Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas, tarifu un tirgus liberalizācijas
tēma nokļuva ziņu epicentrā un acu mirklī apauga ar dažiem mītiem, kurus
es vēlos kliedēt un arī iespējami vienkārši pastāstīt kā vēsturiski
veidojušās elektroenerģijas izmaksas un vai elektrības cenai ir sakars
ar tirgus liberalizāciju.
Tirgus liberalizācija nav iemesls cenu kāpumam
Pirmkārt vēlos kliedēt mītu kas ir radies par liberalizācijas saistību ar tarifu kāpumu. Tirgus liberalizācija neietekmē AS Latvenergo ražotās un pārdotās elektroenerģijas izmaksas.
Elektroenerģijas izmaksas Latvijā ietekmē valdības un Saeimas lēmumi, kuri tika pieņemti pēdējo gandrīz desmit gadu laikā kopš 2005.gada, kad Saeima apstiprināja toreizējā ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa virzīto Elektroenerģijas tirgus likumu.
Pirmkārt, tie ir lēmumi par atbalstu koģenerācijai – procesam, kad vienlaicīgi tiek ražota gan elektrība, gan siltums, un atjaunojamajai jeb tā sauktajai “zaļajai” enerģijai.
Latvija apņēmās, ka 40% no visas patērētās enerģijas būs “zaļā” enerģija. AS Latvenergo ir pienākums iepirkt šo “zaļo” enerģiju par paaugstinātu cenu, maksājot tās ražotājiem Obligātā iepirkuma komponenti (OIK) kas automātiski palielina patērētājiem piegādātās elektroenerģijas cenu. Pieaugot “zaļās” enerģijas ražotāju skaitam, pieaug ari OIK maksājumi un attiecīgi arī kopējās elektrības izmaksas.
Otrkārt, pēc krīzes laikā, 2011.gadā tika pieņemts ne pārāk pārdomāts lēmums par Starta tarifa ieviešanu.
Pieaugot OIK apjomam, kā arī kopējām ražošanas izmaksām un PVN, 2011.gadā elektroenerģijas tarifam bija jāpieaug par 45%. Meklējot veidus ka samazināt tarifa pieauguma ietekmi uz iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, tika pieņemts lēmums kā pārejas risinājumu ieviest Starta tarifu pilnīgi visām mājsaimniecībām.
Starta tarifs nesedz reālās elektroenerģijas izmaksas tāpēc AS Latvenergo (un tādā veidā arī valsts) to ik gadu dotēja ar 26 miljoniem eiro. Tādā veidā valsts visu šo laiku sniedza sociālo atbalstu ne tikai tiem, kam tas patiešām nepieciešams, bet pilnīgi visiem, tai skaitā turīgajiem iedzīvotājiem un pat ļoti turīgajiem māju un jahtu īpašniekiem. Šādu pieeju nevar nosaukt par sistēmiski pareizu.
Savukārt 2009.gadā Latvija parakstīja Baltijas enerģijas tirgu starpsavienojumu plānu (Baltic Energy Market Interconnection Plan (BEMIP)). Tā ietvaros Latvija ir uzņēmusies saistības līdz 2015. gadam pilnībā pabeigt elektroenerģijas tirgus atvēršanu un izbeigt elektroenerģijas mazumtirdzniecības cenu regulēšanu. Pārtraucot cenu regulēšanu, saskaņā ar šo vienošanos, valstij arī jāpārtrauc tarifu dotēšanu.
Rēķins par šiem desmit gadu garumā pieņemtajiem lēmumiem nu ir pienācis mūsu pastkastē, un apmaksas atlikšana, diemžēl, nemainīs rēķina apmēru.
Vai atliekot liberalizāciju rēķins būs mazāks?
Vai iespējams atlikt tirgus lieberalizāciju arī pēc 2015.gada 1.janvāra? To var izdarīt tikai pārkāpjot savas starptautiskās saistības – BEMIP. Tādā gadījumā Latvija neizpildīs astoņu valstu līguma noteikumus un apdraudēs iesākto projektu pabeigšanu, nesaņems Connecting Europe facility (CEF) finansējumu no Eiropas Komisijas, kas plānots no 100 līdz 200 miljonu eiro apmērā, apdraudēs jau realizēto projektu ekonomisko pamatojumu un attiecīgi citām valstīm radīs zaudējumus.
