Iedzīvotāji priekšroku dod pakalpojumu saņemšanai elektroniski, tā ietaupot gan savu laiku, gan iestāžu resursus. 2017. gadā pakalpojumi elektroniski sniegti pat divreiz biežāk nekā klātienē, turklāt šis skaits pēdējos gados pieaug. To sekmē arī iestāžu proaktīvā rīcība, mudinot iedzīvotājus izmantot e-pakalpojumus, atgādinot par tiem e-pastos, pakalpojuma sniegšanas vietnē, kā arī uzreiz piedāvājot saistītos pakalpojumus. Ir vairākas iestādes, kurās teju visus pakalpojumus ir iespējams saņemt elektroniski, un redzams, ka klienti šādu iespēju labprāt izmanto - vairāk nekā 95% pakalpojumu elektroniski tiek sniegti Iepirkumu uzraudzības birojā, Iekšlietu ministrijas informācijas centrā, Dabas aizsardzības pārvaldē un Tiesu administrācijā.

Elektronisko dokumentu īpatsvars pār papīra dokumentiem turpina pieaugt jau kopš e-indeksa mērījuma uzsākšanas 2014. gadā, un 2017. gadā ir sasniedzis jau 39%. Bet tikmēr ir arī vairākas iestādes, kas jau teju pilnībā atbrīvojušās no papīra dokumentiem. Pilnībā e-dokumentu aprite ir ieviesta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, bet Pārresoru koordinācijas centrā, Maksātnespējas administrācijā un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā e-dokumenti sastāda vismaz 85% no kopējā dokumentu skaita. Iestāžu digitalizācija ļauj būtiski ietaupīt, ņemot vērā, ka papīra dokumenta izmaksas aptuveni piecas reizes pārsniedz e-dokumenta izmaksas.

Iestādes sāk vairāk novērtēt atvērto datu nozīmi, un šobrīd puse no iestādēm jau publicē atvērto datu kopas (2017. gadā – 38% iestāžu). Piemēram, Valsts atvērto datu portālā var brīvi piekļūt un izmantot 157 datu kopas – dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistru, datus par piesārņotām vietām, pašvaldību budžetu, demogrāfijas rādītājiem un citus. Atvērtajos datos noderīgu informāciju var iegūt gan jaunie uzņēmēji, meklējot biznesa ideju, gan žurnālisti, pētot dažādas tēmas, gan iedzīvotāji kopumā, piemēram, skolēni mācību procesā vai ģimenes, izvērtējot pieejamos pakalpojumus. Līdztekus sabiedrības izglītošanai un motivēšanai izmantot atvērtos datus, tiek organizēti arī dažādi semināri, hakatoni un citi pasākumi.

Rezultāti e-indeksa mērījumā tika noskaidroti, analizējot vairākus faktorus – klientu apkalpošanu un atbalstu, atvērto datu pieejamību, pakalpojumu nodrošināšanu, saziņu ar sabiedrību un līdzdalību, kā arī iestādes iekšējos procesus un savstarpējo sadarbību.  Mērījumu veica neatkarīgi eksperti, izmantojot gan iestāžu pašvērtējuma anketas, gan arī automātisko rādītāju datus (piemēram, tīmekļvietnes atbilstība WCAG vadlīnijām) un ekspertu novērtējumu. 2018. gada e-indeksa mērījumā piedalījās 92 valsts iestādes, tai skaitā 12 ministrijas.