Apstrādes rūpniecībā septembrī bijis neliels pieaugums pret iepriekšējo
mēnesi (+0.4%) un iepriekšējo septembri (+1.9%), taču izlaides apjoms,
līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, joprojām svārstās ap līmeni, kas tika
sasniegts jau pagājušā gada sākumā.
Nemainīgs ir arī stāsts par visumā labvēlīgajām izmaiņām, kas slēpjas kopējā izlaides apjoma nemainīgo skaitļu aizsegā un ļauj cerēt uz jaunu izaugsmes spurtu nākotnē. Pašreizējo apjomu rūpnieki sagādā, aizpildot Liepājas Metalurga krīzes izrauto robu, tātad attīstība šogad ir notikusi. Te roku pielikušas vairākas, krasi atšķirīgas nozares - gan pārtikas pārstrāde, gan elektronika.
Šī gada veiksmes stāsts ir pārtikas rūpniecība, kura septembrī atkal pārspēja līdzšinējo pēckrīzes perioda sniegumu, lielā mērā pateicoties piena pārstrādei, kuras pieaugums gada griezumā šobrīd mērāms ar divciparu skaitli. Tā nav sevišķi prestiža un intelektuālās modes degpunktā esoša nozare, taču ar tūkstošiem pavedienu ieausta Latvijas ekonomikas struktūrā, nodarbina lielu skaitu cilvēku un kopumā rada ļoti cienījamu pievienoto vērtību. Tā atbalsta citu nozaru attīstību, nozares labākajos uzņēmumos arī ir ļoti atzīstams darba ražīgums. Augsto tehnoloģiju produkti nav vienīgais ceļš uz šo mērķi, to var panākt, piemēram, arī ar lielām investīcijām. Pārtikas nozarei palīdz arī tas, ka tā ir mājvieta krietnai daļai Latvijas veiksmīgāko zīmolu.
Šis gads kopumā ir bijis «mērens» kokapstrādei, bet septembrī tā sasniedza līdz šim lielāko izlaides apjomu, pateicoties lielākam dziļākas pārstrādes produktu izlaides apjomam. Ja zāģmateriālu izlaides apjoms ir apmēram tāds pats kā pirms 10 gadiem, tad koksnes izstrādājumu ražošana nu jau ir divkāršojusies. Tuvākajā nākotnē gaidāma procesa turpināšanās «plašā frontē» - granulas, plātņu produkti, mēbeļu un māju sagataves u.c.. Līdz šim veiksmīgākais mēnesis bijis arī papīra izstrādājumu ražošanā, šajā nozarē galvenokārt top dažāda veida kartona iepakojuma materiāls un tas ir spoguļattēls visdažādāko patēriņa preču ražošanas kāpumam.
Pārējo nozaru sniegums septembrī kopumā vērtējams kā remdens, labākajā gadījumā. Mēbeļu ražotājiem bijis labs, bet ne izcils mēnesis. Mašīnbūves nozarēm septembris ir bijis neparasti neveiksmīgs, pēc šī gada augstajiem standartiem vērtējot. Gada griezumā kritums atzīmēts gan elektrisko, gan pārējo mašīnu un iekārtu, gan transportlīdzekļu ražošanā. No visām «metāliskajām» nozarēm mēnesi par daudzmaz veiksmīgu var saukt tikai auto detaļu un piekabju ražotājiem. Pēc ļoti cerīgā gada sākuma vājuma brīdis iestājies arī apģērbu ražošanā.
Latvijas rūpnieku noskaņojuma indekss Eiropas Komisijas regulāri publicētajā aptaujā tikpat kā nav mainījies jau pāris gadu, bet pēdējo sešu mēnešu laikā ir gluži kā uz vietas piekalts. Tuvākajā nākotnē sagaidāmā ražošanas apjoma vērtējums ir mēreni pozitīvs, jau vairākus mēnešus tas svārstās ap 6 punktiem (+100/-100 skalā). Tāds tas bija arī nesenajā ražošanas krituma periodā, bet te pretrunu nav, jo šis kritums, kā jau daudzkārt norādīts, bija ļoti koncentrēts divās (apakš)nozarēs ar nelielu uzņēmumu skaitu. Situācija eksporta tirgos kopumā joprojām raksturojama kā pakāpeniska gaidāmā pieprasījuma uzlabošanās, bet strauji uz augšu kāpj rūpnieku noskaņojums ļoti svarīgajā Vācijas tirgū.
