Pilsoniskās Savienības sašutums ir liekulības paraugstunda. Kad LTV un Latvijas Radio cīnījās ar naudas trūkumu, valdošā koalīcija ne tikai apgraizīja sabiedrisko mediju budžetu, bet pat lika šķēršļus mediju centieniem naudu atrast pašiem. Uzskatāms piemērs bija Finanšu ministrijas centieni apstādināt Latvijas Radio 2. kanāla nodošanu koncesijā.
Tādēļ es aicinu gan Latvijas Televīzijas, gan Latvijas Radio vadību uz priekšvēlēšanu debatēm neaicināt tos Vienotības ministrus, kuri valdībā ir pieņēmuši lēmumus par sabiedrisko mediju budžeta apgriešanu. Medijiem ir jābūt sabiedrisko procesu sargsunim, nevis krancim, ko cauru gadu mērdē badā, bet pirms vēlēšanām pamet bļodiņu ar pārpalikumiem no dzīru galda.
Atzinību pelna Latvijas Radio, kas pieņēma drosmīgu lēmumu uz iknedēļas intervijām neaicināt premjerministru Valdi Dombrovski. Latvijas Radio pamatoti paziņoja, ka regulāra atrašanās ēterā amatpersonai nodrošina papildu publicitāti un slēpto reklāmu, kura netiešā veidā viņam palīdz arī vēlēšanu cīņā. Gan Latvijas Televīzijai, gan Latvijas Radio ir jādarbojas nevis valdošās kliķes, bet gan sabiedrības interesēs.
Šajā sakarā ierosinu arī LNT sekot citu elektronisko mediju piemēram un neaicināt regulāri reizi nedēļā studijā vienu premjera amata kandidātu – esošo premjeru Valdi Dombrovski zīmēties kameru priekšā un runāt ne par ko.