Patiesībā notikumu gaitu var mainīt jebkura mūsu  reakcija. Lavīnas sākas kā mazi akmentiņi.

Šī brīža kopsavilkums

Politiskā kanibālisma dzīrēs daudzcietusī Laimdota Straujuma pirms nedēļas pēc divvientulīga tet-a-tet ar prezidentu Vējoni paziņoja par atkāpšanos. Pēc aktīvas pret-Straujumas kamaņas, viņu būtībā noņēma tā pati persona, kas šo amatu bija pierunāja paņemt – Straujumas partijas vadītāja. Iespējams, ka kritiķiem taisnība un simpātiskā kundze premjerēšanai nebija īsti piemērota. Bet skaidrs ir tas, ka brīdī, kad Straujumu no amata “aizgājināja”, viņa nebija vājāka kā brīdī, kad viņu šajā amatā ielika.

Taču pašas noņēmējas darbā iekārtošanas plāns ir sācis buksēt. Visi, izņemot Vienotības līderi pašu saprot, - tie, kam nākas dziedāt vienā operā ar izsvilpto dīvu paši automātiski izskatās ne īpaši labi – vispirms Valsts Prezidents viņu nominējot, tālāk – visi pārējie, kas ieiet viņas vadītā valdībā.

Prognozējami nepopulārā valdībā patiesi ir labāk ietvert visas partijas, kuras vien var. Jo tas viltnieks, kurš paliek ārpusē, vinnē reputācijas bingo. Šo taktiku var izmēģināt VL-TB/LNNK (tālāk tekstā – NA), ja nolems patiesi dinamiski audzēt reitingu. ZZS šķiet, vienīgie saprot, ka NA var aiziet opozīcijā audzēt balsis, atstājot ZZS “panic room” situācijā ar mazprognozējamu komplektu – Solvita Āboltiņa, Latvijas reģionu apvienība (LRA) un No Sirds Latvijai (NSL). NSL gan arī saprātīgi pārdomā šādas iekļaušanās lietderību. Valdības izaicinājumi  būs grūti, bet valdību vadīs persona, kas izkritusi vēlēšanās, partijā radījusi neveselīgu atmosfēru un, tieši runājot, nav izcēlusies kā  drošības izaicinājumu risinātāja Saeimas Nacionālās Drošības Komisijā.

Opozīciju NA izvēlēsies, ja būs gudri. Vai viņi būs gudri, nav zināms. Viņu opozīcijas piedāvājums būtu ekskluzīvs – skolu segregācijas izbeigšana, demogrāfija un sociālie jautājumi, TUA Krievijas “investoru” prakses apturēšana, migrācijas kontrole.

Mana tālākā prognoze attiecas uz situāciju, ja Āboltiņa valdību vadīs pati. Variants – valdību vada cits personāžs no Vienotības – manu prognozi nemaina. Variants – valdību vada Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), dažas korekcijas.

1. Par ZZS

Nākošās vēlēšanas var izrādīties pēdējās, kurās ZZS startēs kopā esošajā veidolā.

Bet, iespējams, tās būs pirmās, kurās Zaļie startēs atsevišķi no pārējām ZZS sastāvdaļām.

Zaļo repertuārā var uzrasties kāds pavisam negaidīts pavērsiens - starts Rīgas Domes vēlēšanās var nodrošināt Zaļajiem kopīgu koalīciju ar SC un GKR, kas varētu arī notikt. Šī shēma tiks reklamēta kā veiksmīga un var tikt arī darbināta vēlāk – koalīcijas līmenī.

Zaļo atdalīšanās no mātes ZS, protams, ir drosmīgs solis, bet pie iepriekš veiktas kampaņas – gana sekmīgs. Fundaments ir ielikts labs – partijai ir savas prezidents.

To, ka Zaļie un Saskaņas Centrs iespējams jau ir izvērtējuši sadarbības iespējas vērīgākie pamanījuši prezidenta Vējoņa drudžainajā un varen plašajā publicitātes kampaņā, kur tika drosmīgi izmantoti ar Rīgas Domi saistīti resursi.

Pelēkais partijas birokrāts Vējonis, kas gadiem draudzīgi sadzīvoja ar Ventspils un Rīgas valdniekiem un, ko neviens ārpus politiskās vides nepazina,  pēkšņi vienas vasaras laikā uzraķetēja par nācijas balto tēvu. Viņa reputācijas menedžmentā bija sistēma. Komunikāciju druvas arāji atceras, ka līdzīga shēma tika sekmīgi izmantota Ušakova tēla uzpumpēšanai, kas viņu – ne īpaši pazīstamu žurnālistu, padarīja par visu laiku populārāko Rīgas mēru.

