Diemžēl to pašu var teikt arī par Satversmes Aizsardzības biroju, kura patiesais uzdevums ir aizsargāt Latvijas valsti, Satversmē noteikto demokrātisko valsts iekārtu. Šajā stāstā nebūs tiešu pierādījumu, lai precīzi pamatotu minētās apsūdzības. Tomēr netiešo, publiski zināmo faktu apjoms ļauj runāt par kritiski lielu aizdomu masu. Tādu, kas nepieļauj tālāku klusēšanu.

Decembra beigās uzzinājām jaunākos rezultātus pēc LTV Ziņu dienesta pasūtījuma veiktajai SKDS aptaujai par partiju reitingiem. Tie liecināja, ka vēlētāji ir vēl vairāk vīlušies koalīcijas partijās. Īpašs kritums ir kādreizējai varas partijai "Vienotība." Tikai 4,5% vēlētāju būtu gatavi balsot par viņiem. Oktobrī un novembrī "Vienotību" bija gatavi atbalstīt mazliet vairāk kā 6% vēlētāju, bet decembrī atbalsts atkal bija krities.

Aptauju rezultāti liecina, ka pie pašreizējā sabiedrības noskaņojuma, ja Saeimas vēlēšanas būtu rīt, tad "Saskaņa" iegūtu 31%, ZZS - 21,6%, NA - 12,9%, Kaimiņa KPV.lv - 11,2%, Vienotība - 7,8% un LRA 7,2%. Tas nozīmē, ka "Saskaņa" ar ZZS teorētiski varētu izveidot koalīciju un izveidot valdību. Piedevām "Saskaņa" būtu lielākais un tātad vadošais koalīcijas un valdības biedrs.

Nav lielu šaubu, ka ZZS mierīgi piekristu šādai savienībai. To nesen netieši apliecināja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Kā zināms, jau kādu laiku ZZS eirodeputāte Iveta Grigule ar saviem balsojumiem faktiski kļuvusi par domubiedri klaji prokremliski noskaņotajiem EP deputātiem Andrejam Mamikinam un Tatjanai Ždanokai. Brigmanis paziņoja, ka Griguli neviens no partijas negrasās izslēgt. Tātad LZS biedru vairākums šādu sadarbību neuzskata par kaut ko nepieņemamu un nosodāmu.

Daži apskatnieki mēģina iestāstīt, ka "Saskaņa", nonākot pie varas, neko ļaunu Latvijas valstiskumam nevar nodarīt, jo solījusies neapšaubīt un saglabāt Latvijas dalību NATO un ES. Te jāatgādina, ka līdzīgi "Saskaņas" līderis Nils Ušakovs reiz solīja neapšaubīt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Izšķirīgajā brīdī viņš solījumu lauza, sakot, ka seko savu vēlētāju noskaņojumam. Nav grūti uzminēt, kāds ir Ušakova vēlētāju, kuri pārsvarā dzīvo Kremļa info telpā, noskaņojums par NATO un Eiropas Savienību. Kāpēc būtu jātic, ka šoreiz viņš savu solījumu nelauzīs? Šķiet, ka ar Grigules atbalstītājiem LZS varētu būt kas līdzīgs.

Pagaidām aptaujās atbalsts "Saskaņai" un LZS vēl nav pārmērīgi liels, tomēr jāatceras pieredze ar referendumu Lielbritānijā un Donalda Trampa kampaņu ASV. Arī tur daudzi vēlētāji līdz pat pēdējam brīdim pat anonīmās aptaujās neatzinās savā atbalstā "breksitam" vai Trampam. Līdzīga situācija varētu būt Latvijā, kur daudzi vienkārši neatzīstas, ka patiesībā nākamajās vēlēšanās būtu gatavi nobalsot par "Saskaņu."

Kādi ir iemesli šādai situācijai? Pavisam nesen redzams "Vienotības" biedrs, kādreizējais finanšu ministrs Andris Vilks, komentējot pašreizējo situāciju, teica: "Tas, ko ir sastrādājuši Āboltiņa, Junkurs un Zaķis vairs nav izsmeļams." Mēs varam pieņemt, ka Vilks bija domājis visas tās ļoti aizdomīgās shēmas, kurās šie cilvēki bija iesaistīti kopš 2014. gada Saeimas vēlēšanu kampaņas un sekojošos skandālos.

Toreiz bijusī "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa netika ievēlētā Saeimā, viņu apsteidza partijas biedrs Jānis Junkurs. Uzreiz pēc vēlēšanām Junkurs negaidīti atteicās no Saeimas deputāta mandāta par labu Solvitai Āboltiņai. Viņš teicās, ka esot saņēmis izdevīgu darba piedāvājumu Honkongā.