Elektroenerģijas tirgus pilnīgās liberalizācijas atlikšana līdz 2015.gada 1.janvārim nepalīdzēs samazināt elektroenerģijas izmaksas, jo, kā jau minēju, liberalizācija tās neietekmē.
Gadījumā, ja tirgus liberalizācija tiks atlikta līdz 2015.gada 1.janvārim, kas ir pēdējais datums tirgus atvēršanai, saskaņā ar Latvijas uzņemtajām starpvalstu saistībām, pastāv divi iespējamie scenāriji.
Pirmais scenārijs - AS Latvenergo dosies pie SPRK ar jaunajiem tarifiem, neparedzot tos dotēt, līdz ar to, jaunais AS Latvenergo tarifs būs tieši tāds pats, kā cena par elektrību, kuru uzņēmums piedāvā pēc liberalizācijas, jo atspoguļos patiesās elektroenerģijas izmaksas.
Otrais scenārijs – valsts uzdos AS Latvenergo turpināt dotēt pilnīgi visus iedzīvotājus un uztur spēkā Starta tarifu. Tādā gadījumā problēmas radīsies valsts budžeta kontekstā un visticamāk Saeimai būs jālemj par 2014.gada budžeta samazināšanu un jāizšķiras, kurai nozarei atņemt iepriekš paredzēto finansējumu. Savukārt 2015.gada 1.janvārī, kad tirgus tomēr būs jāatver, mēs atkal sastapsimies ar šo pašu situāciju, kāda ir šodien un elektroenerģijas cenu pieaugumu.
Kas ir izdarīts, lai mazinātu cenu pieaugumu?
Sākotnēji tika paredzēts, ka pilnībā elektroenerģijas tirgus tiks atvērts jau 2013.gada 1.septembrī. Taču, ņemot vērā Ekonomikas ministrijas prognozes par elektroenerģijas cenu pieaugumu, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts rosināja atlikt tirgus atvēršanu mājsaimniecībām līdz tam brīdim, kamēr netiks rasts risinājums kā pasargāt iedzīvotājus, īpaši maznodrošinātos, no pārmērīgā elektroenerģijas cenu kāpuma.
Kā jau iepriekš minēju, viens no elektroenerģijas izmaksu pieauguma iemesliem ir 2005. gadā Elektroenerģijas tirgus likuma noteiktais pienākums AS Latvenergo iepirkt par paaugstinātu cenu no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus (piemēram, mazās HES) vai koģenerācijā.
Ja pieņemam, ka visas kopš 2005.gada izsniegtās atļaujas uz OIK tiktu ieviestas, AS Latvenergo un tādā veidā arī valsts saistības pret “zaļās” elektroenerģijas ražotājiem laika posmam līdz 2033. gadam sasniegtu gandrīz 18 miljardus eiro. Šis izmaksas tiktu iekļautas elektroenerģijas tarifā un nopietni apdraudētu visu Latvijas ražojošo uzņēmumu darbību, kā arī mājsaimniecību maksātspēju.
Tāpēc 2013.gada 13.augustā Ekonomikas ministrija piedāvāja valdībai komplekso risinājumu elektroenerģijas tirgus problemātikai, paredzot konkrētus priekšdarbus elektroenerģijas tirgus atvēršanai mājsaimniecībām. Risinājums paredzēja:
1. Pasākumus OIK ierobežošanai:
- noteikt budžeta dotācija 29 miljonu eiro apmērā;
- ieviest Subsidētās enerģijas nodokli (SEN) ar 2014.gada 1.janvāri;
2. Pasākumus mazāk nodrošināto iedzīvotāju atbalstam:
- budžetā rezervē finansējumu dotācijai pabalstiem mazāk nodrošinātajiem iedzīvotājiem – 2014.gadā 3,8 miljoni eiro, bet 2015.-2016.gadā ik gadu 5,1 miljonu eiro apmērā.
