Pēc ļoti straujā mazumtirdzniecības kāpuma gada sākumā jebkuri dati, kas apliecina, ka tā nebija nejaušība, liek just dziļu atvieglojumu.
Mazumtirdzniecības apgrozījuma it kā jau necilais pieaugums martā pret februāri par 0.5% ir kā rozīne uz 1.ceturkšņa makro datu kūkas, kas gan vēl nav līdz galam gatava, taču jau patlaban ir skaidrs, ka garša un tekstūra neliks vilties. Pieaugums mazumtirdzniecībā pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu jau otro mēnesi pēc kārtas ir precīzi 10.0%, bet ceturksnis kopumā noslēdzies ar 11.7% kāpumu. Attiecībā pret iepriekšējo ceturksni (2011.gada oktobri – decembri) apgrozījums sezonāli izlīdzinātajos datos audzis par 3.4%.
Prognoze par IKP pieaugumu gada sākumā, kas kristalizējas uz ienākošo nozaru datu bāzes, ir tik liela, ka ir pat bail to nosaukt, jo kāds var padomāt, ka prognozes autors ir jucis. Taču iedrošina tas, ka kopš 2008.gada Latvijas ekonomikā diezgan sistemātiski piepildījušās tikai pašas neprātīgākās prognozes, sākumā pesimisma, bet vēlāk optimisma virzienā. Tātad — 2012.gada sākumā IKP pieaugums gada griezumā visdrīzāk ir pārsniedzis 7%, kas būtu augstākais punkts šajā izaugsmes ciklā.
Gads ir sācies lieliski, bet ir sajūta, ka patlaban Latvijas ekonomika atkal ieiet planēšanas fāzē — uz priekšu kustamies, bet ātrums samazinās. Ja nesaņemsim nelūgtas dāvanas no Dienvideiropas, tad pieaugums turpināsies arī nākamajos ceturkšņos, tikai mērenāks. Par 2. ceturksni datu tikpat kā nav, bet neoficiālā informācija dalās divās daļās — nostāsti par nodokļu iekasēšanu neliecina pat par bremzēšanos, bet eksportētāju nopūtas savukārt vēstī par arvien spēcīgāku pretstraumi. Loģika saka, ka ar laiku grūtības ārējos tirgos atstās iespaidu arī uz visu pārējo.
Latvijā patērētāju noskaņojumam aizvadītā pusgada laikā nav bijis noteikta izmaiņu virziena, tas patlaban ir tajā pašā līmenī kā pērnajā oktobrī. Līdzīga ir situācija ar mazumtirdzniecības uzņēmumu noskaņojumu. Taču, tā kā patērētāji Latvijā mēdz paust pesimistiskas noskaņas pat tad, ja viņu rīcība liecina par visneprātīgāko optimismu, bet mazumtirgotāju konfidences līmenis ir plusu teritorijā, nav pamata domāt, ka tuvākajos mēnešos mazumtirdzniecības izaugsme pilnīgi apstāsies. Turklāt ziņas par gaidāmo nodokļu samazināšanu noteikti ietekmēs sabiedrības noskaņojumu. Gada pieauguma skaitļi vasarā samazināsies tāpēc, ka bija izaugsmes „izcilnis” šajā laikā pērn, taču tā būs izmaiņu ātruma, nevis virziena maiņa.
Prognoze par IKP pieaugumu gada sākumā, kas kristalizējas uz ienākošo nozaru datu bāzes, ir tik liela, ka ir pat bail to nosaukt, jo kāds var padomāt, ka prognozes autors ir jucis. Taču iedrošina tas, ka kopš 2008.gada Latvijas ekonomikā diezgan sistemātiski piepildījušās tikai pašas neprātīgākās prognozes, sākumā pesimisma, bet vēlāk optimisma virzienā. Tātad — 2012.gada sākumā IKP pieaugums gada griezumā visdrīzāk ir pārsniedzis 7%, kas būtu augstākais punkts šajā izaugsmes ciklā.
Gads ir sācies lieliski, bet ir sajūta, ka patlaban Latvijas ekonomika atkal ieiet planēšanas fāzē — uz priekšu kustamies, bet ātrums samazinās. Ja nesaņemsim nelūgtas dāvanas no Dienvideiropas, tad pieaugums turpināsies arī nākamajos ceturkšņos, tikai mērenāks. Par 2. ceturksni datu tikpat kā nav, bet neoficiālā informācija dalās divās daļās — nostāsti par nodokļu iekasēšanu neliecina pat par bremzēšanos, bet eksportētāju nopūtas savukārt vēstī par arvien spēcīgāku pretstraumi. Loģika saka, ka ar laiku grūtības ārējos tirgos atstās iespaidu arī uz visu pārējo.
Latvijā patērētāju noskaņojumam aizvadītā pusgada laikā nav bijis noteikta izmaiņu virziena, tas patlaban ir tajā pašā līmenī kā pērnajā oktobrī. Līdzīga ir situācija ar mazumtirdzniecības uzņēmumu noskaņojumu. Taču, tā kā patērētāji Latvijā mēdz paust pesimistiskas noskaņas pat tad, ja viņu rīcība liecina par visneprātīgāko optimismu, bet mazumtirgotāju konfidences līmenis ir plusu teritorijā, nav pamata domāt, ka tuvākajos mēnešos mazumtirdzniecības izaugsme pilnīgi apstāsies. Turklāt ziņas par gaidāmo nodokļu samazināšanu noteikti ietekmēs sabiedrības noskaņojumu. Gada pieauguma skaitļi vasarā samazināsies tāpēc, ka bija izaugsmes „izcilnis” šajā laikā pērn, taču tā būs izmaiņu ātruma, nevis virziena maiņa.
