Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, gada laikā benzīna cena sadārdzinājusies par 15%, bet dīzeļdegvielai – par 21 procentu. Tas ir viens no straujākajiem degvielas cenas kāpumiem, kādu piedzīvojusi Latvija pēdējos gados.

NRA.lv aptaujātie degvielas tirgotāji uzsver, ka degvielas cenu Latvijā lielā mērā nosaka nodokļi un izejvielas cena.

«Degvielas cenu veido 40% degvielas (produkta) vērtības, 52% ir PVN un akcīzes nodoklis, 1% – valsts obligātās glabāšanas rezerves un tikai 7% ir tirgotāja uzcenojums, no kura jāsedz visas DUS un darbinieku izmaksas. Tātad 93% no degvielas cenas tirgotājs nekādi nevar ietekmēt,» Neatkarīgajai uzsver Neste Latvija mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Pērkone.

Savukārt izejvielas cenu kāpumam degvielas tirgotāji nosauc divus iemeslus: naftas produktu cenu kāpumu biržā par 40% un strauju ASV dolāra vērtības kāpumu.

«Vasaras sākumā augstu degvielas produktu cenu kāpumu galvenokārt izraisīja maija sākumā ASV pieņemtais lēmums izstāties no Irānas kodollīguma. Līdz ar to tika atjaunotas sankcijas pret Irānas jēlnaftas eksportu, kam sekoja naftas piedāvājuma samazināšanās, un cenas biržās attiecīgi auga. Ievērojams degvielas produktu cenu pieaugums biržā notika arī oktobrī, kad Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) ierobežoja apgrozījumā pieejamo jēlnaftu. Rezultātā degvielas cenas mazumtirdzniecībā ir augušas par aptuveni 13 centiem litrā (benzīnam), bet dīzeļdegvielai – aptuveni par 18 centiem litrā,» atzīst Circle K Latvia degvielas pārdošanas direktors Alvis Ērglis.

Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji liecina, ka mazumtirdzniecībā Latvijā realizētās dīzeļdegvielas apmērs šā gada astoņos mēnešos ir palielinājies par 26 698 tonnām jeb 6%, savukārt realizētā benzīna apmērs samazinājies par 569 tonnām jeb 4,8%, bet realizētā biobenzīna apmērs sarucis par 3608 tonnām jeb 3,1 procentu.

Pērnā gada jūlijā, lemjot par akcīzes nodokļa paaugstināšanu, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola solīja, ja strauji kritīsies degvielas patēriņš, tad valdība varētu pārskatīt lēmumu palielināt akcīzes nodokli. Tā kā benzīna patēriņš samazinās, varbūt Finanšu ministrija apsver iespēju samazināt akcīzes nodokli vismaz benzīnam?

Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta vadītājs Aleksis Jarockis gan to noraida, uzsverot, ka akcīzes nodokļa paaugstināšana naftas produktiem tika veikta kā kompensējošais pasākums nodokļu reformas kontekstā. «Lielākās bažas bija par dīzeļdegvielas patēriņa kritumu, kas, izvērtējot šī gada astoņu mēnešu naftas produktu patēriņa rādītājus, tomēr nav apstiprinājies. Pēdējos gados dīzeļdegvielas patēriņš ir tikai pieaudzis, savukārt benzīna patēriņš turpina samazināties gadu no gada, neskatoties uz to, vai akcīzes nodoklis par to tiek palielināts vai ne. Tam par pamatu varētu būt vieglo automobiļu parka nomaiņa par labu tādiem vieglajiem automobiļiem, kas ir aprīkoti ar dīzeļdzinējiem. Ņemot vērā, ka dīzeļdegvielas patēriņš turpina pieaugt, šobrīd nav pamata pārskatīt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai,» Neatkarīgajai sacīja A. Jarockis.

Viņš atgādina, ka Finanšu ministrija rosināja akcīzes nodokļa pieaugumu noteikt zemāku benzīnam, bet straujāk to palielināt dīzeļdegvielai, tomēr Saeima pieņēma grozījumus likumā Par akcīzes nodokli, kas abām degvielām paredzēja aptuveni vienādu procentuālo pieaugumu.