Žurnālistu pētījumi liecināja, ka šis stāsts, teiksim tā, ir ļoti apšaubāms. Ir grūti pierādīt, bet atļaušos palikt pie apgalvojuma - manuprāt Solvita Āboltiņa klaji meloja sabiedrībai par Jāņa Junkura pēkšņo atteikšanos no deputāta vietas. Domāju arī, ka Āboltiņa pati ļoti labi apzinājās, ka sabiedrība saprot, ka viņa melo.

Tomēr gandrīz visi "Vienotības" biedri, īpaši jau Saeimas frakcijas biedri izlikās neredzam šos melus. Īpaši ciniski tas bija tādēļ, ka "Vienotības" biedriem agrāk tik ļoti patika runāt par "Eiropas vērtībām", godīgu politiku, jauniem politiskajiem standartiem, politisko atbildību un tādā garā.

Kad partijas līderei vajadzēja iespraukties Saeimā, tad tas viss tika izmests mēslainē. Dubultmorāle, kas apšķebinātu pat "Dzīvnieku fermas" autoru Džordžu Orvelu. Vēl vairāk - viņa tika ievēlēta par "Vienotības" frakcijas priekšsēdētāju un kļuva arī par Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāju.

Šādam amatam ir nepieciešama arī visaugstākās kategorijas pielaide valsts noslēpumam. Citkārt tik uzmanīgais Satversmes Aizsardzības birojs šādu atļauju Āboltiņai deva.

Tomēr "Honkongas stāsts" nav vienīgā ļoti apšaubāmā situācija, kas saistīta ar Āboltiņu. Jau iepriekšējās Saeimas laikā pamatīgā skandālā ar nodokļu manipulācijām iekūlās cits "Vienotības" biedrs Dzintars Zaķis. Tāpat lielus jautājumus radīja Zaķa negaidītā izprotošā attieksme pret "Latvijas Gāzi", kuru kontrolē Krievijas "Gazprom" un bijušais čekists Juris Savickis.  

Zaķa rīcība bija pamatīgi iedragājusi gan viņa paša reputāciju, gan arī visas "Vienotības." Normāla politiskā loģika diktētu, ka Zaķim partijas vadība neļautu piedalīties nākamajās Saeimas vēlēšanās. Tomēr kaut kādu nezināmu iemeslu dēļ Dzintaram Zaķim toreizējā partijas vadība ar Solvitu Āboltiņu priekšgalā ļāva piedalīties vēlēšanās. Joprojām nav skaidrs, kādēļ tā vajadzēja riskēt?

Dzintars Zaķis iepriekšējās reizes bija kandidējis no Zemgales vēlēšanu apgabala. Šoreiz pēkšņi tika izlemts, ka viņš startēs Latgalē. Partijas vadība izlikās neredzam, ka Zaķis priekšvēlēšanu laikā slēdza ļoti apšaubāmas vienošanās. Vispārsteidzošākā bija pēkšņā draudzība ar Zilupes mēru Oļegu Agafonovu, kurš 80. gados bijis vairākkārtīgi tiesāts un tiek turēts aizdomās kā Terehovas kontrabandas mafijas vadītājs. Pirms astoņiem gadiem Agafonovu aizturēja un apmēram četrus mēnešus noturēja ieslodzījumā. Vēlāk gan lietu pret viņu izbeidza. Nesen Agafonovs pārsteidza sabiedrību skaidrojot, ka pāris simtus tūkstošus eiro viņš esot saņēmis mantojumā no ļoti taupīgas mātes.

"Ludzas Zeme" galvenā redaktore Laima Linuža jau 2014. gadā atklāti atzina, ka Krievijas pierobežas pilsētā Zilupē pie varas ir kontrabandas karalis . - "Zilupē pilsētas mērs ir Oļegs Agafonovs. Visa tauta zina, ka tas ir vietējais kontrabandas karalis." - viņa teica. Savukārt Zaķis un viņa partijas biedri izlikās, ka par to neko nezina. Vēl vairāk - Zaķis nekautrējoties atzina, ka pierunājis Agafonovu atteikties no "Saskaņas" atbalsta un "mainīt politisko kursu par labu Vienotībai". Mēs varam tikai minēt, ko Zaķis apsolīja Agafonovam. Katrā ziņā tiesībsargājošās iestādes līdz pat šim brīdim ir izrādījušās bezzobainas pret šo neparasti bagāto Latgales politiķi.

Par Agafonovu, Terehovas mafiju un viņa shēmām jau pirms desmit gadiem - 2007. gadā plašu pētniecisko materiālu publicēja žurnālisti Inga Spriņģe un Ivo Leitāns. Raksts saucās - "Vai Terehovas mafijas gals?