Plānots, ka ar šo atbalstu mazāk nodrošinātie iedzīvotāji elektrības cenu kāpumu neizjutīs. Bet, gadījumā, ja ar budžetā jau piešķirtajiem līdzekļiem nepietiks, valdība lems par papildus finansējuma piešķiršanu pabalstiem.
Ministru kabinets apstiprināja šo risinājumu un virzīja likumprojektu par tirgus atvēršanu ar šā gada 1.aprīli izskatīšanai Saeimā. Likumdevējs to apstiprināja kopā ar lēmumu par valsts budžetu 2014.gadam.
Savukārt, stājoties ekonomikas ministra amatā, viens no maniem pirmajiem lēmumiem bija paplašināt sociālā atbalsta loku un piešķirt daudzbērnu ģimenēm AS Latvenergo dāvanu kartes, lai mazinātu elektrības cenu pieauguma ietekmi. Kopējais atbalsta apmērs būs 2,5 miljoni eiro, dāvanu kartes varēs saņemt ap 20 000 ģimeņu. Katras kartes vērtība būs 126.75 eiro, un atbilst 750 kWh Elektrum Universālā produkta patēriņa apmaksai.
Kurš var atlikt tirgus liberalizāciju?
Lēmumu par tirgus liberalizācijas datumu, kopā ar lēmumu par atbalsta programmām, mazinot elektroenerģijas cenu pieaugumu, pieņēma likumdevējs – Latvijas Republikas Saeima. Līdz ar to arī mainīt šo lēmumu var tikai Saeima.
Par atbalstu maznodrošinātajiem jādomā arī atliekot liberalizācijas datumu
Arī atliekot elektroenerģijas tirgus liberalizācijas datumu, deputātiem jāatceras, ka tirgus liberalizācija pati pa sevi nav iemesls elektrības cenu kāpumam, un rēķins par elektroenerģiju lielai mājsaimniecību daļai var palielināties jebkurā gadījumā.
Tāpēc, arī lemjot par tirgus liberalizācijas atlikšanu, likumdevējam ir jālemj par atbalsta mehānismiem, lai pasargātu no elektroenerģijas tarifu kāpuma mazāk nodrošinātos iedzīvotājus.
Tāpat ir jāņem vērā, ka liberalizācijas atlikšana jebkurā gadījumā ietekmēs valsts budžetu.
Pirmkārt vēlos kliedēt mītu kas ir radies par liberalizācijas saistību ar tarifu kāpumu. Tirgus liberalizācija neietekmē AS Latvenergo ražotās un pārdotās elektroenerģijas izmaksas.
Elektroenerģijas izmaksas Latvijā ietekmē valdības un Saeimas lēmumi, kuri tika pieņemti pēdējo gandrīz desmit gadu laikā kopš 2005.gada, kad Saeima apstiprināja toreizējā ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa virzīto Elektroenerģijas tirgus likumu.
Pirmkārt, tie ir lēmumi par atbalstu koģenerācijai – procesam, kad vienlaicīgi tiek ražota gan elektrība, gan siltums, un atjaunojamajai jeb tā sauktajai “zaļajai” enerģijai.
Latvija apņēmās, ka 40% no visas patērētās enerģijas būs “zaļā” enerģija. AS Latvenergo ir pienākums iepirkt šo “zaļo” enerģiju par paaugstinātu cenu, maksājot tās ražotājiem Obligātā iepirkuma komponenti (OIK) kas automātiski palielina patērētājiem piegādātās elektroenerģijas cenu. Pieaugot “zaļās” enerģijas ražotāju skaitam, pieaug ari OIK maksājumi un attiecīgi arī kopējās elektrības izmaksas.
Otrkārt, pēc krīzes laikā, 2011.gadā tika pieņemts ne pārāk pārdomāts lēmums par Starta tarifa ieviešanu.
Pieaugot OIK apjomam, kā arī kopējām ražošanas izmaksām un PVN, 2011.gadā elektroenerģijas tarifam bija jāpieaug par 45%. Meklējot veidus ka samazināt tarifa pieauguma ietekmi uz iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, tika pieņemts lēmums kā pārejas risinājumu ieviest Starta tarifu pilnīgi visām mājsaimniecībām.
Starta tarifs nesedz reālās elektroenerģijas izmaksas tāpēc AS Latvenergo (un tādā veidā arī valsts) to ik gadu dotēja ar 26 miljoniem eiro. Tādā veidā valsts visu šo laiku sniedza sociālo atbalstu ne tikai tiem, kam tas patiešām nepieciešams, bet pilnīgi visiem, tai skaitā turīgajiem iedzīvotājiem un pat ļoti turīgajiem māju un jahtu īpašniekiem. Šādu pieeju nevar nosaukt par sistēmiski pareizu.
Savukārt 2009.gadā Latvija parakstīja Baltijas enerģijas tirgu starpsavienojumu plānu (Baltic Energy Market Interconnection Plan (BEMIP)). Tā ietvaros Latvija ir uzņēmusies saistības līdz 2015. gadam pilnībā pabeigt elektroenerģijas tirgus atvēršanu un izbeigt elektroenerģijas mazumtirdzniecības cenu regulēšanu. Pārtraucot cenu regulēšanu, saskaņā ar šo vienošanos, valstij arī jāpārtrauc tarifu dotēšanu.
Rēķins par šiem desmit gadu garumā pieņemtajiem lēmumiem nu ir pienācis mūsu pastkastē, un apmaksas atlikšana, diemžēl, nemainīs rēķina apmēru.
Vai atliekot liberalizāciju rēķins būs mazāks?
Vai iespējams atlikt tirgus lieberalizāciju arī pēc 2015.gada 1.janvāra? To var izdarīt tikai pārkāpjot savas starptautiskās saistības – BEMIP. Tādā gadījumā Latvija neizpildīs astoņu valstu līguma noteikumus un apdraudēs iesākto projektu pabeigšanu, nesaņems Connecting Europe facility (CEF) finansējumu no Eiropas Komisijas, kas plānots no 100 līdz 200 miljonu eiro apmērā, apdraudēs jau realizēto projektu ekonomisko pamatojumu un attiecīgi citām valstīm radīs zaudējumus.
Elektroenerģijas tirgus pilnīgās liberalizācijas atlikšana līdz 2015.gada 1.janvārim nepalīdzēs samazināt elektroenerģijas izmaksas, jo, kā jau minēju, liberalizācija tās neietekmē.
Gadījumā, ja tirgus liberalizācija tiks atlikta līdz 2015.gada 1.janvārim, kas ir pēdējais datums tirgus atvēršanai, saskaņā ar Latvijas uzņemtajām starpvalstu saistībām, pastāv divi iespējamie scenāriji.
Pirmais scenārijs - AS Latvenergo dosies pie SPRK ar jaunajiem tarifiem, neparedzot tos dotēt, līdz ar to, jaunais AS Latvenergo tarifs būs tieši tāds pats, kā cena par elektrību, kuru uzņēmums piedāvā pēc liberalizācijas, jo atspoguļos patiesās elektroenerģijas izmaksas.
Otrais scenārijs – valsts uzdos AS Latvenergo turpināt dotēt pilnīgi visus iedzīvotājus un uztur spēkā Starta tarifu. Tādā gadījumā problēmas radīsies valsts budžeta kontekstā un visticamāk Saeimai būs jālemj par 2014.gada budžeta samazināšanu un jāizšķiras, kurai nozarei atņemt iepriekš paredzēto finansējumu. Savukārt 2015.gada 1.janvārī, kad tirgus tomēr būs jāatver, mēs atkal sastapsimies ar šo pašu situāciju, kāda ir šodien un elektroenerģijas cenu pieaugumu.
Kas ir izdarīts, lai mazinātu cenu pieaugumu?
Sākotnēji tika paredzēts, ka pilnībā elektroenerģijas tirgus tiks atvērts jau 2013.gada 1.septembrī. Taču, ņemot vērā Ekonomikas ministrijas prognozes par elektroenerģijas cenu pieaugumu, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts rosināja atlikt tirgus atvēršanu mājsaimniecībām līdz tam brīdim, kamēr netiks rasts risinājums kā pasargāt iedzīvotājus, īpaši maznodrošinātos, no pārmērīgā elektroenerģijas cenu kāpuma.
