Kāpēc tāda jezga ap likumprojekta garu un burtu, kas nosaka, ka bērniem
ir tiesības uz tīru gaisu un veselību? Kāpēc tāda pretestība viedoklim,
ka vecāki nedrīkst apdūmot savus bērnus, tāpat kā nedrīkst pērt, kratīt,
psiholoģiski mocīt, badināt vai iespundēt? Visi taču jau sen zin, ka
pat otrējie cigarešu dūmi piesmēķētā telpā samazina bērna veselīgi
nodzīvotos dzīves gadus, izraisa slimības un pat nāvi.
Savulaik, kad Pasaules Veselības organizācija uzsāka cīņu pret tabakas industriju, pret smēķēšanu Amerikā un Eiropā, tabakas industrija izstrādāja savu kodeksu– kā pret smēķēšanas apkarotājiem cīnīties. Šis dokuments bija vairāk vai mazāk publiski pieejams, tas ir vairākkārt atjaunots, tikai jaunākās versijas gan nav tik publiskas. Un šajā kodeksā bija galvenā atziņa– nekādi nepieļaut pārmantojamību– vecāki nodod smēķēšanu bērniem. Tabaka ir legāla narkotika jeb atkarību izraisoša viela. Bērni, kuri bērnībā kļūst atkarīgi no tabakas dūmiem, kļūst tabakas atkarīgi jau bērnībā, un ar lielāko varbūtību kļūst smēķētāji. Viņi savu smēķējošo vecāku klātbūtnē iegūst arī ziņu visai dzīvei, ka smēķēt ir labi vai vismaz nav slikti. Vecāku– bērnu smēķēšanu var saukt par paaudžu determinētu atkarību.
Kā rīkojas tabakas industrija šādos gadījumos? Vispirms cenšas pārvērst visu procesu par farsu. Kā likums, parādās priekšlikumi ar metriem– nedrīkst smēķēt 10 m no ieejas, 3.5 m no bērnu ratiņiem utt., proti, lietas, kas smēķēšanu neierobežo, bet rada nepatiku pret smēķēšanas apkarotājiem. Vēl tipiskāks ir priekšlikums izgriezt no filmām smēķēšanas kadrus vai aizliegt smēķēt uz teātra skatuves. Lai diskreditētu smēķēšanas ierobežotājus efektīvākā metode ir ar pseidocīnītāju rokām aizliegt Pindacīšani uzsmēķēt „Skroderdienās Silmačos”.
Otrs ir zvērīgi baidīt tautu, piemēram ar ziņu, ka smēķējošiem vecākiem atņems bērnus un atdos adopcijai uz ārvalstīm. Iebaroti žurnālisti uzdos precīzi sagrozītus jautājumus no sērijas „vai Jūs jau beidzāt sist (apsmēķēt) savus bērnus?”. Gan pozitīvā, gan noliedzošā atbilde tad tiek kriminalizēta. Ja Latvijā vismaz 40% iedzīvotāju ir smēķētāji vai vismaz bijuši smēķētāji, to vidū atrast tabakas industrijas atbalstītājus nav grūti.
Kādēļ esmu pārliecināts par to, ka Latvijā vecāki sapratīs likuma garu un burtu, un nesmēķēs ne savu, ne svešu bērnu klātbūtnē, ka mainīsies izpratne par personas brīvību– pirmkārt tā ir nesmēķētāja tiesības uz tīru gaisu, bet tikai tad– smēķētāja tiesības uz savu vēzi vai kājas gangrēnu (Latvijā ik gadus tiek amputētas 1000 kājas, lielākoties– nosmēķētās)? Pirms daudziem gadiem man bija tas gods virzīt likumprojekta izmaiņas par smēķēšanas aizliegumu kafejnīcās, restorānos, kultūras iestādēs. Toreiz pret mani bija vērsts pikets, kura galvenā ideja bija– visas kafejnīcas bankrotēs, jo tajās neviens neies iekšā smēķēt. Nebankrotēja. Un es varu lepoties ar šo uzvaru– var ieiet ēstuvē un nenonākt smēķu dūmu mutulī.
Protams, jārēķinās ar tabakas industrijas milzīgu pretdarbību. Es ar 100% pārliecību varu apgalvot, ka reāli diskreditēti tiks tie deputāti, kas godprātīgi iestājās par bērnu veselību un pret smēķēšanas postu– dubļi līs pār Romualdu Ražuku, Arvilu Ašerādenu, Imantu Parādnieku un Ināru Mūrnieci. Es varu viņiem pateikties par pilsonisku stāju un godprātīgu sava darba darīšanu. Atšķirībā no citiem gadiem, Veselības ministrija parādījusi savas rūpes par iedzīvotāju veselību, un Veselības ministrijas likumdošanas iniciatīvas ir vēl stingrākas nekā Ārstu biedrības. Tātad gaidāms kāds riktīgs pikets, ja ne demonstrācija pie Veselības ministrijas, protams, par pilnīgi citu tēmu. Treškārt, es pats varu gaidīt vai nu mēģinājumu mani izvēlēt no Ārstu biedrības prezidenta amata vai arī izveidot alternatīvu Ārstu biedrību. Vismaz Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālā biroja darbinieki, ar interesi vērojot un atbalstot Latvijas likumdošanas cīņu, ilgstoši pazīstot savus bagātos oponentus no tabakas industrijas, tieši tā to prognozē.