Vērienīgajās operācijās aizturēts ne tikai Zilupes mērs, bet arī augsta VID amatpersona un muitnieki, kas, iespējams, palīdzējusi īstenot krāpšanas shēmas Terehovas muitas punktā." Pēc desmit gadiem Agafonovs nav cietumā, bet gan joprojām pilsētas mērs, kurš vēlēšanās vērienīgi atbalsta "Vienotības" politiķi Dzintaru Zaķi. Piedevām pats Zaķis bauda dzelžainu atbalstu no partijas biedres, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājas Solvitas Āboltiņas. Tie būtu atkal kārtēji meli, ja Āboltiņa teiktu, ka neko nezina par Agafonova reputāciju.

Te jāatceras vēl kāds zīmīgs fakts. Lai Latgale, pie robežas ar Krieviju varētu sekmīgi darboties kontrabandas shēmas, ir nepieciešams nopietns atbalsts arī no robežas otras puses - Krievijas. Drošības speciālisti zina, ka Krievijas robežsardze ir Kremļa specdienestu stingrā pakļautībā. Par to liecina arī Igaunijas drošības policijas virsnieka nolaupīšana pirms kāda laika. Ja Agafonovs patiešām ir vietējais kontrabandas karalis Latgalē, tad viņam ir nepieciešami arī labi kontakti robežas otrā pusē. Tad sanāk, ka mafijas un Krievijas specdienestu kontaktpersonas ir burtiski divu soļu attālumā no Latvijas parlamenta. Piedevām, mēs nezinām kā tieši Agafonovs palīdzēja Zaķim kampaņas laikā un par ko abi vienojās savu sadarbības sarunu laikā.

Dzintars Zaķis visu priekšvēlēšanu laiku partijas netraucēts rosījās ar šādu apšaubāmu kompāniju. Partijas vadītāja, sena Zaķa cīņu biedre un kolēģe Saeimā Solvita Āboltiņa izlikās to visu neredzam. Kad pēc vēlēšanām atklājās skaļi balsu pirkšanas skandāli par labu Zaķim, Saeimas "Vienotības" frakcijas deputāti nobalsoja par Zaķa paturēšana savā frakcijā. Balsojums, pretēji pašu skaļi deklarētajiem atklātības principiem, šoreiz tika slēpts, nav zināms, kuri deputāti ļāva Zaķim saglabāt vietu "Vienotības" frakcijā. Visdrīzāk, ka tas nenotika bez toreizējās "Vienotības" vadītājas Solvitas Āboltiņas atbalsta.

Atkal - grūti tieši pierādīt, ka Zaķim bija kādas konkrētas vienošanās ar Terehovas mafijas pārstāvjiem. Oficiāli Oļegs Agafonovs nav notiesāts kā kontrabandas mafijas boss un viņš ir vienīgi nenormāli taupīgas mātes dēls. Iespējams, ka Zaķis un Āboltiņa tic šiem stāstiem. No sirds un patiesi. Iespējams, ka tam visam tic arī Saeimas "Vienotības" frakcijas deputāti un partijas līderis Andris Piebalgs. Acīmredzot tam visam tic arī Satversmes Aizsardzības biroja speciālisti un tā direktors Jānis Maizītis. Kā gan citādi var skaidrot Solvitas Āboltiņas, Dzintara Zaķa uzticamās cīņu biedres atrašanos tik nozīmīgajā Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājas amatā.

Tikmēr sausi aprēķini liecina, ka Latvijas dažādās kontrabandas shēmās ik gadu zaudē apmēram 200 - 300 miljonus eiro. Nav īsti saprotams, kāpēc cīņā ar kontrabandu un mafioziem grupējumiem pēdējos gados ir bijusi tik nesekmīga. Ir zināms, ka SAB neiebilda, ka tas pats Zaķis iepriekšējā Saeimā bija Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja biedrs.

Šobrīd vēlētāju uzticība "Vienotībai" ir uz izsīkšanas robežas. Nav šaubu, ka par lielākās "Eiropas vērtību" partijas izčākstēšanu priecājās tie vietējie un ārzemju spēki, kuri gribētu redzēt Latviju nevis Eiropas Savienībā, bet gan Putina izsapņotajā Eirāzijas savienība. Tas nekad nevarētu notikt, ja kāds nebūtu mērķtiecīgi izpostījis gan savas partijas, gan arī visas Latvijas politiskās sistēmas reputāciju.

"Vienotību" vairs nevar glābt tukši lozungi un muldēšana. Solvitai Āboltiņai un Dzintaram Zaķim ir nekavējoties jānoliek Saeimas deputāti mandāti. "Vienotības" biedriem ir jāatceras kāda krievu dzejnieka teiktais - "Kad patiesību aizstāj ar klusēšanu, tad klusēšana kļūst par meliem." Diemžēl šoreiz nav vairs runa par vienas partijas likteni. Šoreiz likmes ir daudz augstākas.