20. janvāris, Trešdiena
Vārda dienas: Aļģirds, Oļģerts, Orests
Sākuma lapa » Intervijas » Ušakovs: mūsu frakcijā būs vairāk latviešu deputātu nekā nacionāļiem vai Vienotībai
Ušakovs: mūsu frakcijā būs vairāk latviešu deputātu nekā nacionāļiem vai Vienotībai
Autors: Anita Daukšte / NRA.LV / 10. jūnijs 2013, 12:54
Par pašvaldību pēcvēlēšanu situāciju un sajūtām, par Saskaņas centra izredzēm Saeimas vēlēšanās nākamgad saruna ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu (Saskaņas centrs).


– Jūs nenobiedēja pašvaldību vēlēšanu rezultāti Rīgā?

Tā vaicāju, jo ir divi aspekti: viens – ja pirmajā sasaukumā varēja saimniekot ar zināmu populisma devu, tad tagad nāksies laikam krietni taupīgāk lūkoties uz Rīgas finansēm. Otrs – vai labie rezultāti – 58% nobalsojušo atbalsts – Rīgā nenozīmē to, ka šie ir SC sasniegumu griesti – Latvijas mērogā Saeimas vēlēšanās jums nekad nesasniegt tik labu rezultātu.

– Ja Saskaņas centram griesti nozīmē gandrīz 60% vēlētāju atbalstu, tad mēs ar šiem griestiem esam ļoti apmierināti un nemaz neesam nobijušies. Turklāt – jau iepriekšējā sasaukuma laikā mēs jutām rīdzinieku atbalstu un zinājām, ka mums nāksies strādāt vēl četrus gadus. To mēs allaž esam paturējuši prātā, tāpēc visas atbalsta programmas, kuras realizējām – brīvbiļetes vai ko citu –, ieviesām ar domu, ka tās ir jārealizē ilgtermiņā.

Vēlēšanu rezultāts ir izaicinājums tādā ziņā, ka par SC/Gods kalpot Rīgai! nobalsojuši gan latvieši, gan krieviski runājošie rīdzinieki. Tas ir fakts. Vēl vairāk – mūsu frakcijā domē būs vairāk latviešu deputātu nekā Nacionālās apvienības vai Vienotības frakcijā. Ir skaidrs, ka mums ir izdevies daudzus cilvēkus motivēt nobalsot par mums pirmo reizi, un pārsvarā tie ir latvieši. Tas nenoliedzami nozīmē atbildību – strādāt tā šos četrus gadus, lai šos cilvēkus nepieviltu. No valsts, no Latvijas viedokļa ir svarīgi – ja vienu reizi ir izdevies lauzt tendenci, ka latvieši balso par latviešiem un krievi par krieviem, tad ir svarīgi šo tendenci noturēt. Lai nebūtu tā, ka tas paliek vienīgais gadījums, par kuru raksta vēstures grāmatās.

– Nevaru jums piekrist, ka šī tendence ir pārvarēta – par latviešiem var teikt dažādi, bet krievvalodīgais vēlētājs ir sacementējies ap Saskaņas centru. Etniskā motivācija balsojumā joprojām pastāv.

– Viennozīmīgi, ka krievvalodīgais elektorāts nobalsoja par SC/GKR!, jo mums bija sakarīgs saimnieciskais piedāvājums Rīgā. Un par Nacionālo apvienību un Vienotību... par ko tur balsot krievvalodīgajam vēlētājam? Nevienam taču nebija aizliegts uzrunāt krieviski runājošo vēlētāju, bet tas vienkārši netika darīts. Ēlerte, Broka, Antāne – viņas taču varēja mēģināt runāt ar krievvalodīgo vēlētāju, bet viņas taču mūžā to nav darījušas. Exit poll aptaujas pie vēlēšanu iecirkņiem apliecina, ka par SC/GKR! nobalsoja daudz latviešu. Turklāt ievēlēto domnieku sastāvs liecina, ka mūsu sarakstā nav bijušas nekādas svītrošanas kampaņas pēc etniskā vai cita principa – ir pārstāvēti abu politisko spēku deputāti. RD no mūsu saraksta ir iekļuvuši gan latvieši, gan krievi, un šeit nav nekāda etnisā principa. Arī starp Rīgas latviešu vēlētājiem

SC/GKR! ir pirmajā vietā šajās vēlēšanās, jo mums ir vairāk latviešu deputātu frakcijā nekā NA. SC/GKR! ir lielākā latviešu frakcija Rīgas domē.

