Vadims Jerošenko
Korporatīvo finanšu kompānijas „Laika Stars” valdes priekšsēdētājs
Nepieciešami jauni risinājumi daudzdzīvokļu namu sakārtošanai
Pievienots 2009 gada 28. maijā | 1 komentārs
Drukāt
Laikā, kad finanšu resursi ir ierobežoti, arī daudzdzīvokļu namu īpašniekiem rūpīgi jāizvērtē savas iespējas – kā samazināt izdevumus un kur gūt papildu finansējumu namu uzturēšanai un labiekārtošanai. 

Paaugstinoties siltuma tarifiem un pieaugot apkures izmaksām šāgada apkures sezonā, aktuāls kļuvis jautājums par ēku energoefektivitāti. Nesen veiktais Rīgas Domes energoaudits uzrādīja, ka daudzās Rīgas daudzdzīvokļu mājās iespējams samazināt enerģijas patēriņu siltuma nodrošināšanai pat par 60%. Nenoliedzami, Rīgas Domes iniciatīva energoaudita veikšanā ir visnotaļ pozitīvi vērtējama, jo audita rezultātu publiskošana aktualizējusi šo problēmu. Turklāt tā veikšana ir obligāts priekšnosacījums, lai uzsāktu māju siltināšanas pasākumus. Cerams, ka audita rezultāti patiešām tiks izmantoti konkrētu pasākumu plānošanai un veikšanai, nevis paliks tikai veiksmīgas publicitātes līmenī.

Tiktāl par līdz šim uz papīra paveikto. Bet realitātē? Lai arī energoefektivitātes jautājumi ir pašvaldības Komunālā departamenta kompetencē, šo jautājumu risināšanai tika dibināta atsevišķa aģentūra. Šāda nepieciešamība tika pamatota ar iespēju izmantot Eiropas Savienības līdzekļus, tostarp arī aģentūras uzturēšanai. Minētā aģentūra īstenojusi dažādus pasākumus, organizējusi konferences un izdevusi informatīvus bukletus, tomēr reāls darbs pie energoefektivitātes projektu īstenošanas aizvien norit lēni, risinājumi Eiropas finansējuma piesaistei netiek meklēti. Ja 2008. gadā Rīgas Enerģētikas aģentūras budžets sastādīja 30 tūkstošus latu, tad šā gada budžetā aģentūras uzturēšanai nav paredzētas izmaksas. Vai tas nozīmē, ka energoefektivitātes jautājums vairs nav aktuāls, vai arī – ka darbs pie energoefektivitātes projektu īstenošanas noritēs vēl lēnāk nekā līdz šim vai varbūt apstāsies pavisam? Kādēļ aģentūra, kas strādā jau pietiekami ilgu laiku, joprojām nav piesaistījusi nepieciešamos līdzekļus, lai uzsāktu reālu darbu?

Šobrīd zināmi vairāki pozitīvi piemēri māju siltināšanā, kas īstenoti, daudzdzīvokļu mājai nodibinot savu biedrību un aizņemoties finansējumu kredītiestādē. Jāteic, ka šādu biedrību organizēšana ir efektīva, ja mājā ir nedaudz dzīvokļu, pretējā gadījumā, kā liecina pieredze, daudzajiem dzīvokļu īpašniekiem būs grūti vienoties. Turklāt arī no finansētāja pozīcijām šādi projekti ir zināmā mērā riskanti.

Problēmas risināšanai nepieciešams izstrādāt dažādus energoefektivitātes investīciju finansēšanas modeļus: garantējot daļu no investīciju summas, veicinot kopēja energoefektivitātes fonda veidošanu pilsētas mērogā, analizējot citu valstu pieredzi u.tml. Dažās valstīs, piemēram, līdzekļus energoefektivitātes izdevumu segšanai iegūst, piebūvējot mājai vēl vienu stāvu, pārdodot dzīvokļus un iegūtos līdzekļus izmantojot mājas siltināšanai.

Svarīgi apzināties, ka pārdomātas finansu shēmas ne tikai atrisinās pamatjautājumu – optimizēs energoresursu patēriņu, – bet arī sniegs netiešu labumu, piemēram, nodrošinot darbu būvuzņēmumiem, „atdzīvinot” privātpersonu finansēšanu. Šāda ķēdes reakcija labvēlīgi ietekmēs finansiālo situāciju kopumā, līdz ar to energoefektivitātes jautājums nav tikai atsevišķu māju siltumapgādes taupības problēma – tai ir konsekvences, kas nozīmīgas ekonomikas attīstības kontekstā kopumā.

Daudzdzīvokļu namu īpašnieku un iemītnieku pašiniciatīva kļūst arvien nozīmīgāka ne vien attiecībā uz energoefektivitāti, bet arī jautājumā par māju iekšpagalmiem. Ir iekšpagalmi, kuru apsaimniekošana ir pilsētas uzdevums, taču pastāv gadījumi, kad pēc privatizācijas iedzīvotāju īpašumā nonākuši gan dzīvokļi, gan dzīvojamās ēkas koplietošanas platības un piesaistītās teritorijas, līdz ar to iekšpagalms attiecināms uz katru no dzīvokļa īpašniekiem un tā labošana un labiekārtošana jāuzņemas pašiem.

Diemžēl iedzīvotāji nav pietiekami informēti par to, kā risināt šos jautājumus un sakārtot savu māju iekšpagalmus. Līdzīgi kā ar energoefektivitāti, tie nami, kuru apsaimniekošanu organizē dzīvokļu īpašnieku izveidota biedrība, var ņemt kredītu iekšpagalma sakārtošanai. Tomēr būtiski atzīmēt, ka šiem projektiem pieejams arī Rīgas pašvaldības līdzfinansējums.

Līdzekļus, ko Rīgas pilsēta novirza iekšpagalmu remonta vajadzībām, plāno un uzrauga attiecīgā pilsētas rajona izpilddirekcija. Piemēram, pagājušajā gadā pilsēta iztērēja 2 miljonus latu, lai salabotu iekškvartālu piebraucamos un koplietošanus ceļus 100 000 m2 platībā, no tiem 31 000 m2 salabots Vidzemes priekšpilsētā. Tomēr būtiski, risinot saimnieciskus jautājumus, samazināt politisko interešu ietekmi, jo politiskajam faktoram nevajadzētu būt tam, kas nosaka, vai konkrētajā iekšpagalmā remonts ir nepieciešams vai nē.

Dati par šī gada budžetu iekšpagalmu remontiem nav pieejami, taču, kā minēts laikrakstā „Diena”, finansējums šīm vajadzībām tiek samazināts par 75%, tāpēc iekšpagalmu kvalitātes uzlabošana nav gaidāma, vismaz ar pilsētas budžeta palīdzību noteikti ne. Tādējādi var noprast, ka iekšpagalmu stāvoklis lielā mērā būs atkarīgs vien no daudzdzīvokļu namu īpašnieku pašu aktivitātes un iniciatīvas. Un līdz ar to arvien aktuālāks kļūst jautājums par dažādu investīciju un finansēšanas modeļu izstrādi.

Domājot par finansējuma piesaisti šiem aktuālajiem darbiem un līdz ar to – ekonomikas pakāpeniskai sildīšanai, līdzās Eiropas līdzekļu apguvei, kas, kā zināms, līdz šim bremzējas, noteikti ir vērts apsvērt privātās un publiskās partnerības projektu aktualizēšanu, kā arī privātā kapitāla piesaisti. Līdz šim par to nav pienācīgā līmenī domāts, tomēr šādu finansējuma shēmu izstrāde un ieviešana varētu dot daudz lielāku labumu nekā ilgstošā un birokrātiskiem šķēršļiem pārslogotā Eiropas fondu apguve.


Komentāri:
Valdis, 27/06/2009 11:25
Kad sabruks, tad ari saks kartot, ka vienmer viss notiek par velu ! Nojauca cukura rupnicu un tagad pec patreizejam cukura cenam iznak ka izdevigi butu bijis razotr cukuru ari tagad !
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Tavs komentārs:
Par autoru
Vadims Jerošenko, korporatīvo finanšu kompānij ...
Vairāk
Reklāma