Šā gada februārī Ekonomikas ministrija nāca klajā ar sen gaidītajiem priekšlikumiem ekonomikas konkurētspējas uzlabošanai, uzņēmējdarbības atbalstam paredzot novirzīt 603 miljonus latu. Tika ziņots, ka tos paredzēts izmantot uzņēmējdarbības veicināšanai ar trīs finanšu instrumentu starpniecību – garantijām 370 miljonu latu apmērā, aizdevumiem 183 miljonu latu apmērā un t.s. riska un sēklas kapitāla investīcijām 50 miljonu latu apmērā.

Šī iniciatīva ir neapšaubāmi apsveicama, ņemot vērā, ka esošās ekonomiskās krīzes apstākļos bankas ir pārtraukušas kreditēt uzņēmumus un arī citi finanšu resursi ir nepietiekami (tostarp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ES strukturālo fondu grantu programmas, kuras diemžēl neder lielai daļai Latvijas uzņēmumu).

Tiktāl par to, kas tika piedāvāts pirms pāris mēnešiem. Tomēr laiks iet, un minētais atbalsts praksē tiek sniegts ievērojami lēnāk, nekā tika solīts, kā arī nav saprotams, kādēļ lielākā daļa riska un sēklas kapitālam paredzēto līdzekļu novirzīti Eiropas Investīciju fonda aizdevuma instrumentam. Līdz ar to riska un sēklas kapitāla atbalsta pasākumiem atlikuši vien 24 miljoni latu.

Nenoliedzot aizdevumu lielo lomu tautsaimniecības attīstībā, jāteic, ka riska kapitāls un jo īpaši t.s. sēklas kapitāls ir piemērotākais finanšu instruments jaunu, strauji augošu, inovatīvu uzņēmumu veidošanai. Īpaši nozīmīgi tas ir patlaban, jo krīzes apstākļos, strauji palielinoties bezdarbam, jādomā ne tikai par esošo darba vietu saglabāšanu, atbalstot lielos un vidējos uzņēmumus, bet arī par jaunu uzņēmumu un attiecīgi jaunu darba vietu rašanos.

Tomēr praksē šī atbalsta sniegšana aizķērusies – konkurss riska kapitāla vadības kompānijām tika izsludināts jau pērnā gada nogalē, un, pieņemot, ka tas noslēgsies, maksimums, 5-6 mēnešu laikā, varēja plānot, ka finanšu līdzekļi uzņēmumiem būs pieejami šā gada jūnijā-jūlijā.

Savukārt tagad, pieņemot lēmumu novirzīt 36 miljonus latu Eiropas Investīciju fondam, kuram atkal jāorganizē atbilstošs konkurss to sadalei, tiek zaudēts vēl daudz vairāk laika. Šodienas situācijā tas ir ne vien vieglprātīgi, bet, jāsaka tieši, kaitnieciski, jo ekonomiskā situācija arvien pasliktinās un iespējas to atdzīvināt tiek ar birokrātiskiem līdzekļiem ierobežotas līdz minimumam.

Kopējā kontekstā jau vairs pat īsti nav vērts diskutēt par to, ka, izvērtējot iepriekš minētos finanšu atbalsta instrumentus, Ekonomikas ministrija atzina par Latvijas situācijai neperspektīvu tā dēvēto Biznesa eņģeļu līdzfinansēšanas fondu, kādi izveidoti virknē attīstīto pasaules valstu, lai veicinātu jaunu uzņēmumu izveidi, ideju un tehnoloģiju ieviešanu. Taču pie mums tas neesot perspektīvi...