Lai arī joprojām neiepriecina investīciju dinamika Latvijas rūpniecībā, nākamgad diezgan droši var prognozēt uzlabojumus. Lēmumi par jaudu palielināšanu ir stipri pielāgojušies ES struktūrfondu apgūšanas ciklam. Šobrīd notiek pieteikšanās Augstas pievienotās vērtības investīciju programmas 3.kārtā, projektu īstenošana sāksies nākamgad, nodrošinot vairākus desmitus miljonu latu papildus investīcijas.
Šī gada veiksmes stāsts ir pārtikas rūpniecība, kura septembrī atkal pārspēja līdzšinējo pēckrīzes perioda sniegumu, lielā mērā pateicoties piena pārstrādei, kuras pieaugums gada griezumā šobrīd mērāms ar divciparu skaitli. Tā nav sevišķi prestiža un intelektuālās modes degpunktā esoša nozare, taču ar tūkstošiem pavedienu ieausta Latvijas ekonomikas struktūrā, nodarbina lielu skaitu cilvēku un kopumā rada ļoti cienījamu pievienoto vērtību. Tā atbalsta citu nozaru attīstību, nozares labākajos uzņēmumos arī ir ļoti atzīstams darba ražīgums. Augsto tehnoloģiju produkti nav vienīgais ceļš uz šo mērķi, to var panākt, piemēram, arī ar lielām investīcijām. Pārtikas nozarei palīdz arī tas, ka tā ir mājvieta krietnai daļai Latvijas veiksmīgāko zīmolu.
Šis gads kopumā ir bijis «mērens» kokapstrādei, bet septembrī tā sasniedza līdz šim lielāko izlaides apjomu, pateicoties lielākam dziļākas pārstrādes produktu izlaides apjomam. Ja zāģmateriālu izlaides apjoms ir apmēram tāds pats kā pirms 10 gadiem, tad koksnes izstrādājumu ražošana nu jau ir divkāršojusies. Tuvākajā nākotnē gaidāma procesa turpināšanās «plašā frontē» - granulas, plātņu produkti, mēbeļu un māju sagataves u.c.. Līdz šim veiksmīgākais mēnesis bijis arī papīra izstrādājumu ražošanā, šajā nozarē galvenokārt top dažāda veida kartona iepakojuma materiāls un tas ir spoguļattēls visdažādāko patēriņa preču ražošanas kāpumam.
Pārējo nozaru sniegums septembrī kopumā vērtējams kā remdens, labākajā gadījumā. Mēbeļu ražotājiem bijis labs, bet ne izcils mēnesis. Mašīnbūves nozarēm septembris ir bijis neparasti neveiksmīgs, pēc šī gada augstajiem standartiem vērtējot. Gada griezumā kritums atzīmēts gan elektrisko, gan pārējo mašīnu un iekārtu, gan transportlīdzekļu ražošanā. No visām «metāliskajām» nozarēm mēnesi par daudzmaz veiksmīgu var saukt tikai auto detaļu un piekabju ražotājiem. Pēc ļoti cerīgā gada sākuma vājuma brīdis iestājies arī apģērbu ražošanā.
Latvijas rūpnieku noskaņojuma indekss Eiropas Komisijas regulāri publicētajā aptaujā tikpat kā nav mainījies jau pāris gadu, bet pēdējo sešu mēnešu laikā ir gluži kā uz vietas piekalts. Tuvākajā nākotnē sagaidāmā ražošanas apjoma vērtējums ir mēreni pozitīvs, jau vairākus mēnešus tas svārstās ap 6 punktiem (+100/-100 skalā). Tāds tas bija arī nesenajā ražošanas krituma periodā, bet te pretrunu nav, jo šis kritums, kā jau daudzkārt norādīts, bija ļoti koncentrēts divās (apakš)nozarēs ar nelielu uzņēmumu skaitu. Situācija eksporta tirgos kopumā joprojām raksturojama kā pakāpeniska gaidāmā pieprasījuma uzlabošanās, bet strauji uz augšu kāpj rūpnieku noskaņojums ļoti svarīgajā Vācijas tirgū.
Lai arī joprojām neiepriecina investīciju dinamika Latvijas rūpniecībā, nākamgad diezgan droši var prognozēt uzlabojumus. Lēmumi par jaudu palielināšanu ir stipri pielāgojušies ES struktūrfondu apgūšanas ciklam. Šobrīd notiek pieteikšanās Augstas pievienotās vērtības investīciju programmas 3.kārtā, projektu īstenošana sāksies nākamgad, nodrošinot vairākus desmitus miljonu latu papildus investīcijas.
