Nav ne mazāko šaubu, ka ekonomikas izaugsme pērnā gada nogalē piebremzējās, un to apstiprina šodien CSP publicētais 2011.gada 4.ceturkšņa iekšzemes kopprodukta ātrais novērtējums. Izaugsmes ātruma zaudēšana ir bijusi pakāpeniska, spriežot pēc publicētā vērtējuma par sezonāli izlīdzinātā kopprodukta kāpumu pret iepriekšējo periodu, kas bijis 0.8% iepretim 1.7% 3.ceturksnī un 2.1% 2.ceturksnī.
Pagaidām ir grūti spriest, kāpēc tik krasi sarucis pieaugums gada griezumā: no 6.6% 3.ceturksnī līdz 5.0%, kamēr izaugsmes temps ceturkšņa griezumā mainījies tik plūstoši. Gadu iepriekš (2010.gada 4.ceturksnī) pieaugums pret iepriekšējo periodu bija gandrīz identisks (0.9%), tātad bāzes efekta ietekme niecīga. Jāpiebilst, ka arī citu analītiķu iepriekš publiskotie vērtējumi acīmredzot balstījās uz pieņēmumu par krasi atšķirīgu sezonalitātes iespaidu. Nav šaubu, ka šī un arī citas mīklas atrisināsies, marta sākumā tiekot publicētiem precizētiem un detalizētiem datiem.
Visu nozaru dati vēl nav pieejami, bet vērtējums par tirdzniecībā pievienotās vērtības gada pieaugumu par 9% atbilst gaidītajam. Jāatzīmē, ka kraso rūpniecības pieauguma tempa kritumu līdz 4% acīmredzot noteikusi siltā laika ietekme uz enerģētiku, apstrādes rūpniecības temps varētu būt krities tikai pavisam nedaudz, to Golfa straume neapdraud.
Kaut arī izaugsmes temps ir bremzējies, šodien publicētie dati ir ievērojams Latvijas ekonomikas sasniegums periodā, kas pasaules un jo īpaši Eiropas ekonomikai ir bijis ļoti slikts. Nav ne mazāko šaubu, ka Eirozonas kopprodukts 4.ceturksnī pret 3.ceturksni ir samazinājies, tas ir noticis pat pašlaik par stabilitātes pīlāru uzskatītajā Vācijā. Arī mūsu kaimiņvalstī un lielākajā preču eksporta tirgū Lietuvā bijis kritums pret iepriekšējo periodu, par Igauniju vēl nav ziņu, bet dinamika par iekšējo un ārējo pieprasījumu signalizējošajās nozarēs — rūpniecībā un tirdzniecībā - tur nesenākajos mēnešos ir bijusi krietni vājāka nekā Latvijā.
Ievērojot, ka 2012.gada sākumā strauji mainījās pasaules makroekonomisko ziņu plūsmas toņkārta un ar pieaugošu bezrūpību finanšu tirgi uztver arvien skaidrāko un skaudrāko Grieķijas bankrota varbūtību, pašlaik publicētie dati palielina Latvijas cerības izvairīties no ekonomikas lejupslīdes kādā no šī gada ceturkšņiem. Par norisēm 1.ceturksnī vēl pieejams ļoti maz datu, bet janvāra konfidences indeksi jeb Latvijas uzņēmumu un iedzīvotāju noskaņojums liecina, ka šībrīža tendences mūsu ekonomikā ir labvēlīgākas nekā praktiski jebkurā Eiropas valstī. Maz vēl ir zināms arī par citur Eiropā notiekošo, bet mūsu ekonomikai īpaši svarīgajai Vācijai ir labas izredzes izvairīties no ekonomikas krituma divos ceturkšņos pēc kārtas. Dati liecina, ka gada sākums kopumā ir bijis labāks par gaidīto arī ASV, Japānā un Ķīnā.
