Izskanējuši skaļi aicinājumi atlaist Saeimu. Nenoliedzami, ka politiķi bieži ir devuši iemeslus pamatotai kritikai. Tomēr, vai nule pieņemtais nākamā gada valsts budžets ir tik bargas kritikas vērts? Patiesībā tajā ir iezīmējušās principiālas un, var teikt, pat tektoniskas politiskās pārmaiņas uz labo pusi.
Lielie stratēģiskie akcenti ir nepārprotami vērsti uz tālredzīgām un gudrām pārmaiņām. Tādām, kas noteikti nepatiktu Latvijas valsts nelabvēļiem - tiem, kuri labprāt arī nākotnē redzētu mūsu valsti vāju, sociāli nestabilu un bez nākotnes. Burtiskā nozīmē.
Pēdējā laikā ir ļoti pieaugusi neapmierinātība ar politiskās vides šausmīgo morālo degradāciju. Tomēr der atcerēties, ka pēdējie smagākie skandāli ir notikuši ārpus Saeimas - par tiem "parūpējušies" Eiroparlamenta deputāti Andrejs Mamikins no "Saskaņas" un Iveta Grigule no Zaļās partijas, kā arī Jūrmalas domes Zaļās partijas deputāti ar Gati Truksni priekšgalā. Protams, arī atsevišķiem Saeimas deputātiem ir ko pārmest, īpaši jau tiem, kuri pieķerti manipulācijās ar kompensācijām un "kvotu" piespēlēm "īpašām" pašvaldībām, kas nav laba prakse un pret to var un vajag iebilst.
Tai pašā laikā ir jāspēj pamanīt, ka šajā budžetā ir vairāki valsts nākotnei stratēģiski akcenti. Vispirmām kārtām būtiski pieaudzis finansējums valsts aizsardzībai - nākamgad salīdzinājumā ar 2016. gadu tas būs par 98 miljoniem eiro lielāks. Tas nozīmē, ka 2017. gadā aizsardzības budžets sasniegs 1,7 procentus no iekšzemes kopprodukta, bet 2018. gadā nolemts to palielināt līdz diviem procentiem.
Tas nozīmē, ka Latvija vismaz šajā ziņā nostāsies blakus Igaunijai un vairs nebūs Baltijas aizsardzības vājākais posms. Tas ir būtisks sasniegums, jo nebijām šo solījumu pildījuši 12 gadus - kopš 2004. gada, kad pievienojāmies NATO. Protams, ka šāda principiāla attieksmes maiņa aizsardzības jautājumos varētu Kremlim īpaši nepatikt un tādēļ viņi tikai priecātos, ja šādu Saeimu atlaistu.
Otrs tikpat svarīgs un stratēģiski tālredzīgs lēmums ir būtisks atbalsta palielinājums demogrāfijai. Šis ir otrs lielākais apdraudējums valsts un nācijas nākotnei. Nav īsti saprotams, kādēļ, atšķirībā no citām Eiropas valstīm, tostarp Ziemeļvalstīm un Igaunijas, Latvijā demogrāfijas atbalsta politika ilgus gadus faktiski tika sabotēta. Līdz šim no politiskajiem spēkiem faktiski tikai Nacionālā apvienība cīnījās, lai arī šajā ziņā mēs kaut nedaudz tuvinātos Igaunijai.
Pašreizējās Saeimas koalīcija beidzot spēja izveidot konstruktīvu sadarbību, lai izstrādātu un iekļautu budžetā būtiskus atbalsta instrumentus demogrāfijas atbalstam. 2017. gada budžetā ir iekļauti īpaši priekšlikumi ģimeņu ar bērniem atbalstam par apmēram 19 miljoniem eiro, tostarp tādām īpaši aizsargājamām grupām, kā aizbildņu aprūpē nodietajiem bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kuru nodrošinājums bija palicis deviņdesmito gadu līmenī. Papildus vēl jāpierēķina gada vidū nosargātā mājokļu programma 5 miljonu eiro apmērā. Tas palīdzēs vismaz 2670 ģimenēm ar bērniem iegādāties jaunus mājokļus.
Ar 2017. gadu tiks palielināts ģimenes valsts pabalsts par ceturto un katru nākamo bērnu līdz 50,07 eiro līdzšinējo 34,14 eiro vietā. Lielāku atbalstu sniegs arī bez vecākiem palikušajiem bērniem, pabalstu apgādnieka zaudējuma gadījumā un apgādnieka zaudējuma pensiju tuvinot minimālo uzturlīdzekļu apmēram. Vēl ir panākta vienošanās par 25% braukšanas maksas samazinājumu daudzbērnu ģimenēm reģionālajos autobusos. No budžeta tam ieplānoti apmēram 1,7 miljoni eiro.
