Latvijas medicīna ir daudz plašāks jēdziens kā neatliekamā medicīniskā palīdzība, un pateicoties ārstiem, māsām, farmaceitiem, rehabilitologiem un visiem citiem nākamgad tā turpinās diagnosticēt, ārstēt, rehabilitēt, novērst slimības. Nav ne mazākā pamata tracināt cilvēkus un paziņot, ka viņus nākamgad sagaida maksas medicīna, ka viņiem traumas gadījumā nāksies mirt uz ielas vai ārsta palīdzību gaidīt divas nedēļas.

Ticiet – savas valsts un savas tautas veselības ienaidnieks nav ne veselības ministrs, ne valsts sekretārs, ne Ministru prezidents. Viņi visi godprātīgi strādā, lai veselības nozare saglabātos un attīstītos. Man ir bijušas diskusijas ar valsts veselības vadītājiem, man ir ļoti atšķirīgs viedoklis daudzos jautājumos. Mums bija agresīvas un netīkamas sarunas par to – kur «griezt», veselības aprūpes līdzekļu apjomam samazinoties. Bet lēmumus pieņem ministrijas vadība. Un lēmumus pieņem godprātīgi un izsvērti, un es šobrīd vēlos ticēt, ka viņu lēmums ir bijis labākais.

Mēs ļoti labi zinam, ka nākamā gada veselības budžets būs par 18 miljoniem mazāks nekā šā gada budžets– 12.34 miljonus valsts grasās dot mazāk, bet pārējo mīnusu sastāda pievienotās nodokļa palielināšanās zālēm, medicīnas instrumentiem, pārsienamajam materiālam, kā arī elektrībai. Finansiālais mīnuss nonāks visās medicīnas nozarēs, arī Traumatoloģijas slimnīcā samazinājums būs 125 tūkstoši latu. Daudz – jā, sāpīgi– teiksim, 2.5%. Šajās dienās esmu daudz runājis ar saviem draugiem un kolēģiem Traumatoloģijas slimnīcā. Šīs slimnīcas ārstu kolektīvs ir ar neticamu pozitīvo izlasi – spēcīgi, noteikti, rīcībspējīgi vīri, kas labi pamato savu domu un necieš iebildumus – jo kurš gan drīkst pie operāciju galda runāt pretī. Man ir sajūta, ka saruna ar ārstiem Traumatoloģijas slimnīcā ministram un valsts sekretāram neizdevās – pazīstu to harizmu, kas plūst no Zatlera un Jurkeviča veidotās kara draudzes.

Un tomēr, mums vajadzētu vienoties par divām ziņām – neviens negrasās slēgt Traumatoloģijas slimnīcu, neviens negrasās atstāt Rīgu bez traumatoloģisku slimnieku aprūpes. Šis brīdis nudien nelīdzinās laikam, kad Baiba Rozentāle personiska naida vadīta nīdēja Rīgas 1.slimnīcu. Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisiju vada izcils traumatologs Ivars Ūpis. Lūgsim Ivaram Ūpim organizēt diskusiju par traumatoloģijas un ortopēdijas attīstību ārstu biedrības telpās jau otrajā nedēļā pēc Jaunā gada ar visu ieinteresēto pušu klātesamību. Katrā ziņā jautājumu klāsts ir daudz plašāks par to, kas tendenciozi izplatīts presē un elektroniskajos saziņas līdzekļos.

Ministru kabineta 1046 noteikumi ir ap 1000 lapaspušu biezs, visai murgains dokuments, ko līdz šim no viena gala līdz otram nav izlasījis neviens. Katrs ministrs, diemžēl arī Juris Bārzdiņš, savu karjeru sāk ar šo noteikumu labošanu. Tik ilgi, kamēr kādam ministram nebūs pa spēkam šo hidru iznīdēt principā un radīt jaunu apmaksas sistēmu, kas ir caurspīdīga, precīzi definēta un uz pacienta veselību tendēta, tik ilgi visa Latvijas medicīna kratīsies drudža drebuļos vairākas reizes gadā – tiklīdz šajos noteikumos Ministru kabinets pieņems kārtējos grozījumus.

