Ļoti labi saprotu cienījamo dzejnieci un to, kas izraisījis viņas sašutumu. Mediju rokās pilnīgi noteikti ir ļoti liela vara, tādēļ, ja tie darbojas konkrētu cilvēku, sabiedrības grupu interesēs un nepauž objektīvus faktus, ar to palīdzību lielā mērā iespējams manipulēt ar iedzīvotāju apziņu.

Tas, ka katram žurnālistam, līdzīgi ka ārstam, būtu jādod sava veida zvērests, par to, ka nedarbosies konkrētu personu uzdevumā vai vismaz skaidri un gaiši jāpasaka, kas ir viņa atbalstītājs, kā viedokli tas pauž, būtu tikai normāli. Pretējā gadījumā šo cilvēku gatavotās publikācijas tiek uzskatītas par vairākuma viedokli vai faktiem, kas patiesībā tā nemaz nav. 

Patiesībā gadās, ka tādējādi tiek pārstāvētas noteiktas politiskās vai ekonomiskās intereses. Un to saku, ne tikai tāpēc, ka kādu laiku iepriekš esmu bijis, tā sauktais, žurnālistu upuris.

Protams, šobrīd varam paļauties tikai uz katra žurnālista godaprātu un profesionālās ētikas normām, taču tas ne vienmēr strādā, un iedzīvotāji nevar būt droši par atsevišķu mediju pausto ideju patiesumu, to, ka ziņas nav sagrozītas vai pasniegtas vienpusēji. Jāatceras arī, ka ar atsevišķu nezāļu izravēšanu lauks netaps sakopts, tādēļ nepieciešama vispārēja sistēma angažēto žurnālistu atbildības noteikšanai.

Aicinu arī sabiedrību sekot līdzi notiekošajam pietiekoši kritiski, izvērtējot mediju sniegto informāciju un spējot izšķirt graudus no pelavām.