Sasaisti starp Vējoni un SC sekmīgi strādājošo sabiedrisko attiecību mašinēriju varēja vērot jau ilgi pirms prezidenta vēlēšanām. Kā stāsta lsm.lv  izrādās, ka ne tikai Iveta Grigule, bet arī Vējonis ir izmantojis firmu, kas nodrošina Rīgas Domes publicitātes kampaņu un tieši tādam pašam nolūkam – priekšvēlēšanu avīzei (http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija...) . Par Grigules avīzi eksperte Rožkalne toreiz vēstīja - «šī «avīze» ir apvainojums jebkuram mediju profesionālim un žurnālistam, jo parāda, līdz kādai pakāpei var degradēt mediju, tā saturu, žurnālistikas paņēmienus un formātus» .  Taču šādu pašu pakalpojumu šī firma sniedza arī Vējonim. Vējonis plaši paziņojis par savu piedalīšanos Ghetto Games basketbola turnīros. Ghetto Games, kā zināms, nav tikai devīgi sponsorēts sporta pasākums, bet arī Rīgas Domes un personiski Nila Ušakova publicitātes projekts gan Rīgā, gan ārpus tās. Starp citu, tieši pasākuma laikā, kurā Vējonis īsi pirms savas inauguruācijas piedalījās, austrumnieciski pielīdīgi tika slavināts Ghetto Games labdaris Ušakovs.

Arī no kopējā – komunikāciju viedokļa ir pārsteidzoši, kāpēc tik uzmācīga kampaņa ir izvērsta pašā prezidenta darba sākumā. Vēl interesantāks ir jautājums - kāds ir kampaņas mērķis?  Uz to varbūt varētu atbildēt Jānis Kažociņš, Vējoņa padomnieks, kas regulāri – gan medijos, gan konferencēs vismaz kopš 2010. gada bēdājas par to, ka SC nav bijusi valdībā (   http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija... ,   http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/251... ,   http://www.la.lv/kazocins-budams-pi...) .    Nepopulāra soļa veikšana prasa ļoti lielu reputācijas drošības spilvenu. Tieši labās slavas drošības spilvens būs pārāk būtisks, lai to zaudētu, nominējot Āboltiņu.

Pastāv varbūtība, ka Vējonis, kuram nācijas tēva loma iepatikusies, neuzdrošināsies veikt riskanto manipulāciju nākošajās vēlēšanās. Ļoti tieši uzdots vēlētāja jautājums – ar ko iesiet koalīcijā - jebkurai no partijām pirms vēlēšanām, šādu scenāriju var apturēt.

2. Par Vienotību

Vienotība - restartēta vai nerestartēta pie šādas notikumu virzības uz nākošajām vēlēšanām visdrīzāk būs pašiznīcinājusies.

Turklāt pilnīgi bez citu organizētām nomelnošanas kampaņām. Tā veiks savu harakiri pati, klasiskā piedzēruša samuraja stilā. Ja Vienotība būtu vēlējusies atdzimt, tā būtu atcerējusies, ka tās vēlētājs bieži ir idejiski, un dažreiz pat ideālistiski motivēts. Ceļu uz pašiznīcināšanos par palēnināt tas, ka valdību veidot uzņemas ZZS.

Politika ir publiska darbība un būtiski ir nestumt amatos redzamus morālos bankrotus. Mazpopulāra politiķa vietā iecelt nepopulāru ir tas pats, ka nomainīt novalkātas zeķes pret caurām.

Ja Āboltiņas vietā valdību vadīs kāds cits Vienotības pārstāvis, tad ar nelielām variācijām atkārtosies Straujumas scenārijs. Būs raibāks, psiholoģiski komplicētāks MK sastāvs, bet Straujuma-2 strādās zem pastāvīga Āboltiņas spiediena, mēģinot risināt MK lietas, ko šādā dubultvadības stāvoklī izdarīt būs neiespējami.

Vienotībai brūkot, inteliģentais vēlētājs migrēs. Ja tas izšķirsies par saimniecisko aprēķinu un prognozējamības sajūtu (jo īpaši reģionos), tas migrēs ZZS virzienā. Ja nolems sekot valstiskā minimuma piedāvājumam vai būs galīgi apjucis no dāsnā migrantu importa Eiropā – tad uz NA.

Tomēr lielākā Vienotības vēlētāja migrācija, jo īpaši Rīgā, notiks uz “Jauno spēku”. Protams, ja acīs tulznas neberzīs jau iepriekš uz “Jauno spēku” devušies netīkami tēli.

