16. janvāris, Sestdiena
Vārda dienas: Lida, Lidija
Sākuma lapa » Intervijas » Ušakovs: Uzvaras pieminekļa nojaukšana būtu rupjš spļāviens sejā lielai sabiedrības daļai
Ušakovs: Uzvaras pieminekļa nojaukšana būtu rupjš spļāviens sejā lielai sabiedrības daļai
Autors: Iveta Mediņa / NRA.lv / 21. jūnijs 2012, 12:38
Verot Rīgas domes (RD) priekšsēdētāja kabineta durvis, kā allažiņ, pretī skrien... Ušakovs ne, bet viens no viņa municipālajiem peļu junkuriem. Nevar saprast, kurš – latviešu minkāns vai krievu runcis. Bet kāda gan starpība! Nils Ušakovs gādā par abiem vienādi. Jautājums: vai pilsētas galva tikpat tēvišķi domā arī par mums, rīdziniekiem? Prasīsim.


– Tā kā šī ir Jāņu nedēļa, darīsim to sākumā. Un ātri. Proti, pārrunāsim dažus jautājumus, kas saistīti ar politiku. Pēc tam – par praktiskām lietām. Pagājušonedēļ pieminējām 1941. gada 14. jūnija deportācijas. Arī jūs piedalījāties šajā pasākumā. Pārliecības dēļ, vai arī tā bija politiska izrādīšanās?

– Ir bijuši Staļina režīma noziegumi. Par to nevar būt nekādas šaubas, neskatoties uz nacionālo vai pat politisko piederību. RD atbalsta visus piemiņas pasākumus, kas saistīti ar atmiņas saglabāšanu. Oktobrī pabeigsim memoriālu Torņakalnā, kuru uzsāka vēl pirms 10 gadiem un iepriekšējie domes sasaukumi tā arī neuztaisīja līdz galam.

– Priekš kam? Tās taču bija tikai «uzjautrinošas pastaigas brīvā dabā». Tā par Gulagu un deportācijām domā kādreizējais domnieks Aleksandrs Giļmans (PCTVL).

– Giļmans man nav ne partijas biedrs, ne kolēģis. Fakts ir tas, ka represiju laikā tika nogalināti miljoniem dažādu tautību cilvēku. Deportēja desmitiem tūkstošu nevainīgu ļaužu, liela daļa gāja bojā. Pats esmu apmeklējis Gulaga arhipelāgu – Solovkus, kur gids veda pa mežu un rādīja: lūk, kur apglabāts tūkstotis, te – divi tūkstoši, tur – pieci tūkstoši. Visa apkārtne bija vieni vienīgi masu kapi. Tie, kas mēģina noliegt Staļina režīma noziegumus, pēc būtības paši ir noziedznieki. Ir lietas, kuras nedrīkst apšaubīt. Mēs varam diskutēt par visu ko – par politiku, valodu, referendumiem, pilsonības statusu...

– Atsākušās diskusijas par to, ka vajadzētu nojaukt Uzvaras pieminekli, jo tas simbolizē Latvijas okupāciju. Ja šī ideja nonāktu līdz realizācijai, kas, jūsuprāt, notiktu?

– Jāsaprot, ka daudziem cilvēkiem 9. maijs nozīmē kara beigas un Hitlera sakāvi. Aiztikt Uzvaras pieminekli, zinot, ka reizi gadā pie tā pulcējas ap 200 000 cilvēku, nozīmētu vismaz gadsimta garumā aizmirst vārdus integrācija un sabiedrības saliedētība. Pat nevēlos šādu situāciju iztēloties. Mēģinājums nojaukt Uzvaras pieminekli būs ļoti rupjš spļāviens sejā milzīgai sabiedrības daļai. Sabiedrība tiks kā ar cirvi pāršķelta.

– Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Sprūdžs rosina samazināt deputātu skaitu novados, arī Rīgas domē – no 60 līdz 35 deputātiem. Kā to vērtējat?

– Jau 2009. gadā es ierosināju samazināt domnieku skaitu. Cits jautājums, vai jābūt tieši 35 domniekiem – varbūt 40, 45? Mani izbrīna, kāpēc ministrs šobrīd nāk klajā ar tādiem ierosinājumiem. Vai tiešām šī patlaban ir lielākā pašvaldību problēma? No Sprūdža kunga gaidām vīziju par svarīgākām lietām. Deputātu samazināšana nav aktuālākais jautājums, kas jārisina Rīgas domei. Problēmas, kas saistītas ar saimniecību, ir daudz svarīgākas.

– Tā, lūk, līgani esam pārgājuši pie praktiskiem jautājumiem. Sāksim ar transportu. Tiek renovēts 6. tramvaja sliežu ceļš. Ko vērtas būs šā brīža neērtības?

– Mērķis ir pielāgot sliedes un citu infrastruktūru zemgrīdas tramvajam. Pēc tam būs jāsakārto ceļš uz Mežaparku. Diemžēl vēl nevaram palaist jauno zemgrīdas tramvaju uz Imantu, jo galapunktā tas nevar apgriezties – šim manevram nav vietas. Jāpārliek arī tramvaja vadi un jāpārbūvē galapunkts. Tas notiks, kad pabeigsim Juglas un Mežaparka maršrutus.

– Pateicoties Tallinas mēram Edgaram Savisāram, par brīvu savā galvaspilsētā brauks igauņi. Cik reāla šī ideja būtu Rīgā?

– Igauņi gatavojas sākt no nākamā gada 1. janvāra. Tad redzēsim, kādas šai iecerei būs papildu izmaksas. Iespējams, atklāsies kas tāds, ko grūti iepriekš aprēķināt. Bet varbūt tieši otrādi – radīsies ietaupījumi. Piemēram, no ceļu remontu izmaksām, jo ielās samazināsies auto skaits, tāpēc, ka cilvēki no savām mašīnām pārsēdīsies bezmaksas sabiedriskajā transportā. Tomēr tas nebūs bezmaksas transports visiem – tikai Tallinas iedzīvotājiem. Citu pašvaldību piederīgajiem, tūristiem un ārzemniekiem būs jāpērk biļetes. Par brīvu brauks tikai Tallinā deklarētie. Pēc operatīviem aprēķiniem, bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešana Rīgā varētu izmaksāt aptuveni 35 miljonus latu gadā. Igauņi eksperimentēs, bet mēs vērosim, kā viņiem veiksies. Tad arī spriedīsim, cik reāla šī iespēja ir Rīgā. Patlaban šādu iespēju nav.

– Kā sokas ar dzīvokļu dalīšanu? Rindas rūk?

– Protams. Jau izdalīti ap 2000 dzīvokļu. Drīz sāksies jaunu sociālo māju celtniecība Bolderājā un Imantā (patlaban vēl notiek projektēšanas darbi). Turklāt Imantā pie trim sociālajām mājām tiks būvēta arī jauna poliklīnika. Vidēji gada laikā renovējam arī 200–300 pašvaldību dzīvokļu, kas iepriekš bijuši sliktā stāvoklī. Tādējādi tiek sakopts arī šis dzīvokļu fonds un kopā ar jaunbūvētajiem mitekļiem problēmu izdodas risināt.

– Līdz 2016. gadam dome plāno izremontēt visus iekškvartālus. Mums bija intervija, kurā teicāt, ka rīdziniekiem ir citas, svarīgākas prioritātes nekā iekšpagalmu ieliņu labošana.

– Jā, godīgi sacīju, ka mūsu prioritāte ir skolu un bērnudārzu remonti. Protams, vēl ir daudz skolu, kuru teritorijas nav labiekārtotas, bet tas ietilpst turpmākajos plānos. Patlaban varam atļauties vairāk nekā 15 miljonu latu investēt arī iekšpagalmu sakārtošanā.

2013. gadā remonti plānoti Pļavniekos, Purvciemā, Zolitūdē, Imantā, Iļģuciemā un Āgenskalnā. 2014. gadā – Ķengaragā, Juglā, Vecmīlgrāvī, Ziepniekkalnā, Mežciemā un Bolderājā. Savukārt 2015. gadā ķersimies klāt Sarkandaugavai, Teikai, Pārdaugavai un Čiekurkalnam. 2016. gadā sakārtosim iekškvartālus atlikušajos mikrorajonos, plus turpināsim jau iesāktos remontus. Kur varēs, pagalmus pārbūvēs, lai tie būtu vieglāk izbraucami un izstaigājami, kā arī lai būtu ērtāk novietot mašīnas. Labiekārtošanu veiksim paralēli policijas patrulēšanai, jo nav jēgas iztērēt naudu pavasarī, ja rudenī viss jau būs izdemolēts. Tāpēc no septembra dome piešķīrusi papildu finansējumu pašvaldības policijas patruļām Pļavniekos, Purvciemā un Ķengaragā.

– Kāpēc tieši šajos mikrorajonos, bet ne, piemēram, Ziepniekkalnā vai Bolderājā? Tur huligānu mazāk?

– Jāņem vērā sūdzību skaits, tas ir viens. Pēc šī parametra, protams, Ķengarags ir pirmajā vietā. Otrais faktors ir iedzīvotāju blīvums. Ja izvēlamies mikrorajonus, vēlams, lai tie robežojas. Tādējādi policijai vieglāk strādāt. Nākamgad plānojam pastiprināt patruļas Pārdaugavā: Zolitūdē, Imantā, Iļģuciemā, Āgenskalnā. Pa lielajiem ceļiem brauks patruļmašīnas, pa mazajiem celiņiem – policisti ar kvadracikliem, velosipēdiem un patrulēs arī kājnieki. Pastiprināti tā notiks gada garumā. Kad cilvēki būs pieraduši pie kārtības sargu klātbūtnes, tad pagalmos varēs iekārtot arī bērnu rotaļu laukumus. Varbūtība, ka vietējie huligāni piedzersies un izdemolēs tos, jau būs krietni mazāka. Viņi zinās, ka ik pa brīdim tur garām var aizstaigāt policisti.

– Rīgas parki ir pilsētas plaušas un smukums vienlaikus. Īpaši to nozīmi izjūtam vasarā. Kādi uzlabojumi tos gaida?

– No budžeta līdzekļiem pilsētas zaļās zonas sakārtošanā ieguldīsim apmēram 2,5 miljonus latu, bet 4,7 miljonus – no ES fondiem. Pēdējo desmit gadu laikā tik lielus līdzekļus pilsētas parku un zaļo zonu sakārtošanai pašvaldība nekad nav atvēlējusi.

– Braucot pāri Salu tiltam, var redzēt, ka tiek sakopta Lucavsalas ziemeļu daļa, kur vēl nesen atradās mazdārziņi. Kas paredzēts šajā ekskluzīvajā Daugavas salas teritorijā?

– Lucavsalā top atpūtas parks ar skriešanas taku, bērnu laukumu, piebraucamo ceļu un pludmales volejbola laukumu. Būs arī skeitparks. Līdz augustam, kad notiks pilsētas svētki, izveidosim pludmali, celiņus, ierīkosim zālienus un uzstādīsim apgaismojumu. Rīdzinieki varēs atpūsties zaļā dabā, neizbraucot no pilsētas.

– Māras dīķis. Kā mainīsies tā apkārtne?

– Tur būs labiekārtota atpūtas zona ar rekonstruētām ietvēm un veloceliņu. Ziemeļrietumu pusē ierīkos apstādījumus. Dīķi tīrīs un rekonstruēs krasta līniju. Pie Mārupes ielas remontēs celiņus, ierīkos apstādījumus, rekonstruēs rotaļu un sporta zonu. Tiks izbūvēta laipa, skatu laukums un laivu piestātne.

– Rīgas augstākā vieta – vairāk nekā 100 gadus vecais Grīziņkalna parks. Patlaban tas izskatās stipri nožēlojami.

– Būs smuki. Veco koku vietā iestādīs jaunus, priecēs arī košumkrūmi, vīteņaugi un rozes. Tiks atjaunoti celiņi. Ar speciālu marķējumu iezīmēs takas, pa kurām varēs staigāt vājredzīgi cilvēki. Paredzēti arī celiņi riteņbraucējiem. Uzstādīsim vēsturiskā stilā veidotas laternas, bet parka augšējā terasē plānota vieta mobilajai estrādei. Atjaunos arī bradājamo baseinu, kas senāk bija ļoti iecienīts, un paplašinās bērnu rotaļlaukumu. Lai parka apmeklētāji varētu sportot, tiks izveidots laukums ar speciāliem trenažieriem. Otru mūžu piedzīvos vēsturiskā koka ēka, kas 1903. gadā tikusi celta kā dārznieka māja. Parkā izvietos arī sabiedriskās tualetes.

– Ieplānota arī pussabrukušā Miera dārza (1930) rekonstrukcija Latgales priekšpilsētā.

– Parks tiks apzaļumots, atjaunos celiņu segumu, kāpnes un atbalsta sienas. Plānots iekārtot bērnu atpūtas laukumu.

Arī Ziedoņdārzā (1939) renovēs celiņus, paplašinās strūklakas laukumu, ko papildinās ar rožu stādījumiem. Atjaunos arī bērnu rotaļlaukumu un izveidos bradājamo baseinu. Plānots renovēt 1928. gadā celto dārznieka namiņu un ierīkot tualetes.

– Atceros, senāk, kad netika rīkoti Līgo svētki krastmalā, Rīga 23. jūnija vakarā bija kā izslaucīta. Visi, kas varēja, devās prom no pilsētas. Šogad atkal rīdzinieki līgos Daugavmalā.

– Kā ik gadu ielīgošanas pasākumi notiek nedēļas garumā – gan Rīgas vēsturiskajos rajonos, gan kultūras centros. Rīt Doma laukumu piesmaržos Zāļu tirgus. Bet galvenais svētku pasākums, protams, būs 23. jūnijā. Svinības krastmalā sāksies jau piecos pēcpusdienā. No deviņiem vakarā līdz pusnaktij mūs priecēs maestro Raimonds Pauls. Tiek aicināts ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis. Visas nesaskaņas un sliktās domas metīsim ugunskurā! Būsim kopā, līgosim un priecāsimies līdz pašam rītam!

***

NILA UŠAKOVA ATZIŅAS

Tie, kas mēģina noliegt Staļina režīma noziegumus, pēc būtības paši ir noziedznieki. Ir lietas, kuras nedrīkst apšaubīt.

Deputātu samazināšana nav aktuālākais jautājums, kas jārisina Rīgas domei.

Problēmas, kas saistītas ar saimniecību, ir daudz svarīgākas.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Nils Ušakovs

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats