Jaunākie IKP dati nepiepilda visgaišākās cerības, bet uz Eiropas fona joprojām izskatās lieliski. DNB bankas prognoze par to, ka IKP pieaugums izrādīsies lielāks nekā sākotnējā vērtējumā, piepildījusies attiecībā uz izmaiņām pret iepriekšējo ceturksni (sezonāli izlīdzinātos datos), bet ne attiecībā uz gada pieaugumu (sezonāli neizlīdzinātajos datos). Salīdzinot ar 6.9% kāpumu 1.ceturksnī, gada pieaugums šķiet sarucis ļoti krasi — līdz 5.0%. Taču skatoties sezonāli izlīdzinātajos datos, redzama ļoti pakāpeniska izaugsmes piebremzēšanās kopš pērnā gada 3.ceturkšņa — no 6.0% gada pieauguma tobrīd līdz 4.6% jaunākajos datos. Tālāka izaugsmes tempa bremzēšanās joprojām ir ticams scenārijs, bet pašas pirmās ziņas par 3.ceturksni liek domāt, ka attīstības pierimums būs diezgan maigs. Turklāt prognozes par lielām ķibelēm tūlīt aiz nākamā pagrieziena izrādījušās pārspīlētas jau gandrīz gadu pēc kārtas.

Aina par notiekošo nozarēs kopumā bija skaidra jau pirms tam, milzu pārsteigumu nav. Galvenie ekonomikas virzītāji visai līdzīgās proporcijās ir apstrādes rūpniecība, celtniecība, tirdzniecība un transports. Tās kopumā veido gandrīz četras piektdaļas no pievienotās vērtības kāpuma starp nozarēm ar pozitīvu devumu izaugsmē, apstrādes rūpniecībai saglabājot Latvijas ekonomikas ietekmīgākās nozares titulu. Priecē, ka aiz šīm nozarēm izaugsmes devuma rangā seko informācijas un komunikācijas pakalpojumi kā izteikti intelektuāla tautsaimniecības daļa. Strauji audzis lauku, mežu un ūdeņu nozaru temps, līdz 6.5% gada griezumā no 4% 1.ceturksnī, bet tie ir tikai ziediņi, salīdzinājumā ar odziņām (graudiņiem), kas ienāksies 3.ceturksnī.

Apstiprinājās bažas, ka tiks reģistrēts apjomu kritums nekustamo īpašumu nozarē. Tas it kā nesaskan ar kopainu — nozares pakalpojumus izmanto lielākā daļa pārējās ekonomikas un tā šobrīd aug. Varbūt iemesls ir mazāka grūtībās nonākušiem aizņēmējiem atņemto īpašumu plūsma, tuvojoties nekustamā īpašuma burbuļa seku pārvarēšanas beigu sākumam.

Aplūkojot ekonomikā notiekošo no izlietojuma puses, jāatzīmē, ka krasi pieaugusi iekšzemes pieprasījuma nozīme. Privātā patēriņa kāpums gada griezumā ir straujākais šajā izaugsmes ciklā un tas sniedz ap 2/3 pozitīvā devuma, bet eksporta kāpums turpretim ekonomiku audzē daudz mazāk, krasi bremzējoties tā pieauguma tempam. Iekšzemes pieprasījums ir kļuvis krietni mazāk atkarīgs no eksporta dinamikas. Pilnīga neatkarība nav ne iespējama, ne arī vēlama, kā liecina ne pārāk sena un ļoti bēdīga pieredze, taču pārejošu eirozonas grūtību gadījumā patērētāju pieaugošā pašapziņa var būt ļoti svarīgs Latvijas ekonomikas trumpis.

Iekšzemes pieprasījumam turpmāk palīdzēs fiskālās politikas kursa maiņa. Straujā izaugsme šogad līdz šim notikusi par spīti tam, ka valsts budžeta fiskālā bilance janvārī – augustā uzlabota par apmēram 4% no attiecīgā perioda IKP, pieturot daļu izaugsmes radītās naudas valsts kasē un neļaujot tai tūlīt nokļūt patēriņā un investīcijās. Neviens nesagaida, ka pašreizējā valdība sāks vētrainu naudas tērēšanu un labi, ka tā, taču jebkādi papildus deficīta mazināšanas pasākumi, ja vien vispār būs nepieciešami, būs niecīgi uz notikušās konsolidācijas fona. Ekonomikas „lielās”, makro līmeņa problēmas kopš 2009.gada ir visumā atrisinātas, tagad svarīgi pievērsties detaļām, pat ja nespējam uzreiz vienoties par ideālās nākotnes tautsaimniecības rasējumu. Varbūt nevajag par to pārāk satraukties, jo jebkurā gadījumā ir ļoti ierobežotas iespējas detalizēti prognozēt tādu sarežģītu un lielā mērā haotisku procesu kā kādas valsts ekonomika, sevišķi, ja runa ir par Latviju. Savukārt, ja nevar prognozēt, tad jāpaļaujas uz veselo saprātu un jāseko aizvadīto 30 gadu Ķīnas ekonomiskās politikas veidošanas galvenajam filozofiskajam principam — šķērsot upi tā, lai visu laiku ar pēdām var sataustīt gultni.