Lai arī decembrī eksports mēdz sarukt sezonālu faktoru dēļ, aplūkojot tos no „neizdevīgākās” puses, dati izskatās gluži biedējoši — tik liels kritums mēneša laikā absolūtos skaitļos, par 142.4 miljoniem (-20.4%) nav piedzīvots. Turpretim gada griezumā mums eksportā joprojām ir kāpums par 9.8%, kas liek atcerēties Einšteina prātulas par kustības un tās novērotāja attiecībām. Statistikas dati, jo īpaši par tik īsiem laika periodiem kā mēnesis ir jāvērtē plašākā kontekstā, arī šoreiz. Gan šodien publicētais apstrādes rūpniecības decembra apgrozījums, gan jau uz vēlāku laiku (janvāra sākumu) attiecināmie uzņēmēju noskaņojuma mērījumi liek domāt, ka kopumā Latvijas eksporta sektors strādā „bez pārrāvumiem”. Iespējams, decembrī kādu iemeslu dēļ ir aizkavējusies eksporta operāciju veikšana un tāpēc var cerēt uz patīkamu „pretreakciju” janvāra ārējās tirdzniecības datos. Visbeidzot jāatgādina par preču eksporta trako skrējienu iepriekšējos četros mēnešos, katrā no tiem tika sasniegts jauns rekords, nav brīnums, ka decembrī spēki izsīka.
Decembrī, salīdzinot ar novembri, joprojām samērā labi sekmējies ar pārtikas eksportu, atskaitot graudus, kuru gadījumā tā ir tīri sezonāla parādība. Turklāt gada griezumā eksports kāpis šai kategorijai ļoti strauji, par 59%. Turpretim koksnes pārdošanas kritums mēneša laikā bijis lielāks par vidējo, par 24%, par 27% sarucis metālizstrādājumu eksports, abās kategorijās eksports nedaudz samazinājies arī gada griezumā. Vieglās rūpniecības produktu pārdošana mēneša griezumā sarukusi proporcionāli kopumam, par ~1/5, bet gada griezumā te joprojām kāpums — par 7.5%.
Runājot par jau pieminētajiem apstrādes rūpniecības apgrozījuma datiem, apgrozījums eksportā pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pret novembri ir pat audzis, par 2.8%, tātad drīzāk straujš kāpums mēneša ietvaros. Pieaugumu gada griezumā var saukt pat par lielisku: +23.2%, bet ārējā un iekšējā tirgū kopā apgrozījums audzis par 15.4%. Gada dinamika apakšnozaru griezumā ir vienkārši mūzika acīm un prātam, mūsu tradicionālāko sektoru – pārtikas un koksnes apgrozījums kāpis, bet salīdzinoši mēreni, par 11-12%, vienlaikus strauji turpinājusies rūpniecības diversifikācija vajadzīgajos virzienos, straujāk par vidējo attīstījusies farmācija un mašīnbūve. Turklāt kokapstrādes ietvaros turpinās akcentu pārbīde uz augstākas pievienotās vērtības produktiem.
Izmaiņas mēneša griezumā turpretim ir ļoti neviendabīgas, piemēram, straujš (+46.3% eksportā un +38.8% kopumā) kāpums ķīmijā, kas sakrīt ar daudzkārtīgu organisko ķīmisko savienojumu eksporta lēcienu ārējās tirdzniecības datos, līdzīgi arī farmācija (+34.4% kopumā). Turpretim pārtikas un kokapstrādē, kā arī apģērbu ražošanā ir kāpums ~1% (eksportā līdzīgs kritums), bet mašīnbūvē pat straujš kritums. Taču reizinot mazo mūsu ekonomikas lielumu ar vienu no darba dienu skaita ziņā mazākajiem mēnešiem, šādas parādības var iegūt bieži, dati ir ļoti „graudaini”, fotogrāfu žargonā runājot.
Jauno pasūtījumu indekss decembrī bijis tuvu 2012.gada vidējam līmenim, bet pērnā decembra augstās bāzes kritums gada griezumā par 18.9%. Šajā gadījumā jo īpaši ir jāskatās uz datu plūdumu vairāku mēnešu laikā un tas liecina, ka šogad sagaidāma īpaši laba izaugsme elektrisko iekārtu un medikamentu ražošanā, arī apģērbu ražošanā, bet liela jautājuma zīme ir metālu ražošana, par ko gan jau ļāva nojaust ziņas no pilsētas, kura piedzimst vējš. Par pārtikas un kokapstrādes pasūtījumiem statistikā ziņu nav.