3. Par “Jauno spēku” (darba nosaukums)

“Jaunais spēks” būs piedāvājums, par kuru balsot tiem, ko Latvijā mēdzam dēvēt par liberāļiem, bet kas ietver sevī daudz plašāku spektru, sākot no radošās inteliģences līdz birokrātiskajai visu līmeņu nomeklatūrai un beidzot ar radikāliem kultūrmarksistiem – Latvijas valsts apkarotājiem.

“Jaunais spēks” var būt dažādas formas, bet pēc satura – tas būs maisiņš, kurā iesaiņot vecos, mazliet iesmakušos vēžus, dažas (vēl pagaidām neliela izmēra) haizivis un kādu mailīti plašākas publikas pievilināšanai – norietējušu sportistu ar godavīra smaidu vai plaša profila aktīvisti, kas pagaidām muskuļainās kājas cilā ap stabu, bet jau laicīgi ir sākusi draudzēties ar varenajiem.

Vecie vēži piedāvās kompetenci un zināšanas, jaunās haizivis – visu, ko vien gribēs dzirdēt publika, arī jaunas naudas plūsmas kampaņai, bet mailītes nodrošinās patīkamu publicitāti.

“Jaunā spēka” kuplajā dibināšanas kongresā visdrīzāk varēs redzēt gan sejas no Vienotības, LRA un NSL, gan iepriekš manītus un nemanītus personāžus. Lai gan pēc būtības “Jaunais spēks” būs kārtējā migrējošā elektorāta konsolidācijas vietne, šoreiz viss var neveikties tik veikli kā iepriekš. Latviešu vēlētājs ir mazliet apdedzinājies ar Zatlera reformas partijas iluzionistiem, bet pēdējā brīža partijas – LRA un NSL, kas iekļuva pēdējā Saeimā izrādījās pundurīgas. “Jaunā spēka” forma varētu būt pļurīga, raiba, savstarpēji kašķīga sabiedrība ar pietiekoši skaļu un atraktīvu retoriku.

“Jaunais spēks”, protams, vēlēsies vadīt šovu, bet tas var neizdoties, taču uz vietu ZS, Zaļo un SC koalīcijā tas noteikti var pretendēt. “Jaunā spēka” pieredzējuši vecie vēži pat var mēģināt savākt balsis, baidot tieši ar šāda komplekta parādīšanos. Tikpat labi, jau pēc vēlēšanām – pievienoties šim pašam komplektam ar pamatojumu, ka tas ir nepieciešams ģeopolitisku apsvērumu dēļ.

4. Par LRA

Pagaidām – Vienotības līderes un LRA līdera politiskajā medusmēnesī, viss izkatās jauki sarēķināts. Bondars ar kurpi rokā dotos uz amatu valdībā, bet kurpi vicinās tikai pēc Āboltiņas signāla un tikai NA virzienā. Dainis Liepiņš (LRA) Jēkaba 11 aizkulisēs turpina trobelēt un jandalēt Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci. Šoreiz bez Āboltiņas draudzīgās klātbūtnes, taču ar viņas, ja nepieciešams, draudzīgo padomu. Jo īpaši tādēļ, ka 18. novembra runā Mūrniece pārāk daudz ir pateikusi par Latvijas drošības riskiem, bet Āboltiņa ir par tiem vislielākajā mērā atbildīga kā Saeimas Nacionālās Drošības Komisijas vadītāja. Mazticamajā gadījumā, ja valdību aiziet vadīt kāds cits Vienotības pārstāvis vai ticamajā gadījumā, ja to veido ZZS, V līdere kopā ar Liepiņu Saeimā, protams, Mūrnieci jandalēt var turpināt kopā.

LRA ieejot valdībā, LRA zēnu klubs var savu pārplūstošo enerģiju nenoturēt plānotajos rāmjos, īpaši pirmsvēlēšanu periodā. Tad tā tiks ieguldīta, lai pa MK trenkātu valdības vadītāju.

Kanādas terapeite Karena Hilena  uzskata, ka īstais kanibālisms rada atkarību. Domāju, ka tieši tāpat tas notiek ar politisko kanibālismu (http://www.huffingtonpost.com/2012/....) Un veiksmīgi kanibalizējošs cilšu karu dalībnieks, pie savas ēdienkartes atgriezīsies jebkurā sastāvā.

