Kā pozitīvs piemērs Jūsu valdības ekonomiskajai politikai publiskajā telpā minēts eksporta apjoma pieaugums. Ekonomikas ministrs Artis Kampars portālam nra.lv 12.jūlijā, līdzīgi kā pirms gada un pirms pusgada, kārtējo reizi (ne)viltotā optimismā paziņo: "Ekonomiskā lejupslīde Latvijā ir apturēta", jo "Latvijas preču un pakalpojumu eksporta apjoms šī gada 1.ceturksnī bija par 4,6% lielāks nekā 2009.gada 1.ceturksnī." Pat neņemot vērā faktu, ka tūrisma kā pakalpojumu eksporta pieaugumu nodrošinājusi nevis valdības politika, bet opozīcijas panāktais pazeminātais PVN tūrismam, par reālu valdības veiksmi signalizetu eksporta pārsvars pār importu. Tomēr CSB datos datos par ārējo tirdzniecību redzams, ka imports konsekventi pārsniedz eksportu, pie tam 2010.gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības negatīvā bilance sasniedz 359 miljonus latu.

Valdība priecājas, ka par ekonomikas "veselību" liecina arī Valsts kasē šobrīd guļošais "vēsturiski lielākais līdzekļu apjoms" (db.lv, 20.jūlijs) - tajā skaitā 914 miljoni latu no starptautiskā aizdevuma. Te gan vietā piebilst, ka uzņēmēji no šīs summas nesaņem ne santīma, jo "no aizdevuma līdzekļiem puse izmantota valsts parāda atmaksai, 30% tērēti budžeta deficīta nosegšanai, savukārt pārējā summa izmantota finanšu sistēmas stabilizēšanai", bet mēs visi maksājam procentus. Pie tam Latvijas procentu maksājumi pieaug, jo EURIBOR likmes pēdējos četros mēnešus konsekventi turpina paaugstināties, sadārdzinot eirokredītus. Valdība nav spējusi pārliecināt starptautiskos kreditorus kredītu pārvērst par kredītlīniju, bet ir gatava ņemt nākamos 140 miljonus no Eiropas Komisijas. 

Vienotības programma sola "nodrošināt 1.1 miljonu darbavietu", kas pēc pēdējiem CSB datiem nozīmē, ka, salīdzinot ar šībrīža situāciju, ir jārada 183 300 jaunas darbavietas, jeb, citiem vārdiem, jāsamazina bezdarbs līdz 4.52%. Atcerēsimies, ka izaugsmes gadu labākais rezultāts bija 5.3% bezdarbs 2007.gada 4.ceturksnī. Kontrastam - Valsts kontrolieres Ingūnas Sudarbas pieprasītais, Jūsu valdības aprīlī pieņemtais, ilgstoši un cītīgi izstrādātais Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns paredz bezdarba samazināšanu četros gados līdz 13%, kas ir četras reizes vairāk. Kas ir mainījies, kopš šī plāna pieņemšanas? Vai neiznāk tā, ka, jo tuvāk vēlēšanas, jo Jūsu solījumi pieaug ģeometriskā progresijā?

Kā to izdarīt? Elementāri, Vatson! "Četros gados jāiegulda 3 miljardus latu ar mērķi izveidot jaunas ražotnes visos novados," teikts Vienotības programmā. Šī summa ir līdzvērtīga Latvijas vesela gada budžetam, kas rada ilūziju par milzīgu fiskālās stimulēšanas paketi. Tomēr atcerēsimies, ka vienošanās ar starptautiskajiem kreditoriem paredz valsts budžeta deficīta samazinājuma grafiku nākamajam gadam līdz 6% no IKP, bet aiznākamajam - 3%. Naudas izteiksmē tas nozīmē "konsolidāciju" vēl par 800-900 miljoniem. "Konsolidācija" reāli nozīmē nodokļu paaugstināšanu, kas samazina uzņēmēju konkurētspēju, darbinieku atlaišanu, kas nozīmē paaugstinātu bezdarbu, un algu un pensiju samazināšanu, kas nozīmē samazinātu pirktspēju un vietējā tirgus saspiešanu. Kur ņemt naudu fiskālajiem stimuliem? Amerikāņu ekonomists un Nobela prēmijas laureāts Pols Krugmans, kas pastiprināti vēro Jūsu darbošanos, to sauc par ekonomikas stagnācijas garantu - mēģināt ekonomiku stimulēt un saspiest vienlaikus. 

Ar 3 miljardiem, ko solāt "ieguldīt", acīmredzot Jūs domājat ES struktūrfondus, kas vēl nav izmantoti šajā ES budžeta periodā. Bet šie fondi jau tiks izmantoti jebkurā gadījumā, ne tikai tad, ja tos pārvaldīs Vienotība. Pie tam fondi tiks izmantoti, kā Jūs regulāri apgalvojat, "saskaņā ar jau apstiprinātajiem kritērijiem un programmām", kurus esot "grūti mainīt" un vajagot "ilgstoši saskaņot ar Briseli". Ja struktūrfondu programmas tiek piedāvāts mainīt un vairāk naudas novirzīt "ražotnēm", tad tieši kuras programmas, kurām ražotnēm, un kāpēc valdība neko nav mainījusi līdz šim, bet gaida līdz vēlēšanām? Jāievēro, ka tikai daļa struktūrfondu, nevis visa summa, ir lietojama uzņēmējdarbības attīstībai, un Jūsu papildus vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem cita starpā paredz valsts izdevumu un līdzfinansējuma samazināšanu ES struktūrfondu projektiem, kas samazina arī pieejamās Eiropas naudas apjomu. 

