Šodien Saeima sāks izskatīt 2013. gada valsts budžeta likumprojektu. Budžeta likumprojekta pirmais lasījums paredzēts 22. oktobrī, bet galīgā pieņemšana – 15. novembrī.
Ko paredz valsts budžeta projekts? 2013. gadā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 5,66 miljardus latu lieli, bet izdevumi – 5,82 miljardi. Budžeta deficīts plānots 1,4% lielumā no IKP. Latvijas IKP izaugsme turpināsies nākamgad (3,7%), sasniedzot gandrīz 16 miljardus latu gadā?
Šogad, lieloties ar straujo pieaugumu, Ministru prezidents maz runā par izaugsmes cēloņiem. Diemžēl Latvijas pēdējā gada izaugsme balstās uz jaunu kredītu pieplūdumu un to novirzīšanu patēriņam. Šī tendence atsedzās gan FKTK gada pārskatā, gan Latvijas Bankas uzturētā Kredītu reģistra statistikā. Sākot no 2011. gada otrā pusgada, Latvijā atkal ieplūst jauni kredīti katru mēnesi – Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi aizņēmās jaunus kred tus par 100–150 miljoniem latu vairāk nekā pagājušā gada sākumā.
Savukārt, kā liecina Kredītu reģistra statistika, tad kopējais visu kredītņēmēju saistību apjoms, kas 2008. gada 4. ceturksnī bija 19,93 miljardus latu, pakāpeniski samazinājās, savu minimumu sasniedzot 2012. gada 1. ceturksnī – 13,60 miljardus latu. Šā gada 2. ceturksnī kopējais saistību apjoms ir sācis augt un sasniedza 13,74 miljardus latu. Šī un visdrīzāk arī nākamā gada izaugsme ir patēriņa pieaugums, iepumpējot kredītus Latvijas ekonomikā un šogad iztērējot ienākumus, kuri tiks iegūti nākotnē. Valsts budžetā uz nākamo gadu ir iezīmēta optimistiska – vieglā piezemēšanās.
Tikai, ja valdība pūš taures, ka krīze ir pārvarēta, tad ir jāatceļ krīzes nodokļi, ar kuriem joprojām ir aplikti visi Latvijas strādājošie. Latvijas valsti (komplektā ar Parex īpašniekiem) no bankrota izglāba īpaša nodokļu shēma, palielinot ikviena Latvijā nodarbinātā nodokļu nomaksu par 14 latiem mēnesī. Sākoties krīzei, tika radikāli mainīts nodokļu maksātāja mēneša neapliekamais minimums. 2008. gadā mēneša neapliekamais minimums bija 80 latu, bet 2009. gada sākumā pat 90 latu mēnesī. Valda Dombrovska valdības pirmais solis bija krīzes smagumu uzkraut tieši uz viszemāk atalgoto cilvēku pleciem. Tāpēc, tikko Dombrovskis tika pie varas (2009. gada 12. martā), viņš panāca, ka jau no 2009. gada 1. jūlija mēneša neapliekamais minimums no 90 latiem tika samazināts līdz 35 latiem. Visi strādājošie no tā laika saņēma par 14 latiem mazāk katru mēnesi.
2011. gadā mēneša neapliekamais minimums tika palielināts līdz 45 latiem mēnesī, un tāds pats tas saglabāts arī 2013. gadā. Tas nozīmē, ka, salīdzinot ar 2009. gada līmeni, ikviens strādājošais arī 2013. gadā turpinās maksāt 11 latu lielu krīzes nodokli. Krīze ir beigusies visiem – Dombrovskim, koalīcijai, banku sektoram un nekustamo īpašumu spekulantiem –, bet tā nav beigusies Latvijas darba ņēmējiem! Tā vietā, lai atceltu krīzes uzspiestos samazinājumus patēriņā strādājošajiem, koalīcija valsts budžeta projektā piedāvā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi no 25% līdz 24%. Ko nozīmē šī izmaiņa mazo algu saņēmējiem? Tie, kuriem nav apgādājamo un kas šogad saņēma 261 latu uz rokas (ja viņu algas nākamgad nemainīsies), pateicoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājumam, saņems par 2,88 latiem vairāk katru mēnesi. Valsts budžeta likumprojektā ir arī paredzēts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi par apgādībā esošu personu līdz 2013. gada 30. jūnijam būs 70 latu mēnesī, bet no 2013. gada 1. jūlija jau 80 latu mēnesī. Šī izmaiņa nozīmē, ka praktiski visi neatkarīgi no algas lieluma no nākamā gada otrā pusgada saņems par 2,4 latiem mēnesī vairāk par katru apgādājamo. Ģimene ar vienu bērnu un vienu strādājošo ar algu 261 lats uz rokas šogad nākamgad vidēji vienā mēnesī saņems 4 latus vairāk nekā šogad. Taču atbilstoši Latvijas Bankas makroekonomisko norišu pārskatam Latvijas Banka 2012. gadā prognozē 2,4% lielu inflāciju, bet 2013. gadā – 2,3% lielu. Tas ir demogrāfijas iznīdēšanas budžets! 2013. gada krīze varbūt būs beigusies valdošajai koalīcija, bet valdības labdarība mazo algu saņēmējiem nekompensēs pat inflācijas radīto patēriņa samazinājumu.
2013. gada valsts budžeta projekts ir iecerēts, lai vairotu finanšu sektora un īpašuma spekulantu labsajūtu, neatbrīvojot mazo algu saņēmējus no krīzes laikā uzkrautajām nodokļu nastām.
Rādīt reklāmu