Aprēķins, paņemot LRA valdībā kā šantāžas elementu, var izrādīties ļoti kontrefektīvs valdības veidotājiem un pielikt vistreknāko punktu Vienotības šīszemes gaitām. Toties tas noteikti noderēs Bondaram personiski. Pieņemšana valdībā būs noderīga platforma, lai viņš laikus iemigrētu “Jaunā spēka” shēmā.

5. Par SC

SC ies labi, tas ir - ne īpaši sliktāk kā citās vēlēšanās. SC ir nodrošinājusi sev akmenī iecirstu vietu Latvijā kā Krievijas pagarinājumā. Kamēr Latvijā būs etnisko segregāciju uzturošas skolas un turpināsies Krievijas “investoru” iepludināšana, SC pārdzīvos visas pārējās eksistējošās un nākotnes partijas un sekmīgi rekrutēs savu elektorātu no visu veidu ieplūstošās migrācijas.

SC vēlētājs rāda piemēru, cik sekmīga ir vēlētāja mobilizācija, kas ielikta ģeopolitiskā un etniskā rāmītī.

SC ir piemērs arī tam, ka administratīvo resursu izmantošana tēla viedošanā, naudas plūsmas nodrošināšana, stingra varas vertikāle un konfliktu neiznešana uz tirgus laukuma ir veiksmīgas partijas darbības nosacījumi etniski segregētā un koruptīvu tikumu pārņemtā vidē.

SC iespējamā iekļaušanās valdībā būs redzama skaidrāk pēc pašvaldības vēlēšanām un Zaļo potenciālās, bet vēl neskaidrās iekļaušanās Rīgas Domes koalīcijā.

Ņemot vērā, ka SC ir nominējuši sevi par kreisajiem, Zaļo un SC draudzība varētu paplašināties arī tālākā nākotnē, turpinot Eiropas šāda tipa ideoloģisko savienību tradīcijas.

6. NA

NA vēlēšanās veiksies viduvēji, ja tā paliks Vienotības vadītā koalīcijā, bet labāk, ja valdību veidos ZZS. Patiešām veiksmīgi NA veiksies, ja tā vēlēšanās piedalīsies pēc auglīgas pasēdēšanas opozīcijā. NA palikt galēji nepopulāras politiķes vadītā valdībā nozīmē piedalīties kopējā pašsagraušanas shēmā. Viņu manevra iespējas tur būs vēl mazākas kā tas ir šobrīd. NA palikšana opozīcijā nodrošinātu iespēju veidot nākošo valdību citādākā salikumā, kā minēts iepriekš.

Protams, NA ir savas iespēju robežas. Latvijā partiju vēlēšanu panākumi ir cieši saistīti ar naudas plūsmām pirmsvēlēšanu laikā, bet NA ir partija, kas sēž uz diētas.

NA turklāt ir vēl kāda īpatnība. Neskatoties uz to, ka vietējā provinciālā domas gigantu subkultūra dēvē viņus par fašistiem un nacistiem, NA nav rīcības nacionālistu partija. NA programmā ir valstiskā minimuma nodrošināšana. Tas, ko smagi rusificētājā Latvijā nereti nodēvē par nacionālismu, patiesībā ir valsts pastāvēšanas tehnoloģiskais minimums. Ideja par kopīgu skolu valsts valodā nav nedz liberāla, nedz konservatīva nostādne, bet elementāra prakse, lai valsts nesabirtu gabalos. Tas pats attiecas uz migrācijas kontroli. NA ir valstiskā minumuma partija un kā tāda normālos apstākļos aizņemtu savu politisko nišu un vadošus valsts krēslus, kā citas līdzīgas, garlaicīgas partijas Eiropā.

Jāņem arī vērā, ka Latvijā var veidoties politisks spēks, kas patiešām atbilstu nacionālistu ideoloģiskajai kancepcijai. Šāda tipa piedāvājums, piemēram, sevi nodemonstrēja 22.septembra pretmigrācijas pasākumā pie Brīvības pieminekļa un kura apmeklējums bija reizes četras augstāks, kā meinstrīma mediju minētie 500 dalībnieki. Ja šim politiskajam spēkam nejauši izdosies izrakt naudas podu pirms vēlēšanām, elektorāts tam atradīsies.

7.  Partija, kuras (visdrīzāk) nebūs

Mjā, ir kaut kas, ko mana kristālbumba nerāda. Es neredzu kreisu valstij lojālu partiju, kura cīnītos par to trešdaļu Latvijas iedzīvotāju , kas dzīvo tuvu nabadzības slieksnim (http://www.csb.gov.lv/notikumi/sagl...).

Tomēr uz manu jautājumu – vai tautas pacietība būs bezgalīga – kristālbumba neatbildēja.

Klusums.