28. marts, Ceturtdiena
Vārda dienas: Ginta, Gunda, Gunta
Sākuma lapa » Finanšu tirgus » Eksperti: Krājbankas noguldītāju tiesības nedrīkstēja ierobežot
Eksperti: Krājbankas noguldītāju tiesības nedrīkstēja ierobežot
Autors: Jānis Lasmanis / NRA.LV / 30. janvāris 2013, 11:12
Latvijas Krājbankas (LK) lietā Satversmes tiesas (ST) pieaicinātie tiesību eksperti no akadēmiskās vides ir vienisprātis, ka krahu piedzīvojušās bankas noguldītāju nepielaišana lemšanai par kredītiestādes iespējamo sanāciju ir nesamērīgs tiesību ierobežojums un deformē Maksātnespējas likuma jēgu.


ST līdz šim bija uzklausījusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), Tieslietu ministrijas, Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvjus un bankrotējušās bankas administratoru, kas vienbalsīgi aizstāvēja pozīciju, ka, nepieaicinot bankas lielos noguldītājus, tajā skaitā maestro Raimondu Paulu, lemt par bankas iespējamo sanāciju, ne FKTK, ne administrators likumu nav pārkāpuši, turklāt nav ierobežotas arī noguldītāju Satversmē garantētās tiesības uz īpašumu un rīkoties ar to.

Savukārt tiesas pieaicinātais Latvijas Universitātes civiltiesisko zinātņu katedras pasniedzējs Aivars Lošmanis un Banku augstskolas uzņēmējdarbības un biznesa informātikas katedras vadītājs Jānis Grasis, paužot valsts pārstāvim pretēju viedokli, savos paskaidrojumos nostājās prasītāju pusē.

Abi speciālisti uzsvēra, ka jebkuras maksātnespējas mērķis ir apmierināt kreditoru prasījumus un iespēju robežās atjaunot uzņēmuma darbību, tādēļ kreditoru neiesaistīšana procesos, kas šajā gadījumā bija vitāli nozīmīgi bankas turpmākajam liktenim, nopietni neatbilst maksātnespējas būtībai.

«Šis ierobežojums nav samērīgs. Ir iespējams paredzēt, ka kreditori lemj par sanāciju. Turklāt sasaukt kreditoru sapulci nebūtu nekāda problēma,» teica A. Lošmanis. Savukārt valsti pārstāvošā Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Gunāra Kusiņa teikto, ka bankas kreditoriem, kurus neapmierina FKTK un administratora lēmums uzsākt bankas bankrota procedūru, nevis sanāciju, bija iespēja to pārsūdzēt tiesā, speciālists atspēkoja, sakot: vienu tiesību neesamību nevar kompensēt ar piedāvājumu vērsties tiesā.

«Kreditoru sapulce ir kā pēdējais salmiņš, lai panāktu sanāciju, taču šobrīd tiek ierobežotas personu tiesības uz savu īpašumu,» sacīja J. Grasis.

ST izskata R. Paula un izdevējas Santas Ančas konstitucionālo prasību, jo abi bija LK noguldītāji, taču pēc tās kraha atguva tikai daļu no ievērojamām bankā noguldītajām summām. Piemēram, R. Pauls neatguva aptuveni miljonu eiro. Prasītāji uzskata, ka, lemjot par bankas nodošanu bankrotam bez viņu – kreditoru piekrišanas, ierobežotas viņu Satversmē garantētās tiesības.

Tam nepiekrīt likumdevēja pārstāvis un pārējās procesā iesaistītās puses, jo uzskata, ka, noguldot naudu bankā, ikvienam jāapzinās pastāvošais komercrisks ciest zaudējumus. Turklāt valsts jau tā esot pretimnākoša un ikvienam bankas noguldītājam garantē, ka 100 tūkstošus eiro tas atgūs kredītiestādes bankrota gadījumā.

«Cilvēkam, noguldot naudu, nav jāizvērtē risks, jo banku uzraudzība ir uzticēta valstij. Ja valsts nespēj nodrošināt uzraudzību, tad vismaz jādod iespēja aizsargāt savas tiesības,» argumentē prasītāju pārstāvis, zvērināts advokāts Egils Radziņš.

Otrdien ST beidza skatīt šo lietu. Tās spriedums, kas potenciāli var krasi izmainīt LK bankrota procedūras gaitu, tiks nolasīts 1. martā.



Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: FKTK, Latvijas Krājbanka, Satversmes tiesa

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats