Šveice pagājušajā nedēļā atcēla franka piesaisti eiro, finanšu tirgos izraisot pamatīgu haosu. Tas gan notika ne tik daudz tādēļ, ka Šveice neuzticētos eiro vai eirozonai, lai gan iemeslu tam arī netrūkst, drīzāk tā glāba pati savas iekšējās finanšu sistēmas līdzsvaru. Problēma tā, ka pēdējo gadu laikā, lai noturētu stabilā Šveices franka un krītošā eiro paritāti daudzmaz līmenī, Šveices Nacionālajai bankai nācās emitēt frankus, lai iepirktu eiro. Rezultātā šveiciešiem uzkrājās ievērojamas ārvalstu rezerves, ap 70% no valsts IKP. Tas pats par sevi nebūtu nekas slikts, ja vien arvien vairāk nepieaugtu ārvalstu rezervju ekspozīcija pret nedrošo eiro. Turklāt, saglabājoties šādi uzturētai paritātei pret eiro, bet, pēdējam turpinot novājināties, Šveices franks pamazām devalvējās attiecībā pret ASV dolāru – 2014. gada laikā vien par 12%.
|
Pievienots 2015 gada 19. janvārī | 0 komentāri
Pievienots 2014 gada 11. augustā | 0 komentāri
Latvijai būšot jāmaksā lielas soda naudas ES par augsto gaisa
piesārņojuma līmeni Rīgā. Laikam ne pārāk reālistisks ir izskanējušais
priekšlikums, ka problēma atrisināma kaut kā piedabūjot rīdziniekus
pārvietoties tikai kājām vai ar velosipēdiem. Nu, labi, vēl ar
sabiedrisko transportu, vēlams elektrisko. Bet elektrības ražošana taču
arī piesārņo gaisu.
Pievienots 2014 gada 26. maijā | 0 komentāri
Reti kurš apšaubīs, ka Latvijas attīstības galvenais faktors ir cilvēks, jeb, kā mēdz teikt, humānais kapitāls. Tas allaž tajā vai citā formā ticis minēts praktiski jebkurā vidējā vai ilgtermiņa valsts plānošanas dokumentā, uzsverot arī tā konkurētspēju. Piemēram, Nacionālajā attīstības plānā 2020 atzīmēts, ka “Latvijā ir starptautiski konkurētspējīgas augstskolas, kurās strādā starptautiski novērtēts un kvalificēts akadēmiskais personāls”, bet “Latvijas zinātne ir koncentrēta zinātniskajos institūtos, kas ir konkurētspējīgi pasaules līmenī”.
Pievienots 2014 gada 8. aprīlī | 0 komentāri
Latvijas ekonomikas atveseļošana, pirmkārt, jāsāk ar reformām kultūras
un izglītības jomā, jo ne tikai ekonomikā, bet arī visās
tautsaimniecības jomās nepieciešami izglītoti, prasmīgi, iniciatīvas
bagāti, radoši domājoši un uzņēmīgi cilvēki. Diemžēl liela daļa
sabiedrības radošumam nav gatava un ļaujas inercei. Lai arī situācija
mainās par labu izglītotākajiem, prasmīgākajiem, iniciatīvas
bagātākajiem un uzņēmīgākajiem, tas notiek pārāk lēni un mums kā nācijai
nākas «skrieties ar laiku». Lai mēs kā nācija izdzīvotu, izmaiņām jābūt
daudz straujākām.
Pievienots 2014 gada 1. martā | 0 komentāri
Notikumu attīstību Ukrainā prognozēt ir ļoti grūti. Stratēģiski man ticamāks šķiet apmēram šāds scenārijs.
Pievienots 2014 gada 25. janvārī | 0 komentāri
Jaunais, 2014. gads ir nozīmīgs ne tikai ar to, ka Latvija ir pievienojusies eirozonai. Šis ir arī pirmais gads, kad uzsākta galvenā vidējā termiņa plānošanas dokumenta – Nacionālā Attīstības plāna 2014.-2020.gadiem (NAP-2020) īstenošana. Tajā par galveno valsts attīstības mērķi pasludināts ekonomiskais izrāviens. Tā nu plānotais izrāviena ceļš sācies, bet sabiedrībā, ja papēta dažādas publiskās aptaujas, nez kāpēc nejūt pozitīvu pārmaiņu būtisku priekšnosacījumus – iedvesmas pilnu entuziasmu.
|
Par autoru
 Reklāma |