Katras 8 sekundes kāds uz zemeslodes mirst no smēķēšanas. Kamēr Jūs lasījāt manu rakstu– nomira 80 cilvēku. Smēķēšanas ierobežošana ir nevis ārstu ietiepība, bet valsts ekonomisks un politisks jautājums. No 170 pērn Latvijā ugunsgrēkos dzīvi sadegušajiem vismaz trešdaļa šo ugunsgrēku izraisījuši smēķējot (parasti gultā dzērumā). Tātad 60 līķu uz tabakas tirgotāju sirdsapziņas. Vismaz trešdaļa no dzīvojamo māju ugunsgrēkiem ar lielām sekām (Latvijā > 300 gadā) ir smēķēšanas sekas. Smēķēšana bieži ir par pamatu lauksaimniecības ēku, darbvietu un arī milzīgiem mežu ugunsgrēkiem. Brīdī, kad visā pasaulē valstis cita aiz citas cieš no ekonomiskiem satricinājumiem, tabakas lietošana ir viens no briesmīgākajiem tautsaimniecības slogiem. Tiesa, politiķi parasti izliekas šo ekonomisko bumbu neredzam. Latvijā tabakas izstrādājumu naudiskais apgrozījums ir aptuveni 400 miljoni latu, liela daļa no tā– kontrabandas cigaretes, par ko nekādi nodokļi netiek maksāti. Smēķētājs gadā nokūpina 500–1000 latu. Smēķētājam nav tiesības gausties par sliktu valsts ekonomisko stāvokli, jo tieši šādā veidā nauda „aizplūst” no Latvijas. Slogs tautsaimniecībai kopumā ietver tiešās izmaksas, kas attiecas uz palielinātajiem veselības aprūpes izdevumiem par slimībām, kas saistītas ar tabaku. Dažādās valstīs šis slogs ir atšķirīgs, bet Eiropas Savienībā pieņemts uzskatīt, ka vismaz ceturtā daļa (24– 32%) valsts veselības aprūpes izdevumu saistīti ar to slimību ārstēšanu, ko tiešā veidā izraisījis alkohols un tabaka. Infarkts un insults vismaz 10 gadus ātrāk nekā daba lēmusi, ir tabakas sekas. Amputēta kāja, izgriezts plaušu vēzis, starošana un ķīmijterapija kuņģa vēža gadījumā– tas viss smēķētājiem uz līdzcilvēku nodokļu rēķina. Smēķētājs vairāk slimo, bet šajā laikā nestrādā, nerada pievienoto vērtību, bet pārtiek no sociālā budžeta. Jāpiebilst, ka tas lielā mērā attiecas arī uz „pasīvajiem smēķētājiem”.
Kā rīkojas tabakas industrija šādos gadījumos? Vispirms cenšas pārvērst visu procesu par farsu. Kā likums, parādās priekšlikumi ar metriem– nedrīkst smēķēt 10 m no ieejas, 3.5 m no bērnu ratiņiem utt., proti, lietas, kas smēķēšanu neierobežo, bet rada nepatiku pret smēķēšanas apkarotājiem. Vēl tipiskāks ir priekšlikums izgriezt no filmām smēķēšanas kadrus vai aizliegt smēķēt uz teātra skatuves. Lai diskreditētu smēķēšanas ierobežotājus efektīvākā metode ir ar pseidocīnītāju rokām aizliegt Pindacīšani uzsmēķēt „Skroderdienās Silmačos”.
Otrs ir zvērīgi baidīt tautu, piemēram ar ziņu, ka smēķējošiem vecākiem atņems bērnus un atdos adopcijai uz ārvalstīm. Iebaroti žurnālisti uzdos precīzi sagrozītus jautājumus no sērijas „vai Jūs jau beidzāt sist (apsmēķēt) savus bērnus?”. Gan pozitīvā, gan noliedzošā atbilde tad tiek kriminalizēta. Ja Latvijā vismaz 40% iedzīvotāju ir smēķētāji vai vismaz bijuši smēķētāji, to vidū atrast tabakas industrijas atbalstītājus nav grūti.
