Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā norādīts, ka jaunā Regula stiprinās fizisko personu tiesības uz personas datu aizsardzību, atspoguļojot datu aizsardzības būtību kā Eiropas Savienības pamattiesības.

“Nodrošinot tādu noteikumu vienotu kopumu, kas ir tieši piemērojami dalībvalstu tiesību sistēmās, tiks garantēta personas datu brīva aprite starp ES dalībvalstīm un stiprināta patērētāju uzticība un drošība, kas ir divi obligāti elementi, lai eksistētu reāls digitālais vienotais tirgus. Tādējādi Regula pavērs jaunas iespējas uzņēmumiem, jo īpaši mazākajiem, arī padarot skaidrākus noteikumus par datu starptautisku nosūtīšanu,” uzskata komisija.

Kaut gan jaunā datu aizsardzības sistēma ir veidota uz esošo tiesību aktu pamata, tai būs plaša ietekme un noteiktos aspektos būs nepieciešami būtiski pielāgojumi. Tāpēc Regulā bija paredzēts divu gadu pārejas periods — līdz 2018. gada 25. maijam —, lai dalībvalstīm un ieinteresētajām personām dotu laiku pilnībā sagatavoties jaunā tiesiskā regulējuma piemērošanai.

Saeima tikai pirms diviem mēnešiem sākusi izvērtēt likumprojektu un atzīst, ka darbs nesokas raiti, taču līdz decembrim ar šo uzdevumu jātiek galā. Viens no biežāk paustajiem pārmetumiem, kas saistīts ar regulas ieviešanu, ir informācijas trūkums.

Uz to norādījis arī tiesībsargs Juris Jansons, skaidrojot, ka “viņam šķiet absurdi, ka neilgi pirms regulas stāšanās spēkā uz otro lasījumu Saeimā tiek izskatīts likumprojekts “Personas datu apstrādes likums”. Parlaments sasteigtā kārtībā diskutē par konceptuāliem cilvēktiesību aspektiem, piemēram, DVI pilnvaru apjomu un datu aizsardzības speciālista pienākumiem un tiesībām. Ministru prezidents ir līdzatbildīgs par to, ka daudzu profesiju pārstāvji nevar laikus sagatavoties kvalitatīvas personu datu apstrādes nodrošināšanai, nezinot, kāds būs nacionālais datu aizsardzības regulējums, jo valsts pozitīvais pienākums ir informēt sabiedrību par regulas nosacījumiem un pielāgot nacionālo regulējumu regulas prasībām.”

Jaunā regula ir pamatīgs bieds uzņēmumiem. Tiem, kuri būtiski pārkāps datu aizsardzības noteikumus, var tikt piemēroti bargi naudas sodi – līdz 20 miljoniem eiro vai līdz 4% no uzņēmuma globālā gada apgrozījuma. Par mazākiem pārkāpumiem vai datu nepienācīgas sargāšanas kļūdām arī sodi ir lieli – līdz 10 miljoniem eiro vai 2% no uzņēmuma gada apgrozījuma.