– Kā vērtējat to, ka SC uzvara Rīgas centrā tika svinēta ar Krievijas karogiem rokās? Latviešus tas pamatīgi nokaitināja.

– Es personiski redzēju vienu fotogrāfiju delfos, turklāt nebija saprotams, kad tā ir fotografēta – 1. aprīlī vai 1. maijā, vai kad... Pēc tam par to teju nedēļu vārījās tviteris un sociālie tīkli. Atvainojos, atrast vienu BMW ar Krievijas karogu un tad cepties visiem medijiem – tas jau pat nav ciemata līmeņa cienīgi.

– Tas tad bija tāds negadījums...

– Nē, es domāju, ka tas nav negadījums, tas ir mērķtiecīgs veids, kā meklēt izskaidrojumu tam, kāpēc SC negaidīti ir uzvarējis Rīgas vēlēšanās. Es domāju, ka vēl četrus gadus līdzīgā veidā mēs lasīsim – cik stulbi, negodīgi... utt. tas ir noticis. Tāpēc arī tiks atrastas šādas bildītes kaut kur internetā un visi cepsies. Var jau šādi producēt ziņas nepārtraukti – atrast kādu bomzi, kas kaut ko saka, tad Vienotību piefilmēt...

– Labi, jūs teicāt, ka Vienotība un Nacionālā apvienība nav uzrunājušas krievvalodīgo vēlētāju, bet kā jūs uzrunāsiet latviešu vēlētāju?

– Vienīgais veids, kā mēs uzrunāsim rīdziniekus latviešus un krievvalodīgos – ar atbildīgu sociālo programmu, ar pilsētas sakārtošanu. Mums ir vienalga, par ko katrs rīdzinieks ir balsojis – par Vienotību, Saskaņas centru vai Nacionālo apvienību, vai citu partiju –, mēs strādāsim visu rīdzinieku labā, un punkts.

– Režisors Alvis Hermanis teiks – turpināsiet pirkt vēlētājus par tramvaja biļeti...

– Domāju, ka Hermaņa kungs ir izcils režisors, bet teikt cilvēkiem, ka viņi ir tik aprobežoti, ka nevar regulāri aizbraukt uz Vīni un Cīrihi, tāpēc neko nesaprot no dzīves, ir izteikta augstprātība. Augstprātība... tas nav labs tonis. Tā nedrīkst. Rīgā ap 300 tūkstošiem cilvēku saņem ap 200 latu mēnesī. Un viņiem svarīga ir cieņa un sociālais atbalsts. Pensionāriem ir svarīgi, lai viņi var par brīvu aizbraukt uz tirgu vai kapiem, un tāpēc viņus nedrīkst saukt par lumpeniem. Cieņa tomēr ir pats svarīgākais... labi, vairāk neko neteikšu [par Hermaņa izteikumiem], citādi visi to citēs.

– Rīdzinieku gan kļūst aizvien mazāk, un pilsētas parāds aug, uz katra rīdzinieka pleciem kļūstot aizvien smagāks.

– Nē, Rīga vēl turas. Rīdzinieku ir mazāk, bet tas nav salīdzināms, kas notiek citās pašvaldībās. Pie mums brauc strādāt no citurienes – ap 200 tūkstošiem cilvēku, kas nav šeit deklarēti.

– Tad jūs gribat teikt, ka nākamajos četros gados varēsiet noturēt esošo sociālā atbalsta līmeni?

– Jā, protams. Viss, kas ir uzrakstīts SC/GKR! programmā attiecībā uz sociālo atbalstu, tiks pildīts. Jo visa rīcības programma ir balstīta uz Finanšu ministrijas prognozi par Rīgas ieņēmumiem nākamajos četros gados.

– Jūsu tagadējā opozīcijā raugoties, ir nojaušams, ka liela daļa kandidējušo domē nepaliks. Sarmīte Ēlerte jau vēlēšanu naktī nevarēja skaidri pateikt, vai paliks domē visu sasaukumu. Vai par savējiem varat teikt pretējo?

– Jā, daži ievēlētie

SC/GKR! deputāti noliks mandātus. Tas ir saistīts ar to, ka viņi jau šobrīd strādā izpildvarā – departamentu direktori un izpilddirektori. Piemēram, Pavlovs un Hristoļubovs – abi izpilddirektori tika ievēlēti, pateicoties savam darbam izpilddirekcijā, un tas ir viņu izvēles jautājums, vai viņi paliks domē vai savā iepriekšējā darbavietā. Es patiesībā neredzu interešu konfliktu šajā situācijā, bet likums liedz viņiem šo darbu apvienot. Tā nav rīdzinieku mānīšana – šie cilvēki turpinās strādāt pašvaldības un rīdzinieku labā.

– Redziet, šeit, piemēram, likums, kas aizliedz ieņemt vēlētu amatu cilvēkiem, kas strādā pašvaldības izpildvarā, ir viens, kas kaut kādā mērā apgrūtina Rīgas domes darbu. Ņemot vērā saspringtās attiecības ar opozīciju šeit un koalīciju parlamentā, nepieļaujat, ka tiks pieņemti vēl vairāk likumu, kas būs vērsti pret pašvaldībām, lai sarežģītu to darbu?

– Mēs redzam, ka Vienotībai un reformistiem nav izdevies iegūt vērā ņemamu rezultātu nevienā lielajā Latvijas pilsētā. Līdz ar to valdībai situācija lielajās pašvaldībās būs pilnīgi pie kājas. Otrs – arī esošajai koalīcijai neuzlabosies izpratne par pašvaldību darbu un specifiku. Tā ir problēma – viņi nezina un negrib zināt, kas notiek pašvaldībās, un viņiem nav arī intereses uzzināt. Ne Liepājā, ne Rēzeknē, ne Daugavpilī, ne Ventspilī... nekur Vienotībai nebūs iespēja būt koalīcijā, nu varbūt Jūrmalā, bet tur Visockis... nu nav vidējā līmeņa Vienotības pārstāvis. Līdz ar to – ar valdību nebūs viegli. Tie nevēlas sajēgt, ka krīzes smagumu iznesa pašvaldības – Rīgā budžets samazinājās no 600 miljoniem uz 400 miljoniem. Parādiet man kaut vienu ministriju, kurai būtu šāds samazinājums! Pašvaldībām viss slogs bija jāiznes, nevis Dombrovskim. Un kad vajadzēs naudu meklēt Liepājas metalurgam vai elektrības jautājumiem – kur valdība ņems naudu? Atkal no pašvaldībām!

– Un kā jūs varēsiet pretoties?

– Kā pretoties? Tikai tā, lai pēc 2014. gada Saeimas vēlēšanām valdību veidotu tie spēki, kas kaut ko saprot no pašvaldībām. Ar šo valdību jau viss ir skaidrs – tā nomuļļās ar šo pusmirušo sastāvu līdz nākamā gada oktobrim, un tad būs jauna valdība.

– Jebkurā variantā – Rīga nav Latvija, 2014. gada oktobrī SC nevarēs iegūt 58% vēlētāju atbalstu valstī, lai nevajadzētu ne ar vienu runāt par koalīciju. Kā jūs pārliecināsiet pārējos labējos, ka varat būt uzticams politiskais partneris? Šajā brīdī ap SC ir savilkts sarkano līniju, ka biezs.

– Nav jau nekādu kopējo labējo, kurus vajadzētu pārliecināt – ir katra partija pati par sevi. Ir dažas, ar kurām mēs šobrīd arī negribam sadarboties, piemēram, ar Vienotību. Kādā kapacitātē, kādā sastāvā un zem kāda nosaukuma tā iekļūs nākamajā Saeimā, tas jau ir cits jautājums. Izlasiet saeima.lv frakciju nosaukumus – nākamajā parlamenta sasaukumā tie būs pavisam citi. Skaidrs, ka reformistu tur nebūs, kādā formā Vienotība piedalīsies vēlēšanās, arī nav zināms. Būs vismaz viens jauns politisks spēks, ja ne divi. Kas būs pēc nākamā gada oktobra, nav iespējams precīzi prognozēt. Bet tas nenozīmē, ka mūsu vienīgais variants šobrīd, kā iekļūt varā, ir izpatikt Vienotībai. Kas par muļķībām! Mums vienmēr ir bijis apzināts pretnostatījums Vienotības politikai – gan Rīgā, gan valstī. Mēs negribam nevienu ne par ko pārliecināt. Skatīsimies, kas tiks ievēlēts, un tad arī redzēsim, vai jaunā valdība varēs normāli strādāt ar pašvaldībām vai tikai mēģināt piečakarēt viens otru.

– Vai bez Ušakova sarakstā SC ir izredzes uz labu rezultātu Saeimas vēlēšanās?

– Es domāju, jā, vietējās varas darba pieredze dod šādu pārliecību. Bet es varu vēlreiz atkārtot – es neplānoju piedalīties Saeimas vēlēšanās ne tiešā veidā, ne netieši kā SC premjera kandidāts.

– Ap Jāni Urbanoviču jau vēlētāji rindās nesastāsies.

– Visi lēmumi par SC startu nākamajās Saeimas vēlēšanās tiks pieņemti šovasar. Apsēdīsimies ar Jāni Urbanoviču un padomāsim, ko un kā tālāk darīt. Jo izaicinājumi ir lieli.

– Tad partijai būs jādomā par Nila nr. 2 audzināšanu.

– Otro Nilu neviens neaudzinās. Domāsim par citu audzināšanu. Partija divus Nilus neizturēs (smejas).

– Respektīvi, tāda varianta – paliec, tu, Andri [Amerik], manā vietā – nebūs?

– Nē, nekādā gadījumā. 58% vēlētāju atbalsts ir ļoti skaidrs pienākums un atbildība nostrādāt nākamos četrus gadus pašvaldībā.

– Jums būs viens vietnieks vai divi Rīgas pašvaldībā?

– Viens.

– Jūs turēsieties

pie Ušakova&Amerika tandēma?

– Jā. Komandā ar Andri mēs sekmīgi strādājam. Viņam ir liela saimnieciskā darba pieredze, turklāt viņam nevarētu būt ambīciju doties uz Saeimu, jo viņš jau ir bijis Saeimas priekšsēdētāja vietnieks.

Pašvaldībā arī domes komiteju vadība paliks tā pati. Vēlētāju vilktie plusi parādīja ļoti lielu atbalstu līdzšinējiem komiteju vadītājiem, un viņi netiks mainīti.

– Kas notiks ar Rīgas brīvostu? Ameriks paliks pašvaldības pārstāvis?

– Jā, par Ameriku viss skaidrs. Par [Leonīdu] Loginovu saņemsim materiālus no policijas un tad lemsim, vai atstāt vai nomainīt amatā. Ostai ir konkrēti plāni – akvatorijas padziļināšana, Krievu salas projekts, dzelzceļa projekts, kas jārealizē, vienalga, kas tur strādā – Loginovs vai kāds cits.

– Opozīcijai Rīgas domē tiks atvēlēta klaigājošā mazākuma loma?

– Mēs esam atvērti sadarbībai.

– Izklausās daudzsološi.

– Skatīsimies, cik viņi paši ir gatavi sadarboties.

– Acīmredzot spiediens uz KNAB palielināsies, lai meklē korupciju Rīgas vadībā.

– Tas nav nekas jauns.

– Vai tad tiešām tik daudziem izdevies tikai ar priekšvēlēšanu kampaņas palīdzību iedvest pārliecību, ka Rīgas vara ir koruptīva? Tam pamata nav?

– Protams, ka tā ir kampaņa. Varu tikai atkārtot pirms vēlēšanām teikto – pašvaldībā ar uzņēmumiem ir 25 tūkstoši darbinieku, ir bijušas septiņas apsūdzības korupcijā, notiesāts ir viens – un to pašu nevis KNAB atrada, bet mēs paši nodevām tiesībsargājošām iestādēm. Jā, ir negodīgi cilvēki visur, mēs nevaram no tā izvairīties. Bet Rīgas pašvaldībā nav sistēmiskas korupcijas.

– Kādas pārmaiņas

Rīgas pašvaldībā ieviesīs eiro?

– Tiešās izmaksas pašvaldībai ir ap 1,5 miljoniem eiro. Vēl ir daudz atklātu jautājumu – par sabiedriskā transporta tarifiem un citiem.

– Jā, cik tad eiro varētu maksāt slavenā tramvaja biļete, par kuru rīdzinieces atdevās SC?

– Jā, vai nu 70, vai 75 eirocenti. Visdrīzāk – 70 eirocentu. Lai gan pēc būtības ir jābūt – 71 eirocentam.

– Un ko pašvaldība var atļauties?

– Skatīsimies juridiski – vai var būt 71 eirocents. Pie šofera jau noteikti paliks tā pati cena – viens eiro, lai nav ar sīceni jākrāmējas.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Nils Ušakovs

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats