Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites vizīte Latvijā ir jāuztver ar dalītam jūtām. Principiāls jautājums, kas bija jāizvērtē Latvijas Valsts prezidentam, vai vispār ir vērts tikties ar Lietuvas prezidenti dienā, kad Lietuvas parlaments vienpusējā kārtā lēma jautājumu par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Klaipēdā.
Šo nekaunību Lietuvas prezidente pamatoja vienkārši: «Lietuva nevar diskutēt par sašķidrinātās gāzes termināli divus trīs gadus, mums tam nav laika. Mēs pārāk dārgi maksājam par gāzi, tāpēc Lietuva nediskutē, nelūdz no Eiropas Savienības naudu, bet vienkārši ceļ. Tas nekādā veidā netraucē nekādiem risinājumiem Latvijā, kādus Latvija tikai vien vēlēsies pieņemt... Lietuva to darīs ar saviem spēkiem un saviem līdzekļiem. Mēs to spēsim uzcelt paši. Ir ļoti svarīgi, ka visas Baltijas valstis radītu visu resursu tirgu, kur mūsu cilvēki varētu saņemt pakalpojumus par konkurētspējīgām, nevis monopolu diktētām cenām. Baltijas valstīm ir jācīnās par enerģētisko drošību, par tās paplašināšanu un stiprināšanu un jaunu enerģētisku piegādātāju meklējumiem.»
Lietuva deklarēja, ka augstsirdīgi atsakās no ES finansējuma par labu Latvijai, bet slies pati savu sašķidrinātās gāzes termināli. Tā kā Lietuvas Seims to jau ir izlēmis darīt, tad Daļas Grībauskaites vizīte Latvijā ir jāuztver kā zināms solis, lai slāpētu to pretrunu mudžekli, kas ir izveidojies starp Latvijas un Lietuvas enerģētikas un transporta sistēmām. Laikā, kad Lietuvas politiskā elite faktiski paziņo: mums nospļauties uz Latvijas un Baltijas kopējām interesēm, mēs realizējam tikai savas intereses, un mums ir pilnīgi vienalga, ko jūs gribat un kādus kompromisus piedāvājat. Grībauskaite centās nomierināt kūtros Latvijas vadītājus, lai tie norītu apvainojumus un Baltijas vienotības vārdā atteiktos aizstāvēt Latvijas intereses un kalpotu tikai un vienīgi Lietuvas interesēm. Tas notiek laikā, kad Lietuvas interešu uzdevumā tiesas uzliek arestu lidostas Rīga īpašumiem. Tas notiek laikā, kad kopš 2008. gada starp Lietuvas un Latvijas teritorijām tiek nojauktas sliedes. Posmā Mažeiķi–Reņģe kopš 2008. gada ir atjaunots «Berlīnes mūris» (grāvis). Tas notiek laikā, kad Lietuvas vadība mēģina piedabūt Latvijas valdību piekrist no Latvijas interešu viedokļa ļoti neizdevīgam ieguldījumam Visaginas AES.
Uz kautrīgo jautājumu par Lietuvas piekopto dzelzceļa blokādi un (te der atgādināt, ka satiksmes ministrs Aivis Ronis uzsvēra, ka Lietuva turpinās blokādi Liepājas ostas virzienā, kavējot efektīvu un racionālu kravu plūsmu), Lietuvas prezidente atcirta, ka dzelzceļa satiksmes atjaunošanai starp Mažeiķiem un Liepāju «jābūt izdevīgai gan Lietuvas, gan Latvijas kompānijām».
Iespaids no šādas atbildes ir šokējošs. Lietuvas elites nostāja ir rupja un ciniska. Ja Lietuvai tas nav izdevīgi, tad ejiet jūs dēt ar visu savu dzelzceļu. Darīsim, ko gribēsim, un, ja Lietuvai tas būs vajadzīgi un izdevīgi, izjauksim sliedes pat posmā Rail Baltic un varēsiet čiepstēt, cik gribat.
Šonedēļ Latvijas valdība saņēma kārtējo Lietuvas pliķi Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa izskatā. Mēs sliesim savu termināli, bet jūs, lūdzu, drīkstat pretendēt uz ES atbalstu savam terminālim. Vispirms. ES nostāja bija nepārprotama un izrietēja no elementāras loģikas. Tik nelielā teritorijā, kāda ir Baltija, nav jēgas koncentrēt vairākus sašķidrinātās gāzes termināļus. Tas ir – uzcelt jau var, bet kāda būs atdeve, vienā vietā darbinot divus vai trīs termināļus? Neviens no termināļiem nebūs ekonomiski dzīvotspējīgs. Tāpēc ES piedāvāja naudu vienam terminālim, bet pašiem bija jāizlemj, kur to celt.
Turklāt būtu tikai normāli, ja Lietuvā, ceļot jaunu AES, cits liela mēroga enerģētikas infrastruktūras objekts tiktu būvēts Latvijā vai Igaunijā. Bet, nē. Lietuva vēlas bīdīt tikai savas intereses, bet Latvijas Valsts prezidents šādas izpausmes apsveic, apbalvojot Lietuvas prezidenti ar Atzinības krustu.
Lietuva ir iedevusi Latvijai pļauku. Pietiek! Latvijai ir nekavējoties jāapsver turpmākās sadarbības iespējas visos transporta un enerģētikas projektos ar Lietuvu.
Latvijas Saeimai un valdībai ir jāpieņem kopēja deklarācija par Latvijas iespējamu izstāšanos no Visaginas atomelektrostacijas projekta.
Lielie enerģētikas projekti ir sabojājuši Latvijas un Lietuvas attiecības, tikai to nav acīmredzot vēl sapratusi Latvijas augstākā politiskā vadība, kura cenšas demonstrēt politkorektuma un pieklājības skolas virsotnes uz savas valsts interešu rēķina.
Rādīt reklāmu