Grozot pērn akcīzes nodokļa likumu, tajā tika iestrādāta norma, kas paredz degvielai jaunu nodokļa kāpuma vilni 2020. gada 1. janvārī. Akcīzes nodoklis benzīnam pieaugtu par aptuveni 4 centiem (ieskaitot PVN) litrā, dīzeļdegvielai – par 5 centiem (ieskaitot PVN) litrā. Taču, iespējams, atsevišķiem degvielas veidiem akcīzes nodoklis tiks palielināts jau ar 2019. gada 1. janvāri.

Vasaras vidū Ministru kabinets atbalstīja koncepciju Par atjaunojamo energoresursu izmantošanu transporta sektorā, kas uzliek par pienākumu Finanšu ministrijai sagatavot un finanšu ministram iesniegt Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem likumā Par akcīzes nodokli, paredzot, ka ar 2019. gadu tiek atcelta samazinātās akcīzes nodokļa likmes piemērošana degvielai E85 un B100, turklāt jautājumu skatīt likumprojekta Par valsts budžetu 2019. gadam un likumprojekta Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam sagatavošanas procesā.

FM izstrādājusi attiecīgus grozījumus, paredzot degvielai E85 piemērot 360 eiro (par 1000 litriem) lielu akcīzes nodokli līdzšinējo 142,80 eiro vietā. Tāpat rosināts biodegvielai B100, par kuru patlaban nav jāmaksā akcīzes nodoklis, piemērot likmi 330 eiro par 1000 litriem.

Degvielas tirgotāji par šīm izmaiņām īpaši neuztraucas, jo pieprasījums pēc šiem degvielas veidiem Latvijā ir mazs, piemēram, 2018. gada 8 mēnešos Latvijā ir realizētas vien 38 tonnas E85 un 88 tonnas B100 degvielas, kas sastāda tikai 0,015% no valstī kopā realizētiem naftas produktiem. «Šāds solis nedotu nekādu fiskālo efektu Latvijas budžetam, jo B100 un E85 degvielu patēriņš tirgū ir salīdzinoši niecīgs. Tas raisa neizpratni par šāda priekšlikuma ierosināšanu, un mēs to drīzāk vērtētu negatīvi,» Neatkarīgajai teica AS Virši-A pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs.

Alvis Ērglis, Circle K Latvia degvielas pārdošanas direktors:

– Cenu kāpumam šī gada laikā ir divi galvenie iemesli. Viens ir gada sākumā veiktās izmaiņas akcīzes nodoklī, kas benzīnam cenu palielināja par aptuveni 5 centiem litrā un dīzeļdegvielai par 4 centiem litrā. Otrs ir būtiski notikumi pasaules biržās gada otrajā pusē, kas izraisīja degvielas cenu pieaugumu mazumtirdzniecībā ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Jāatzīmē, ka valsts piemērotie nodokļi un degvielas produktu iepirkuma cena pasaules biržās ir arī lielākie degvielas cenas veidotāji mazumtirdzniecībā Latvijā – attiecīgi biržas cena ietekmē vairāk nekā trešdaļu jeb gandrīz 36%, bet nodokļi, kuros kopā ar akcīzi ietilpst arī PVN likme un nodeva par obligāto valsts rezervju glabāšanu, – 55 procentus.

Arnis Andrianovs, AS Virši-A pārdošanas daļas vadītājs:

– Nodokļu izmaiņas degvielai vienmēr būtu jāskata Baltijas līmenī. Uzskatām, ka akcīzes nodokļa samazinājums degvielai Latvijā būtu jāsamazina vismaz līdz Lietuvas līmenim. Šā gada sākumā, pieaugot akcīzes nodoklim Latvijā, novērojām, ka uzņēmumi, kuri veic starptautiskos pārvadājumus, priekšroku dod degvielas uzpildēm Lietuvā, kur degviela bija lētāka. Akcīzes nodoklis kopumā atstāj ietekmi uz degvielas tirgus pieaugumu – pēc Valsts ieņēmumu dienesta publiskajiem datiem, redzams, ka dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgus pieaugums augustā bija vien 1,9 procenti. Salīdzinājumam – 2018. gada janvārī tirgus izaugsme bija tuvu pie 8 procentiem.