Kā jau iepriekš minēju, viens no elektroenerģijas izmaksu pieauguma iemesliem ir 2005. gadā Elektroenerģijas tirgus likuma noteiktais pienākums AS Latvenergo iepirkt par paaugstinātu cenu no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus (piemēram, mazās HES) vai koģenerācijā.
Ja pieņemam, ka visas kopš 2005.gada izsniegtās atļaujas uz OIK tiktu ieviestas, AS Latvenergo un tādā veidā arī valsts saistības pret “zaļās” elektroenerģijas ražotājiem laika posmam līdz 2033. gadam sasniegtu gandrīz 18 miljardus eiro. Šis izmaksas tiktu iekļautas elektroenerģijas tarifā un nopietni apdraudētu visu Latvijas ražojošo uzņēmumu darbību, kā arī mājsaimniecību maksātspēju.
Tāpēc 2013.gada 13.augustā Ekonomikas ministrija piedāvāja valdībai komplekso risinājumu elektroenerģijas tirgus problemātikai, paredzot konkrētus priekšdarbus elektroenerģijas tirgus atvēršanai mājsaimniecībām. Risinājums paredzēja:
1. Pasākumus OIK ierobežošanai:
- noteikt budžeta dotācija 29 miljonu eiro apmērā;
- ieviest Subsidētās enerģijas nodokli (SEN) ar 2014.gada 1.janvāri;
2. Pasākumus mazāk nodrošināto iedzīvotāju atbalstam:
- budžetā rezervē finansējumu dotācijai pabalstiem mazāk nodrošinātajiem iedzīvotājiem – 2014.gadā 3,8 miljoni eiro, bet 2015.-2016.gadā ik gadu 5,1 miljonu eiro apmērā.
Plānots, ka ar šo atbalstu mazāk nodrošinātie iedzīvotāji elektrības cenu kāpumu neizjutīs. Bet, gadījumā, ja ar budžetā jau piešķirtajiem līdzekļiem nepietiks, valdība lems par papildus finansējuma piešķiršanu pabalstiem.
Ministru kabinets apstiprināja šo risinājumu un virzīja likumprojektu par tirgus atvēršanu ar šā gada 1.aprīli izskatīšanai Saeimā. Likumdevējs to apstiprināja kopā ar lēmumu par valsts budžetu 2014.gadam.
Savukārt, stājoties ekonomikas ministra amatā, viens no maniem pirmajiem lēmumiem bija paplašināt sociālā atbalsta loku un piešķirt daudzbērnu ģimenēm AS Latvenergo dāvanu kartes, lai mazinātu elektrības cenu pieauguma ietekmi. Kopējais atbalsta apmērs būs 2,5 miljoni eiro, dāvanu kartes varēs saņemt ap 20 000 ģimeņu. Katras kartes vērtība būs 126.75 eiro, un atbilst 750 kWh Elektrum Universālā produkta patēriņa apmaksai.
Kurš var atlikt tirgus liberalizāciju?
Lēmumu par tirgus liberalizācijas datumu, kopā ar lēmumu par atbalsta programmām, mazinot elektroenerģijas cenu pieaugumu, pieņēma likumdevējs – Latvijas Republikas Saeima. Līdz ar to arī mainīt šo lēmumu var tikai Saeima.
Par atbalstu maznodrošinātajiem jādomā arī atliekot liberalizācijas datumu
Arī atliekot elektroenerģijas tirgus liberalizācijas datumu, deputātiem jāatceras, ka tirgus liberalizācija pati pa sevi nav iemesls elektrības cenu kāpumam, un rēķins par elektroenerģiju lielai mājsaimniecību daļai var palielināties jebkurā gadījumā.
Tāpēc, arī lemjot par tirgus liberalizācijas atlikšanu, likumdevējam ir jālemj par atbalsta mehānismiem, lai pasargātu no elektroenerģijas tarifu kāpuma mazāk nodrošinātos iedzīvotājus.
Tāpat ir jāņem vērā, ka liberalizācijas atlikšana jebkurā gadījumā ietekmēs valsts budžetu.
