes ministrijai, nedabūjām neko. Līdz ar to Ziemeļblāzma ir atjaunota tikai par Rīgas budžeta naudu.
Ar Sprūdža kungu mēģinājām runāt par iespējamajiem risinājumiem sastrēgumu mazināšanai, mums bija ideja par tā sauktajām sniega biļetēm, lūdzām Sprūdžam kā ministram kādu padomu, atbalstu. Tāpat arī mēģinājām sagaidīt atbalstu vides aizsardzības un sakārtošanas lietās. Bet sapratām, ka Reformu partija domā tikai par politiku, bet par praktiskām lietām ar to nav vērts runāt. Tā ir Sprūdža traģēdija, visas partijas traģēdija, kas noslēgsies ar to, ka partijas biedri, kurš nu to spēs, centīsies nopirkt sev biļeti uz kādiem citiem politiskiem spēkiem vai politikā vairs nedarbosies. Sprūdžs un Roberts Ķīlis ir pirmās bezdelīgas šajā procesā.
Sprūdžs pašlaik, kad zināma jau viņa pēdējā darba diena, sāk runāt, ka vajadzīgs likums par galvaspilsētu. Tas likums bija vajadzīgs pirms divarpus gadiem, kad mēs sākām debates par veidiem, kā labāk veikt finanšu piesaisti. Sprūdžs šo jautājumu aktualizē tagad, tiek veidota darba grupa priekšlikumu izstrādei...
– Tad varbūt tas ir tas darbs, ko ministrs grib paveikt līdz 1. decembrim?
Gadu gaitā nevarēja, bet tagad līdz 1. decembrim grib pieņemt? Likums tiešām ir vajadzīgs, jo ir lielas debates par to, cik lielā mērā ko nosaka centrālā vara un cik lielā mērā pašvaldība ir tiesīga pieņemt kādus lēmumus. Taču Sprūdža pašreizējā rosība vairs ir tikai tukša publisko attiecību atvadu akcija. Sprūdža demisija nav nekāds zaudējums, katrā ziņā Rīgai noteikti nē – vājš politiķis uz īsu brīdi pabija politikā, kā atnāca, tā aizgāja.
– Valdība pašlaik strīdas par budžetu. Ko Rīgas dome gaida no valdības?
– Tāpat kā gājputni katru rudeni lido uz dienvidiem, ar tādu pašu regularitāti, atkārtojoties vienai un tai pašai dziesmai, valdība gudro, ko vēl, ko tādu atņemt pašvaldībām. Jo, lūk, valsts budžets tai pats galvenais, bet pašvaldības gan jau kaut kā pēc tam. Uzskatu, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales proporcija būtu jāmaina no pašreizējā 80% pašvaldībām, 20% valdībai uz vismaz 83% pašvaldībām un 17% valdībai. Tas būtu korekti, ņemot vērā tās papildu funkcijas, kas Rīgai jāveic kā pašvaldībai.
– Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadali savulaik bija apvainojušās vai visas pašvaldības, pašvaldību vadītāji bija atbraukuši uz Saeimu, draudēja, lūdza, taču valdība viņus galvā neņēma. Diezin tad, vai ņems galvā vienu atsevišķu Rīgas domi.
– Tā diemžēl ir tendence. Visu cieņu Valdim Dombrovskim par spēju uzstādīt rekordu ilgpremjerēšanā, taču šī valdība ir rekordiste arī tādā sporta veidā kā pašvaldību izģērbšana. Tik lielā mērā centralizēt varu, kas faktiski nozīmē izģērbt pašvaldības, neviena iepriekšējā valdība to nav darījusi. Uz pašvaldību pleciem ir sakrautas milzīgas sociālo funkciju nastas. Sociālās atbildības dēļ pašvaldības ir spiestas samazināt investīcijas. Lielākā daļa pašvaldību līdzekļu aiziet, lai nodrošinātu sociālo stabilitāti, bet valdība kā strauss iebāž galvu smiltīs un izliekas, ka šāds fakts nepastāv. Esošais aizejošais pašvaldību lietu ministrs šīm lietām, kurām būtu jābūt viņa pamattēmai, nav pievērsies. Varbūt vienīgi Latgalē, daļēji.
– Tieši par Latgali gribēju vaicāt. Rēzeknes domē Sprūdžu savulaik slavēja, ka šis nu ir vienīgais ministrs, kurš pavērsies pret viņiem ar seju. Ir Sprūdžam arī fani...
– Fanu pulciņš gan viņam ir pamazs.
Latgale vienmēr ir bijusi sāpīga tēma. Reformu partija gribēja izmantot Latgales kārti, lai iegūtu šajā reģionā ievērību. Daugavpilī pat pašvaldības vadītāja iestājās partijā, bet pēc tam izkrita no varas. Tas pierāda tikai to, ka Latgales tēma Reformu partijai bija propagandas gājiens, bet Latgale tam nenoticēja.
– Reformu partija ir izdomājusi, kur ņemt naudu budžetam – uzlikt brīvostu pārvaldēm 20% nodokli no ieņemtās naudas. Vai atbalstāt šāda nodokļa uzlikšanu?
– Šāds nodoklis būtu ļoti smaga kļūda. Ostas ir vieta, kur Reformu partija mēģina sevi politiski profilēt. Paldies Dievam, citas pozīcijas partijas un opozīcija Saeimā šo entuziasmu pārāk neatbalsta. Jo saprot, ka spēlēties ar sērkociņiem siena šķūnī nav prāta darbs – ostas, tranzīts nodrošina ļoti lielu daļu Latvijas ekonomikas. Var jau padarīt par nekonkurētspējīgām ostas, tranzītu, dzelzceļa pārvadājumus, bet šī Saeima aizies, būs nākamā, un tai būs jāpieņem lēmumi. Bet kļūdas labot būs ļoti grūti un atgūt pozīcijas varbūt pat neiespējami. Ieguldījumi tranzīta infrastruktūrā vienmēr ir bijuši mūsu valsts ekonomikas pamats, bet, vājinot ostas, šie ieguldījumi iznāks izmesti vējā. Var jau spēlēties un izkliegt nepārdomātus piedāvājumus, bet, manuprāt, tie, kas ar šiem piedāvājumiem nāk klajā, ostā nemaz nekad nav bijuši.
Rādīt reklāmu
