Jūlijā gan eksports (+2.5%), gan apstrādes rūpniecības apgrozījums (+3.3%) un apgrozījums eksportā (+3.6%) ir cienījamā tempā pieaudzis pret jūniju, uzturot gada pieauguma tempus, no kuriem jau bijām domās atvadījušies jau pirms laba laika.

16.5% eksporta gada pieaugums pēc mūslaiku standartiem ir grandiozs, Ķīnai eksports jūlijā bija pieaudzis tikai par 1%. Varētu pieļaut, ka lietas šoreiz izskatās drusciņ skaistāk nekā ir patiesībā, jo šķiet, ka jūlijā eksportā varētu būt drusku lielāka re-eksporta daļa, tā liek domāt īpaši kopumā straujāks pieaugums preču kategorijās ar lielāku re-eksporta īpatsvaru. Taču nav šaubu, ka arī patiesi vietējas izcelsmes eksporta kāpums nav bijis mazāks par 10%. Šai skeptiskajai notij varētu oponēt, norādot, ka jūlijā apstrādes rūpniecības apgrozījums eksportā pat kāpis vēl straujāk par eksportu ārējās tirdzniecības datos — par 18.4%. Tomēr skaidri zināms arī tas, ka daļa apgrozījuma it kā vietējā tirgū ir pārdošana starpniekiem, kuri vēlāk veic eksporta operācijas un varbūt uzņēmumi šoreiz vienkārši vairāk eksportējuši pa tiešo. Mulsina arī tas, ka padziļinās plaisa starp eksporta un vietējā tirgus apgrozījuma izmaiņu tempu, vietējā tirgū noiets pieaudzis vien par 2.4%. Situācijā, kad patēriņš un investīcijas Latvijā aug straujāk nekā ārējos tirgos, ir grūti iedomāties, kā citādi varētu rasties šāda attiecība starp reģistrēto eksporta un vietējā apgrozījuma kāpumu, ja ne iepriekš aprakstītajā veidā.
Runājot par atsevišķām kategorijām, Latvijas elektrisko iekārtu industrijas apgrozījums eksportā gada griezumā audzis fantastiski — par 82.6%, pārsniedzot 53.0% kāpumu tai radniecīgās elektroiekārtu un ierīču kategorijas ārējās tirdzniecības datos. Tas skaidri liecina, ka vietējo ražojumu īpatsvars šeit pieaug, taču absolūtos skaitļos re-eksports tomēr joprojām bijis galvenais eksporta pieauguma faktors, jo tranzīta un loģistikas ietekme tomēr joprojām vairākkārtīgi pārsniedz apstrādes rūpniecības devumu. Prieku par lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta straujo kāpumu par 30% gada griezumā nedaudz mazina acīmredzami lielā dzērienu pārdošanas ietekme, kas vairāk ir loģistika nevis ražošana. Taču līdz šim lielāko apjomu pārliecinoši pārsniedzis nepārprotami vietējās izcelsmes piena, olu un medus eksporta līdz šim lielākais apjoms, kas saistīts ar lielajām investīcijām attiecīgajās nozarēs.

Nav šaubu, ka Latvijas ražošanas un eksporta struktūra kļūst arvien daudzveidīgāka.  Priecē īpaši straujais eksporta un kopējā apgrozījuma kāpums ne tikai elektroiekārtu ražošanā (attiecīgi 82.6% un 54.9%), bet arī ķīmiskajā rūpniecībā (80.0% un 64.0%), kā arī elektronikas un optikas ražošanā (42.8% un 39.2%). Strauji augošās investīcijas Latvijas rūpniecībā nodrošinājušas straujāku vietējā tirgus pieaugumu iekārtu un mehānismu ražošanas nozarē 45.5% pret 34.2% eksportā, bet arī pēdējais pārspēj kopējo eksporta kāpuma tempu. Diemžēl salīdzinājumā ar gada pirmo pusi līdz 6.0% piebremzējies pārtikas eksporta apgrozījuma kāpums, pirms tam auga par apmēram piekto daļu. Šādu pavērsienu ierobežoto jaudu dēļ pati nozare bija gaidījusi, tāpēc atliek cerēt, ka jau domāts par tālāku kapacitātes palielināšanu. Zem vidējā noslīdējis arī kokapstrādes apgrozījuma un jo īpaši koksnes eksporta kāpums, bet vismaz nozares ietvaros turpina kāpt augstākas pievienotās vērtības produktu īpatsvars, zāģmateriālu ražotājiem dauzot galvu pret pieejamo izejvielu resursu griestiem. Mēbeļu ražošanas apgrozījums gada griezumā nekust ne no vietas, bet ārējās tirdzniecības datos nozarei bijis lielākais apjoms kopš 2007.gada.

No vienas puses, ir žēl, ka pārtikas un koksnes produktu ražotāju lēnākā izaugsme šobrīd bremzē kopējo ražošanas un eksporta kāpuma tempu, jo katrs kāpuma procentpunkts šajās nozarēs dod īpaši lielu ieguldījumu eksporta absolūto skaitļu augšanā. Taču mašīnbūves, elektronikas un ķīmijas īpatsvara straujā palielināšanās nozīmē, ka rūpniecības struktūrā pieaug nozaru īpatsvars, kuru potenciālais izaugsmes temps ir īpaši straujš.

Aplūkojot eksporta ģeogrāfisko aspektu, it interesanti atzīmēt, ka Polija kļuvusi par nedaudz svarīgāku eksporta tirgu nekā Vāciju, vismaz „uz papīra”.  Daļai uz Poliju, tāpat kā uz Lietuvu un Igauniju eksportēto preču patiesais galamērķis varētu būt tā pati Vācija. Taču šāda tranzīta tirdzniecība ir notikusi vienmēr, tāpēc Polijas īpatsvara pieaugums arī „uz papīra” liecina vismaz par tendencēm. Ja kāds Latvijas uzņēmums ir domājis, ka ar šīs valsts ražotājiem viņu tirgū nevar konkurēt, varbūt ir jāpadomā vēlreiz.

Analītiķi ar lielu nepacietību gaida, kā šī gada eksporta datos atspoguļosies šī gada īpaši lielā (un dārgā) graudu raža. Iespējams, ka tā augustā vai rudens mēnešos pirmo reizi varētu pacelt preču eksporta apjomu pāri 600 miljoniem latu mēnesī, jo apsteidzošie rādītāji neliecina, ka jebkurai no citām eksporta nozarēm tuvākajā laikā draudētu lielas nepatikšanas.