Tātad, ja vien nesāksies jauna panikas lēkme finanšu tirgos, tad uz sirds tik ilgi nēsātais krīzes otrā viļņa smagums var izrādīties bijis stipri pārspīlēts. Patlaban jau ir maz bažu par mūsu ekonomikas sniegumu 2012.gada 1.ceturksnī. Pasaules ekonomikas stabilizācija ļauj paļāvīgāk raudzīties uz eksportētāju izredzēm, bet aukstuma vilnis ir palielinājis izlaidi enerģētikā, patērētājiem vienlaikus tērējot siltajā ziemas sākumā par apkuri nesamaksāto naudu.
Kā izriet no iepriekš teiktā, sagaidu, ka vēlāk publicētajos datos pieauguma temps ceturkšņa griezumā būtiski nemainīsies, taču gada pieauguma temps varētu tikt pārskatīts uz augšu.
Visu nozaru dati vēl nav pieejami, bet vērtējums par tirdzniecībā pievienotās vērtības gada pieaugumu par 9% atbilst gaidītajam. Jāatzīmē, ka kraso rūpniecības pieauguma tempa kritumu līdz 4% acīmredzot noteikusi siltā laika ietekme uz enerģētiku, apstrādes rūpniecības temps varētu būt krities tikai pavisam nedaudz, to Golfa straume neapdraud.
Kaut arī izaugsmes temps ir bremzējies, šodien publicētie dati ir ievērojams Latvijas ekonomikas sasniegums periodā, kas pasaules un jo īpaši Eiropas ekonomikai ir bijis ļoti slikts. Nav ne mazāko šaubu, ka Eirozonas kopprodukts 4.ceturksnī pret 3.ceturksni ir samazinājies, tas ir noticis pat pašlaik par stabilitātes pīlāru uzskatītajā Vācijā. Arī mūsu kaimiņvalstī un lielākajā preču eksporta tirgū Lietuvā bijis kritums pret iepriekšējo periodu, par Igauniju vēl nav ziņu, bet dinamika par iekšējo un ārējo pieprasījumu signalizējošajās nozarēs — rūpniecībā un tirdzniecībā - tur nesenākajos mēnešos ir bijusi krietni vājāka nekā Latvijā.
Ievērojot, ka 2012.gada sākumā strauji mainījās pasaules makroekonomisko ziņu plūsmas toņkārta un ar pieaugošu bezrūpību finanšu tirgi uztver arvien skaidrāko un skaudrāko Grieķijas bankrota varbūtību, pašlaik publicētie dati palielina Latvijas cerības izvairīties no ekonomikas lejupslīdes kādā no šī gada ceturkšņiem. Par norisēm 1.ceturksnī vēl pieejams ļoti maz datu, bet janvāra konfidences indeksi jeb Latvijas uzņēmumu un iedzīvotāju noskaņojums liecina, ka šībrīža tendences mūsu ekonomikā ir labvēlīgākas nekā praktiski jebkurā Eiropas valstī. Maz vēl ir zināms arī par citur Eiropā notiekošo, bet mūsu ekonomikai īpaši svarīgajai Vācijai ir labas izredzes izvairīties no ekonomikas krituma divos ceturkšņos pēc kārtas. Dati liecina, ka gada sākums kopumā ir bijis labāks par gaidīto arī ASV, Japānā un Ķīnā.
Tātad, ja vien nesāksies jauna panikas lēkme finanšu tirgos, tad uz sirds tik ilgi nēsātais krīzes otrā viļņa smagums var izrādīties bijis stipri pārspīlēts. Patlaban jau ir maz bažu par mūsu ekonomikas sniegumu 2012.gada 1.ceturksnī. Pasaules ekonomikas stabilizācija ļauj paļāvīgāk raudzīties uz eksportētāju izredzēm, bet aukstuma vilnis ir palielinājis izlaidi enerģētikā, patērētājiem vienlaikus tērējot siltajā ziemas sākumā par apkuri nesamaksāto naudu.
Kā izriet no iepriekš teiktā, sagaidu, ka vēlāk publicētajos datos pieauguma temps ceturkšņa griezumā būtiski nemainīsies, taču gada pieauguma temps varētu tikt pārskatīts uz augšu.