Kādēļ esmu pārliecināts par to, ka Latvijā vecāki sapratīs likuma garu un burtu, un nesmēķēs ne savu, ne svešu bērnu klātbūtnē, ka mainīsies izpratne par personas brīvību– pirmkārt tā ir nesmēķētāja tiesības uz tīru gaisu, bet tikai tad– smēķētāja tiesības uz savu vēzi vai kājas gangrēnu (Latvijā ik gadus tiek amputētas 1000 kājas, lielākoties– nosmēķētās)? Pirms daudziem gadiem man bija tas gods virzīt likumprojekta izmaiņas par smēķēšanas aizliegumu kafejnīcās, restorānos, kultūras iestādēs. Toreiz pret mani bija vērsts pikets, kura galvenā ideja bija– visas kafejnīcas bankrotēs, jo tajās neviens neies iekšā smēķēt. Nebankrotēja. Un es varu lepoties ar šo uzvaru– var ieiet ēstuvē un nenonākt smēķu dūmu mutulī.
Protams, jārēķinās ar tabakas industrijas milzīgu pretdarbību. Es ar 100% pārliecību varu apgalvot, ka reāli diskreditēti tiks tie deputāti, kas godprātīgi iestājās par bērnu veselību un pret smēķēšanas postu– dubļi līs pār Romualdu Ražuku, Arvilu Ašerādenu, Imantu Parādnieku un Ināru Mūrnieci. Es varu viņiem pateikties par pilsonisku stāju un godprātīgu sava darba darīšanu. Atšķirībā no citiem gadiem, Veselības ministrija parādījusi savas rūpes par iedzīvotāju veselību, un Veselības ministrijas likumdošanas iniciatīvas ir vēl stingrākas nekā Ārstu biedrības. Tātad gaidāms kāds riktīgs pikets, ja ne demonstrācija pie Veselības ministrijas, protams, par pilnīgi citu tēmu. Treškārt, es pats varu gaidīt vai nu mēģinājumu mani izvēlēt no Ārstu biedrības prezidenta amata vai arī izveidot alternatīvu Ārstu biedrību. Vismaz Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālā biroja darbinieki, ar interesi vērojot un atbalstot Latvijas likumdošanas cīņu, ilgstoši pazīstot savus bagātos oponentus no tabakas industrijas, tieši tā to prognozē.
Katras 8 sekundes kāds uz zemeslodes mirst no smēķēšanas. Kamēr Jūs lasījāt manu rakstu– nomira 80 cilvēku. Smēķēšanas ierobežošana ir nevis ārstu ietiepība, bet valsts ekonomisks un politisks jautājums. No 170 pērn Latvijā ugunsgrēkos dzīvi sadegušajiem vismaz trešdaļa šo ugunsgrēku izraisījuši smēķējot (parasti gultā dzērumā). Tātad 60 līķu uz tabakas tirgotāju sirdsapziņas. Vismaz trešdaļa no dzīvojamo māju ugunsgrēkiem ar lielām sekām (Latvijā > 300 gadā) ir smēķēšanas sekas. Smēķēšana bieži ir par pamatu lauksaimniecības ēku, darbvietu un arī milzīgiem mežu ugunsgrēkiem. Brīdī, kad visā pasaulē valstis cita aiz citas cieš no ekonomiskiem satricinājumiem, tabakas lietošana ir viens no briesmīgākajiem tautsaimniecības slogiem. Tiesa, politiķi parasti izliekas šo ekonomisko bumbu neredzam. Latvijā tabakas izstrādājumu naudiskais apgrozījums ir aptuveni 400 miljoni latu, liela daļa no tā– kontrabandas cigaretes, par ko nekādi nodokļi netiek maksāti. Smēķētājs gadā nokūpina 500–1000 latu. Smēķētājam nav tiesības gausties par sliktu valsts ekonomisko stāvokli, jo tieši šādā veidā nauda „aizplūst” no Latvijas. Slogs tautsaimniecībai kopumā ietver tiešās izmaksas, kas attiecas uz palielinātajiem veselības aprūpes izdevumiem par slimībām, kas saistītas ar tabaku. Dažādās valstīs šis slogs ir atšķirīgs, bet Eiropas Savienībā pieņemts uzskatīt, ka vismaz ceturtā daļa (24– 32%) valsts veselības aprūpes izdevumu saistīti ar to slimību ārstēšanu, ko tiešā veidā izraisījis alkohols un tabaka. Infarkts un insults vismaz 10 gadus ātrāk nekā daba lēmusi, ir tabakas sekas. Amputēta kāja, izgriezts plaušu vēzis, starošana un ķīmijterapija kuņģa vēža gadījumā– tas viss smēķētājiem uz līdzcilvēku nodokļu rēķina. Smēķētājs vairāk slimo, bet šajā laikā nestrādā, nerada pievienoto vērtību, bet pārtiek no sociālā budžeta. Jāpiebilst, ka tas lielā mērā attiecas arī uz „pasīvajiem smēķētājiem”.
