24. septembris, Piektdiena
Vārda dienas: Agris, Agrita
Sākuma lapa » Redakcijas viedoklis » Inflācija augs un kļūs netaisnīgāka
Inflācija augs un kļūs netaisnīgāka
8. jūnijs 2021, 15:09
Vēl pirms četriem mēnešiem Latvijā bija deflācija, aprīlī gada inflācija bija 1,7%, bet maijā tā sasniedza jau 2,6%. Sagaidāms, ka inflācija turpinās pieaugt, kaut ar mazākiem soļiem, augstāko līmeni sasniedzot gadu mijā. Salīdzinājumā ar aprīli vispārējais cenu līmenis pieauga par 0,5%. 

Taču pagaidām par cenu kāpumu nav ļoti jāuztraucas, cenu pieaugums par 2,6% jāskata kopsakarībā ar cenu samazināšanos par 0,6% pērnā gada maijā. Tas nozīmē, ka cenas pāris gadus vidēji ir augušas vien par apmēram procentu gadā. Tātad pēdējie pāris gadi kopumā bijis cenu stabilitātes periods, kurā gaisu jaukuši pandēmijas efekti.


Patēriņa cenu indeksā turpinās globālo enerģijas tirgu šūpošanās atbalss. Vairāk nekā pusi no gada inflācijas jūnijā izskaidro transporta izmaksas. Degvielas cenas Latvijā jau vairākus mēnešus ir stabilas, taču gada inflācijas skaitļu atpakaļskata spogulī vēl redzam zemās naftas cenas pasaules ekonomikas lielā izbīļa brīdī.


Nav sagaidāms, ka transporta izmaksas pret pašreizējo līmeni strauji kāps turpmākajos mēnešos, nākotnes darījumi paredz mērenu naftas cenas kritumu. ASV ir pārsteidzis milzīgs lietotu automašīnu cenu kāpums, tās maijā bija par 21% augstākas nekā pirms gada, un kļuvušas par spēcīgu inflācijas motoru. Latvijā “grabažu” gada inflācija bija 4,6%, to cenas bija drusku zemākas nekā 2019. gada februārī.


Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu stāsts ir krasi atšķirīgs. Gada laikā tās augušas par kripatu jeb par 0,9%, un to devums kopējā inflācijā ir otršķirīgs (0,33 procentpunkti). Diemžēl uz pārtikas cenu mērenību turpmākajos 12 mēnešos nevar cerēt. Turklāt dārdzības vilnis jau ir sācies, cenu kāpums mēneša laikā (1,3%) bijis lielāks nekā visa aizvadītā gada laikā. Galvenais iemesls - pasaulē strauji aug biržā tirgojamo pārtikas produktu cenas. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) veidotais cenu indekss strauji tuvojas diviem ļoti līdzīgiem vēsturiskajiem rekordiem laikā tieši pirms un pēc globālās finanšu krīzes. Biržās gandrīz viss ir dārgāks nekā pirms gada, taču ne viss ir dārgs attiecībā pret tālākas pagātnes līknēm. Liesas cūkgaļas cenas gada laikā augušas gandrīz 2,5 reizes un ir vēsturiski augstākajā līmenī, izņemot īsu brīdi 2014. gadā. Sviesta cenas ir pieaugušas par 50% kopš pērnā pavasara, taču ir par trešdaļu lētākas nekā slavenajā sviesta burbulī 2017. gadā, kad šī produkta cenas veikalos patiesi šokēja pircējus. Kvieši ir gandrīz divreiz dārgāki nekā desmitgades zemākajā punktā 2016. gada vasarā, bet vēl par ceturto daļu lētāki nekā 2012. gada pīķa brīdī.


Mijiedarbība starp pasaules biržām un pārtikas cenām mūsu veikalos darbojas lēni un neprecīzi, taču no ietekmes neizbēgsim. Kas notika brīžos, kad FAO globālo pārtikas cenu indekss bija līdzīgā līmenī pirms 10 un 13 gadiem?


2007. - 2008. gadā situācija pārtikas veikalos bija patiesi dramatiska, tad pārtikas inflācija pusgadu turējās virs 20% atzīmes. Tajā laikā mūsu valstī bija ekonomikas pārkaršana, algu pieaugums īslaicīgi pārsniedza 30%, līdz ar to nevar vainot tikai globālos procesus. Taču pat 2011. gadā, kad Latvijas ekonomika bija ļoti “auksta”, biržu bikstītā pārtikas inflācija sasniedza 11,3%. Šoreiz tik straujš pārtikas dārdzības kāpums nedraud. Augot ienākumu līmenim, ir augusi ar pārstrādi un tirdzniecību saistītā izmaksu daļa. Arī katra sadārdzinājuma procenta ietekme nebūs tik nepatīkama, jo pārtikas izdevumi veido sarūkošu daļu vidusmēra ģimenes budžetā, tie ir samazinājušies un veido apmēram piekto daļu no kopējiem tēriņiem. Taču sūdzības par to, ka “oficiālā” statistika neatspoguļo patieso cenu kāpumu, turpmākajos mēnešos dzirdēsim daudz. Katrai ģimenei ir savs patēriņa grozs ar atšķirīgu inflāciju, par to nav šaubu. Dažkārt cenu izmaiņas ir nevienlīdzību samazinošas, kā pērnajā vasarā, kad pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu cenas samazinājās straujāk par kopējo indeksu. Šī gada otrajā pusē un nākamgad diemžēl būs drīzāk otrādi. Varam cerēt, ka globālo nepatikšanu ietekmi mazinās augoša konkurence mazumtirdzniecībā, tāpēc priecē ziņa, ka Lidl ir izsludinājis vairākus simtus papildu darbinieku pieņemšanu. 

Pēteris Strautiņš, Luminor




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats