Cīnoties ar samilzušajām budžeta problēmām, pašlaik valdība pieprasa
samazināt izdevumus valsts un pašvaldību iestādēs, aģentūrās un
uzņēmumos par 20 – 30 %. Nestrīdēsimies – valsts aparāts kopumā ir
dzīvojis pārlieku izšķērdīgi, tāpēc tajos gadījumos, kad iestādes ir
noteikušas savas darbības mērķus un prioritātes, izvērtējušas
funkcijas, kas nodrošina valsts funkcionēšanu, tādējādi atrodot
iespējas ekonomiski pamatotam izmaksu samazinājumam, šāds valdības
solis būtu vērtējams pozitīvi.
Diemžēl ne valsts, ne pašvaldības institūcijās, tajā skaitā Rīgas Domes institūcijas, nav skaidri definējušas savas prioritātes, un tādējādi nav skaidrs, kuri izdevumi ir nepieciešami šo prioritāšu izpildei un bez kuriem iespējams iztikt. Rīgas Dome savu 2009. gada budžeta izmaksu optimizāciju veic pēc vienota principa: visās institūcijās izdevumi tiek mehāniski samazināti par 20 – 30 procentiem. Rodas jautājums, vai nevajadzētu tomēr sagrupēt izdevumus pēc sociālās nepieciešamības, ekonomiskā ieguvuma īstermiņā, tautsaimnieciskā ieguvuma ilgtermiņā u.tml., tādējādi maksimāli efektīvi izmantojot ļoti ierobežotos līdzekļus?
Jāteic gan, ka dažās izpildinstitūcijās izdevumi netiek mazināti pēc vienota principa. Ir privileģētas institūcijas, kurās 2009. gada budžetā pat plānots izdevumu pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Izdevumu pieaugums paredzēts Rīgas domes Īpašuma departamenta izdevumos (par 21%), Rīgas pašvaldības uzņēmuma SIA „Rīgas Satiksme” un pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu mērķdotācijās un dotācijās no valsts budžeta (par 9%). Ņemot vērā Rīgas Domes vispārīgi noteiktās budžeta prioritātes – izglītību, sociālos jautājumus, transportu un drošību, nav īsti saprotams, kā izdevumu pieaugums Rīgas Domes Īpašuma departamenta izdevumos varētu sekmēt izvirzīto prioritāšu īstenošanu.
Savukārt dažās citās Rīgas Domes izpildinstitūcijās, gluži otrādi, samazina izdevumus pat par 30 – 40 procentiem, salīdzinot ar pagājušo gadu. Ekonomiskās krīzes apstākļos to varētu vērtēt kā pozitīvu faktu, tomēr jāatzīst – šķiet aizdomīgi, ka ir iespējams tik drastisks līdzekļu samazinājums. Kāpēc iepriekšējos gados šīm institūcijām bija nepieciešami daudzkārt lielāki līdzekļi? Cik vispār pamatots ir bijis un ir katras izpildinstitūcijas izdevumu apjoms?
Likumsakarīgi rodas pārdomas par to, kas ir tie kritēriji, kuri nosaka, ka noteiktas funkcijas nodrošināšanai ir nepieciešama atsevišķa aģentūra. Rīgas pašvaldībai ir 10 aģentūras un 20 uzņēmumi. Vai daļu no funkcijām nevarētu veikt attiecīgā Rīgas Domes departamenta darbinieki?
Jau labu laiku visapkārt runā tikai par izdevumu samazināšanu. Bet ir iespējams meklēt izeju arī citā virzienā – rūpēties par ienākumu palielināšanu. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis sastāda aptuveni 64 % no Rīgas Domes budžeta ienākumiem. Šajos ekonomiskajos apstākļos, kad ir samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme un krītas kopējais iedzīvotāju ienākumu līmenis, šī budžeta saglabāšana kļūst par lielu izaicinājumu. Taču nepieciešams darboties ne tikai ar drastiskiem paņēmieniem, īstenojot bargu kontroli pār nodokļu iekasēšanu, bet arī veicināt to, lai iedzīvotājiem vispār būtu izdevīgi gūt ienākumus Rīgā un maksāt nodokļus Rīgai. To savukārt var nodrošināt infrastruktūra, konkrētas nodarbinātības programmas un citi stimuli.
Risinot šos jautājumus, prātā nāk investīcijas un ilgtermiņa attīstība. Rīgas Domes speciālais budžets, kas tradicionāli tika veidots investīciju projektu īstenošanai, 2009. gadā ir samazināts vairāk nekā uz pusi. Taču investīciju projektu atlikšana būtībā nozīmē neiegūtus ienākumus nākotnē. Protams, investīciju projektu atdeve ir dažāda, tāpēc nevajag īstenot jebkuru projektu. Ir svarīgi koncentrēties uz tiem investīciju projektiem, kuriem ir augsts ienākumu potenciāls.
Kā prioritātes ir saglabājami arī sociālie un labklājības jautājumi. Tomēr, ja netiks veiktas investīcijas ekonomikas attīstībā, nebūs iespēju risināt šos jautājumus.
Jāteic gan, ka dažās izpildinstitūcijās izdevumi netiek mazināti pēc vienota principa. Ir privileģētas institūcijas, kurās 2009. gada budžetā pat plānots izdevumu pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Izdevumu pieaugums paredzēts Rīgas domes Īpašuma departamenta izdevumos (par 21%), Rīgas pašvaldības uzņēmuma SIA „Rīgas Satiksme” un pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu mērķdotācijās un dotācijās no valsts budžeta (par 9%). Ņemot vērā Rīgas Domes vispārīgi noteiktās budžeta prioritātes – izglītību, sociālos jautājumus, transportu un drošību, nav īsti saprotams, kā izdevumu pieaugums Rīgas Domes Īpašuma departamenta izdevumos varētu sekmēt izvirzīto prioritāšu īstenošanu.
Savukārt dažās citās Rīgas Domes izpildinstitūcijās, gluži otrādi, samazina izdevumus pat par 30 – 40 procentiem, salīdzinot ar pagājušo gadu. Ekonomiskās krīzes apstākļos to varētu vērtēt kā pozitīvu faktu, tomēr jāatzīst – šķiet aizdomīgi, ka ir iespējams tik drastisks līdzekļu samazinājums. Kāpēc iepriekšējos gados šīm institūcijām bija nepieciešami daudzkārt lielāki līdzekļi? Cik vispār pamatots ir bijis un ir katras izpildinstitūcijas izdevumu apjoms?
Likumsakarīgi rodas pārdomas par to, kas ir tie kritēriji, kuri nosaka, ka noteiktas funkcijas nodrošināšanai ir nepieciešama atsevišķa aģentūra. Rīgas pašvaldībai ir 10 aģentūras un 20 uzņēmumi. Vai daļu no funkcijām nevarētu veikt attiecīgā Rīgas Domes departamenta darbinieki?
Jau labu laiku visapkārt runā tikai par izdevumu samazināšanu. Bet ir iespējams meklēt izeju arī citā virzienā – rūpēties par ienākumu palielināšanu. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis sastāda aptuveni 64 % no Rīgas Domes budžeta ienākumiem. Šajos ekonomiskajos apstākļos, kad ir samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme un krītas kopējais iedzīvotāju ienākumu līmenis, šī budžeta saglabāšana kļūst par lielu izaicinājumu. Taču nepieciešams darboties ne tikai ar drastiskiem paņēmieniem, īstenojot bargu kontroli pār nodokļu iekasēšanu, bet arī veicināt to, lai iedzīvotājiem vispār būtu izdevīgi gūt ienākumus Rīgā un maksāt nodokļus Rīgai. To savukārt var nodrošināt infrastruktūra, konkrētas nodarbinātības programmas un citi stimuli.
Risinot šos jautājumus, prātā nāk investīcijas un ilgtermiņa attīstība. Rīgas Domes speciālais budžets, kas tradicionāli tika veidots investīciju projektu īstenošanai, 2009. gadā ir samazināts vairāk nekā uz pusi. Taču investīciju projektu atlikšana būtībā nozīmē neiegūtus ienākumus nākotnē. Protams, investīciju projektu atdeve ir dažāda, tāpēc nevajag īstenot jebkuru projektu. Ir svarīgi koncentrēties uz tiem investīciju projektiem, kuriem ir augsts ienākumu potenciāls.
Kā prioritātes ir saglabājami arī sociālie un labklājības jautājumi. Tomēr, ja netiks veiktas investīcijas ekonomikas attīstībā, nebūs iespēju risināt šos jautājumus.