Ņemot vērā saspringto budžeta situāciju, šāds atbalsta pieaugums demogrāfijas atbalstam liecina par principiālu attieksmes maiņu nācijai tik izšķirīgā jautājumā. Te īpaši jāizceļ visas koalīcijas partijas, kas spēja vienoties un aktīvi strādāt pie pārdomātas priekšlikumu paketes. Gada sākumā Nacionālā apvienība lūdza izveidot Demogrāfijas lietu ministriju, bet beigās piekrita kompromisam par īpaša Demogrāfijas lietu centra izveidošanu. To vada NA deputāts Imants Parādnieks un, par spīti kritiķu skepsei, šī organizācija spēja mobilizēt ietekmīgus politiķus no visu partiju pārstāvētajām partijām - Vienotības pārstāvētā Labklājības ministrija bija deleģējusi Karīnu Kornu - Ploku, ZZS - finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru Edgaru Putru un Nacionālā apvienība - centra vadītāju Imantu Parādnieku. Šajā gadījumā tas noteikti bija labais piemērs koalīcijas spējai konstruktīvi sadarboties.
Būtiski bija arī fakts, ka darbs balstījās nevis kaut kādos ideoloģiskos uzstādījumos, bet gan profesionālu nozares speciālistu rūpīgi pārdomātos ieteikumos, kuri savukārt balstījās Eiropā pārbaudītos demogrāfijas politikas labās prakses piemēros. Priekšlikumus kopīgi izstrādāja visu ministriju speciālisti - Līga Āboliņa – Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece, Jolanta Plūme – Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos, Egita Pole – Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece veselības politikas jautājumos, Eva Upīte – Ministru prezidenta padomniece juridiskajos jautājumos, Linda Liepa – Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore, Dace Valte-Rancāne – Pārresoru koordinācijas centra konsultante un īpaši Ieva Kārkliņa - Pārresoru koordinācijas centra Attīstības plānošanas nodaļas konsultante.
Nevalstiskās organizācijas pārstāvēja Pēteris Leiškalns – sociālo lietu, ģimenes atbalsta politikas eksperts un Ilmārs Mežs – demogrāfs, Latvijas Universitātes projekta VPP EKOSOC-LV pētnieks.
Jānorāda, ka centra izstrādātos priekšlikumus rūpīgi vērtēja un savu principiālo atbalstu sniedza arī Demogrāfijas lietu padome ar Ministru prezidentu Māri Kučinski priekšgalā. Neoficiāli zināms, ka koalīcijas aizkulisēs pirmā mājokļa programmu īpaši aizstāvēja Saeimas Vienotības frakcijas deputāts Edvards Smiltēns. Protams, lielākais un enerģiskākais dzinējspēks šiem priekšlikumiem bija Nacionālā apvienība.
Labā ziņa ir tā, ka šajā jautājumā ir sākusies konstruktīva sadarbība ar visām koalīcijas partijām. Šoreiz Labklājības ministrija ar ministru Jāni Reiru no Vienotības aktīvi strādāja, lai sniegtu visu iespējamo atbalstu ar ministrijas speciālistu zināšanām, viņu atbalstīja arī partijas biedri Saeimā. To pašu var teikt par finanšu ministri Danu Reiznieci - Ozolu un ZZS.
Protams, ka tas ir tikai pats ceļa sākums, lai kaut kā mainītu situāciju demogrāfijas jautājumos. Tomēr pirmais solis ir sperts pārliecinoši. Iepriekš tam bija vajadzīgi ultimāti. Tas dod pamatu cerībām, ka nākošajā 2017. gadā jau tiks izstrādāta visaptveroša demogrāfijas politiskas atbalsta programma, kas ļaus Latvijai ar laiku šajā ziņā panākt Igauniju un līdzināties labākajiem Ziemeļvalstu piemēriem. Protams, šāda perspektīva pavisam nesajūsmina Kremļa stratēģus, kuri gribētu redzēt Latviju arī turpmāk kā ģimenēm nedraudzīgu valsti.
Ar to nevaru teikt, ka pieņemtais budžets nav kritizējams. Tomēr stratēģiskie akcenti ir salikti skaidri un pārliecinoši. Protams, kvalitatīvas un lielas pārmaiņas nenotiek vienā dienā. Tomēr mums ir, jāspēj novērtēt to cilvēku darbu, kuri par spīti aizdomām un skepsei cītīgi strādāja, lai aizstāvētu daudzu tūkstošu ģimeņu ar bērniem intereses.
Mēs nekad precīzi neuzzināsim, cik daudz vairāk bērnu tādēļ nākošgad piedzims un cik mazāk ģimeņu aizbrauks prom no Latvijas. Bet mēs redzam, ka valdība no tukšiem lozungiem ir pārgājusi pie reāliem darbiem un daudzus tas noteikti iedrošinās. Demogrāfijas lietu centra cilvēki un deputāti ļoti saspringtā politiskajā situācijā spēja izdarīt vairāk, nekā tika cerēts. Nevis valdības deklarācijas lozungi, bet gan budžetā apstiprinātais liecina par patiesu politisko gribu.
Protams, ir ērti kritizēt politiķus, valdību un šo rindu autors to ir bieži darījis. Tomēr šoreiz savu balsi nepievienošu aicinājumam atlaist Saeimu. Šī Saeima ir principiāli paudusi savu atbalstu aizsardzībai un demogrāfijai un nostiprinājusi to budžetā. Runa ir par Latvijas nākotnei patiesi izšķirīgiem jautājumiem.