Tas ir jautājums par «traumpunktiem» bijušo rajonu slimnīcu uzņemšanu nodaļās. Traumpunkts, kurā sniedz galvenokārt internās medicīnas palīdzību? Šo unikumu radīja ministre Baiba Rozentāle un neviens īsti nesaprot – kas tas par veidojumu kopā ar slimnīcas viesnīcu.

Nāksies ministram Jurim Bārzdiņam nākamajā gadā nevis veikt plāksteru uzlīmēšanu vātīm, bet noteikt veselības sistēmas finansēšanas diagnozi un ārstēt šo kaiti etioloģiski un patoģenētiski.

Veselības jomai būs veiksmīgs Jaunais gads. Esmu optimists – pēdējos divus gadus Valdis Dombrovskis un Gundars Daudze meklēja papildus naudu – un atrada – katru gadu veselība saņēma  «piešprici» 26 miljonu apmērā. Un, lasot 2011. gada budžetu es atkal redzu tādu kā vīziju tieši tikpat lielas «piešprices» apjomā. Man nav iemesla neticēt valdībai un Dombrovskim, jo pats vien esmu par šādu politisku spēku valdību vēlējis, un valdība vēl nav nostrādājusi pat divus mēnešus.

Un, ja nu man ir izdevība uzrunāt jūs, cienījamie «Apollo» lasītāji, tad vēlos jums vēlēt veiksmīgu un veselīgu Jauno gadu. Un lai viņš tāds būtu, rūpēsimies katrs par savu veselību, jo tā mums ir tikai viena, un noder tā pa īstam tikai mums katram personīgi:

1. Nesmēķēsim! Smēķētāji – es jūs aicinu šo netikumu atmest – tā būs līdzekļu ekonomija gan jums, gan valstij, kam nevajadzēs apmaksāt jūsu vēža ārstēšanu. Nesmēķētājus aicinu neciest smēķēšanu savā klātbūtnē – jo «pasīvā smēkēšana» arī var būt par sirds asinsvadu, plaušu slimību un vēža iemeslu. Un vienosimies– ja kāds smēķē bērna vai grūtnieces klātbūtnē, tad tas ir krimināli sodams noziedznieks. Katru gadu smēķēšana kapā aiznes 8000 Latvijas iedzīvotāju;

2. Kustēsimies. Sportot nekad nav par vēlu. Pasaules čempionāti notiek pat 95 gadus veciem cilvēkiem. Katram cilvēkam jākustas vismaz 5 reizes nedēļā pa 30 minūtēm vismaz līdz sviedriem. Es ieteiktu – katru nedēļu vajadzētu noskriet (ātri noiet) 50 kilometrus va nopeldēt piecus. Mans priekšlikums: nūjosim vai brauksim uz orientēšanās «Magnētu»;

3. Nekad pie ēdiena neliksim sāli un cukuru. To mūsu vietā jau ir pielikuši pārtikas ražotāji vairāk nekā mūsu ķermenim vajadzīgs. Neļausim bērniem lietot kolas, spraitus un citas indes– šajās dzirās ir līdz piektajai daļai cukura. Sāls dozīti izbērsim pie sava sliekšņa, lai atkausētu celiņu uz darbu;

4. Lietosim Latvijā ražotus produktus, īpaši Latvijas pienu, saknes, darzeņus un augļus. Bet arī Latvijas ražoto produktu klāstā izvēlēsimies tos, kur mazāk dzīvnieku vai hidrolizēti tauki klāt;

5. Sākot no Jaunā gada svinībām alkoholu lietosim par vienu devu mazāk nekā iepriekš to tikām darījuši.