Valdība vai ik nedēļas apgalvo - redzat, mūsu programma ar aizdevējiem darbojas, jo nodokļu prognozes piepildās. Piemēram, 30.jūlijā portālā Delfi Jūs lielāties: "Var prognozēt, ka budžets pildīsies ar uzviju." Vēlēšanu tuvums, acīmredzot, palīdz vairot optimismu, bet paskatīsimies uz faktiem. Pēc Valsts kases datiem no šī gada pieciem mēnešiem budžets izpildīts tikai divos. Budžeta neizpilde ieņēmumos kopumā šobrīd sastāda 155.2 miljonus latu (!). Valdības pārstāvji to dēvē par "nelielu" neizpildi. Es to sauktu par acīmredzamu nespēju iekasēt plānoto pat pie ārkārtīgi zemas prognozes. 

Valdības meliem īsas kājas. Pirms pagājušā gada pašvaldību vēlēšanām Jūs svēti solījāt pensijas nesamazināt. Piemēram, 2009.gada 31.maijā, tikai nedēļu pirms pašvaldību vēlēšanām portālā diena.lv, Jūs kategoriski noliedzāt, ka plānots samazināt pensijas sakot, ka "šādu spekulāciju izplatīšana ir lētas politiskas priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļa jeb atbildīgo ierēdņu bezatbildība". Solījumu lauzāt, un pensijas, kā atzina Satversmes tiesa, nelikumīgi samazinājāt (LETA, 2009.gada 21.decembris). Pēc tam Jūs teicāt, ka naudu esat no pensionāriem "aizņēmies" un lūdzat viņus "piedot". Kāpēc lai sabiedrība Jums ticētu? Arī pēc šīm vēlēšanām neviens nav pasargāts no līdzīgas Jūsu rīcības. Tagad atkal solāt pensijas nesamazināt. Jo, kā Jums iemācīja skolotājs Repše - "kā var nesolīt". Pēc vēlēšanām - piedodiet, bet mums, pensionār, atkal no Jums jāaizņemas. Kā? Vienotības līderim Kristovskim jau recepte rokā - "pensiju saņēmējiem daļu pensijas izmaksāt valsts aizņēmuma obligācijās" (publicēts portālā db.lv 27.aprīlī).

Pirms šī gada budžeta pieņemšanas Jūs apgalvojāt, ka valsts izdevumi jāsamazina uz pusi mazāk, nekā vēlāk izrādījās. Arī par nākamā gada budžetu sacījāt - ekonomikā TĀ augot, ka vajadzēšot mazināt tikai par 250 miljoniem (Latvijas Radio, delfi.lv, 5.maijs). Jūsu alošanās ātri vien atklājās, kad gan Latvijas Bankas prezidents Rimšēvics, gan kārtējā aizdevēju misija un Jūsu valdība vienojās par teju divreiz lielāku summu - 395-440 miljoni (LETA, 7.jūnijs).

Lielas neskaidrības sabiedrībā radījis Eiropas Komisijas oficiālais atzinums par Latvijas valsts mežu privatizāciju (Latvijas Radio, 20.jūlijs). Tā vietā, lai kliedētu bažas par mūsu "zaļā zelta" potenciālo likteni, Jūs esat devies atvaļinājumā, bet Jūsu ministrs Kampars dēvē šo lietu par "sīkumu", un "detaļās" iedziļināties negrasās. "Ļoti" atbildīgi, Dombrovska kungs! 

Visbeidzot, nav skaidrības par Vienotības piedāvājumu lata stabilitātes jautājumā. Progammā tiek teikts, ka "jāsagatavo Latvija dalībai eirozonā", bet kādā veidā? Vienotības ekonomiskie eksperti atbild - caur lata devalvāciju. Ekonomists un Lattelekom valdes priekšsēdis Gatis Kokins portālam nra.lv 4.jūnijā, kritizējot fiksēto lata kursu, atzīst: "Ja Latvijas valūta būtu pilnvērtīga valūta, nevis grāmatvediska subsitūcija, tad mums būtu iespējas." Savukārt ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs nozare.lv atzīst, ka Latvijai ir iespēja "noteikt mainīgu valūtas kursu un tādējādi stimulēt ekonomiku", lai nemazinātu "sociālos tēriņus, tajā skaitā medicīnai, izglītībai, pensijai, kas tikai pasliktinās dzīves līmeni un neliks pamatu izaugsmei." Kāda ir oficiālā pozīcija?

Dombrovska kungs, kārtis galdā!