Ja neskaita diemžēl ļoti acīmredzamo un jūtamo degvielas cenu kāpumu un atsevišķu pārtikas produktu un apģērbu cenu sezonālo pieaugumu, marta patēriņa cenu izmaiņas pret februāri varētu raksturot ar populārajiem vārdiem „nekas īpašs”.
Cenu kāpums par 0.6% ir martā normāla parādība, kas bāzes efektu dēļ turklāt bijusi savienojama ar tālāku gada inflācijas lejupslīdi. Kopš pērnā gada maija cenu kāpums gada griezumā jau ir samazinājies par 1.7 procentpunktiem, bet kopš šī gada sākuma – par 0.3 procentpunktiem. Martā šis rādītājs bija 3.3%, bet aprīlī tas varētu noslīdēt zem 3%, jo pērn šajā mēnesī cenas pret martu auga par 1.1% - lielā mērā elektrības tarifu kāpuma dēļ. Turpretim turpmākajos mēnešos gada inflācija labākajā gadījumā samazināsies tikai ļoti pakāpeniski, sliktākajā un arī ticamākajā scenārijā tā atkal rāpsies augšup, jo šī gada otrajā pusē bāzes efekts jau būs neizdevīgs — pērn decembrī cenu līmenis bija nedaudz zemāks nekā jūnijā.
Uz gada inflāciju samazinoši iedarbosies apģērbu cenas, kuru aizvadītajā gada līknē skaidri redzams „kūkums” pirms tam notikušā kokvilnas cenas vairākkārtīga pieauguma dēļ. Jau patlaban apģērbi maksā lētāk nekā pirms gada, un starpība varētu pieaugt.
Diemžēl cenu kāpumu veicinošo faktoru būs vairāk. Nav jau teikts, ka naftas cena mūžīgi kāps — nākotnes darījumi atspoguļo cenu krituma gaidas, kas drīzāk atbilstu vispārējai situācijai pasaules ekonomikā, taču ir arī augšupvērsti, ar militāri politiskiem apstākļiem saistīti riski. Taču nav šaubu, ka jau notikušais degvielas cenu kāpums šogad jau vairāk ietekmēs vispārējo cenu līmeni, jo pirktspēja un patērētāju optimisms ir pieauguši, līdz ar to pārdevējiem būs vieglāk pārnest cenu kāpumu uz viņiem. Kopējā algu fonda pieaugums patlaban ir pārāk straujš, lai cenu līmeņa svārstības pāris procentu robežās izšķiroši ietekmētu patēriņu. Turklāt augstās naftas produktu cenas jau ir paspējušas padarīt savu melno darbu, arī iespaidojot gāzes importa un līdz ar to arī nākamās sezonas apkures izmaksas. Enerģijas dārdzības pieaugums ir izgaisinājis cerības, ka 2012.gada beigās inflācija varētu nokristies līdz 2% vai pat nedaudz zemākam līmenim, kas rudenī vēl šķita ļoti ticams scenārijs.
Vietējo faktoru ietekmi izteiktāk atspoguļojošā pakalpojumu cenu gada inflācija palikusi iepriekšējo četru mēnešu vidējā, visnotaļ zemajā 1.5% līmenī, pakalpojumu cenu indekss joprojām ir tālu zem 2009.gada marta atzīmes. Taču pakalpojumu cenu kāpums turpmāk drīzāk paātrināsies, nevis palēnināsies. Viens no faktoriem — sakaru cenas, kas aizvadītajos desmit gados gandrīz nepārtraukti slīdējušas uz leju un jau ir noslīdējušas tik tālu, ka vairs nav kur, - telekomunikāciju operatori kļuvuši ļoti skeptiski pret turpmāku cenu karu lietderību.
Tāpēc laiks patlaban lēnām, bet neatturami strādā pret Māstrihtas inflācijas kritērija izpildi. Tā vienmēr ir bijusi likteņa varā, un liktenim ir iespēja spēlēties ar vairākiem mainīgajiem, kuru vidū ir gan cenu izmaiņas Latvijā, gan kritērija izpildes rēķināšanas atskaites punkts. Tas, ka Latvijā pirmajā ceturksnī varētu būt bijis pat divreiz lielāks IKP gada pieaugums nekā jebkurā citā ES dalībvalstī, kritērija izpildi nenoliedzami neveicina. Arī augstas enerģijas cenas Latviju Eiropas kontekstā ietekmē asimetriski gan salīdzinoši zemā ienākumu līmeņa un līdz ar to lielāka pamatvajadzību īpatsvara patēriņa grozā, gan aukstā klimata dēļ.
Uz gada inflāciju samazinoši iedarbosies apģērbu cenas, kuru aizvadītajā gada līknē skaidri redzams „kūkums” pirms tam notikušā kokvilnas cenas vairākkārtīga pieauguma dēļ. Jau patlaban apģērbi maksā lētāk nekā pirms gada, un starpība varētu pieaugt.
Diemžēl cenu kāpumu veicinošo faktoru būs vairāk. Nav jau teikts, ka naftas cena mūžīgi kāps — nākotnes darījumi atspoguļo cenu krituma gaidas, kas drīzāk atbilstu vispārējai situācijai pasaules ekonomikā, taču ir arī augšupvērsti, ar militāri politiskiem apstākļiem saistīti riski. Taču nav šaubu, ka jau notikušais degvielas cenu kāpums šogad jau vairāk ietekmēs vispārējo cenu līmeni, jo pirktspēja un patērētāju optimisms ir pieauguši, līdz ar to pārdevējiem būs vieglāk pārnest cenu kāpumu uz viņiem. Kopējā algu fonda pieaugums patlaban ir pārāk straujš, lai cenu līmeņa svārstības pāris procentu robežās izšķiroši ietekmētu patēriņu. Turklāt augstās naftas produktu cenas jau ir paspējušas padarīt savu melno darbu, arī iespaidojot gāzes importa un līdz ar to arī nākamās sezonas apkures izmaksas. Enerģijas dārdzības pieaugums ir izgaisinājis cerības, ka 2012.gada beigās inflācija varētu nokristies līdz 2% vai pat nedaudz zemākam līmenim, kas rudenī vēl šķita ļoti ticams scenārijs.
Vietējo faktoru ietekmi izteiktāk atspoguļojošā pakalpojumu cenu gada inflācija palikusi iepriekšējo četru mēnešu vidējā, visnotaļ zemajā 1.5% līmenī, pakalpojumu cenu indekss joprojām ir tālu zem 2009.gada marta atzīmes. Taču pakalpojumu cenu kāpums turpmāk drīzāk paātrināsies, nevis palēnināsies. Viens no faktoriem — sakaru cenas, kas aizvadītajos desmit gados gandrīz nepārtraukti slīdējušas uz leju un jau ir noslīdējušas tik tālu, ka vairs nav kur, - telekomunikāciju operatori kļuvuši ļoti skeptiski pret turpmāku cenu karu lietderību.
Tāpēc laiks patlaban lēnām, bet neatturami strādā pret Māstrihtas inflācijas kritērija izpildi. Tā vienmēr ir bijusi likteņa varā, un liktenim ir iespēja spēlēties ar vairākiem mainīgajiem, kuru vidū ir gan cenu izmaiņas Latvijā, gan kritērija izpildes rēķināšanas atskaites punkts. Tas, ka Latvijā pirmajā ceturksnī varētu būt bijis pat divreiz lielāks IKP gada pieaugums nekā jebkurā citā ES dalībvalstī, kritērija izpildi nenoliedzami neveicina. Arī augstas enerģijas cenas Latviju Eiropas kontekstā ietekmē asimetriski gan salīdzinoši zemā ienākumu līmeņa un līdz ar to lielāka pamatvajadzību īpatsvara patēriņa grozā, gan aukstā klimata dēļ.
